Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
KOMUNIKĀCIJA UN IT RISINĀJUMI<br />
Problemātiskie aspekti komunikācijā starp<br />
<strong>Vidzemes</strong> teritoriālās nodaļas ģimenes ārstiem un<br />
pacientiem<br />
The main issues of communication between Vidzeme<br />
terittorial units general practitioner’s and<br />
patients<br />
Autors: Anete Gluha, <strong>Vidzemes</strong> Augstskola, profesionālā bakalaura studiju programma<br />
„Komunikācija un sabiedriskās attiecības”<br />
Kontaktinformācija: anete.gluha@va.lv<br />
Darba zinātniskais vadītājs: Ieva Kukule, Mg. sc. soc.<br />
Kopsavilkums<br />
Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot, kādi ir galvenie problēmjautājumi komunikācijā starp<br />
ģimenes ārstu un pacientu, kādus komunikācijas modeļus vai stilus ārsti izmanto, kā arī<br />
piedāvāt iespējamos risinājumus, kas spētu veicināt efektīvu starppersonu komunikāciju<br />
ārsta un pacienta attiecībās ar mērķi uzlabot sniegtā pakalpojuma kvalitāti un pacienta<br />
apmierinātības līmeni. Tiek pētīta komunikācija, jo ģimenes ārstam ir jābūt pirmajam<br />
cilvēkam, kur pacienti vēršas pēc palīdzības, tomēr pētījums pierāda, ka vēlme apmeklēt<br />
savu ģimenes ārstu ir atkarīga no viņa komunikācijas metodēm. Pētījumā tika intervēti<br />
divi <strong>Vidzemes</strong> teritoriālās nodaļas ģimenes ārsti, kuriem nozīmīgi atšķiras pacientu skaits<br />
un par kuriem saņemtas dažādas atsauksmes. Papildus tika intervēti katra ģimenes<br />
ārsta seši pacienti. Tika noskaidrots, ka ģimenes ārsti un pacienti saskaras ar tādiem<br />
problēmjautājumiem kā uzticība ārstam, laika trūkums un steidzīgums, neizpratne,<br />
solījumu nepildīšana, konfidencialitāte, acu kontakta trūkums, iespēja satikt pacientu<br />
klātienē un zināšanu trūkums vienam par otru. Uzticība un tas, cik labi pacients ārstu<br />
pazīst, ietekmē pacienta atsauksmes par viņu. Iegūtie rezultāti iezīmē, kādas attiecības<br />
mūsdienās ir starp abiem komunikācijas dalībniekiem.<br />
Atslēgas vārdi: starppersonu komunikācija, ģimenes ārsta un pacienta attiecības,<br />
apmierinātība, komunikācijas barjeras<br />
Abstract<br />
The aim of the research is to find out what are the main issues of communication between<br />
general practitioner (GP) and patients, communication models and patterns used by<br />
doctors, also to provide any possible solutions that could promote efficient interpersonal<br />
communication. The reason why this kind of research is important, is that the GP should<br />
be the first person for patient to rely on; however, the research establishes that a desire<br />
to visit their GP depends on doctor’s communication skills. The research is based on two<br />
Vidzeme terittorial units GPs with a significantly different number of patients, on reviews on<br />
the Internet and life experience. Interviews with six patients per doctor were also done. It<br />
was found out that GPs and patients face such problems as reliance on doctor, shortage<br />
of time, incomprehension, promise filling, confidentiality, lack of eye contac, opportunity<br />
to meet face to face, lack of knowledge about each other. Trust and how well the patient<br />
knows the doctor influence patients’ feedback about him or her. The results discovered<br />
what nowadays are relationships between these two communication participants.<br />
Ievads<br />
Ģimenes ārsts ir persona, kas nodrošina pacientu profilaktiskās veselības parbaudes,<br />
savlaicīgu slimību diagnostiku, efektīvi un pareizi izvēlētu turpmāko ārstēšanu (LR<br />
Veselības ministrija). Ja veiksmīgi izveidojusies pacienta un ārsta sadarbība jau šajā<br />
posmā, var sagaidīt daudz labākus pacientu veselības aprūpes rezultātus. Pētījumā<br />
atklājas problēma – ģimenes ārstu komunikācijas stils reizēm nosaka to, vai cilvēks<br />
problēmsituācijās vērsīsies pēc palīdzības. Tas nozīmē, ka novērtējot, kā ģimenes ārsts<br />
veido saziņu un uztur kontaktu, pacients izvēlas ārstēšanas metodes un ģimenes ārsta<br />
apmeklēšanas biežumu. Sekmīgas mediķu saskarsmes prasmes palielina pacientu<br />
apmierinātību, uzlabo ārstu spēju noteikt diagnozi un ārstēt pacientus. Par mediķiem,<br />
kuri ir efektīvi saskarsmē ar pacientiem, ir ievērojami mazāk sūdzību, un otrādi – slikta<br />
komunikācija no ārsta puses ir būtiskākais iemesls, kādēļ pacienti vēlas uzsākt tiesvedību<br />
pret ārstiem (Neuwirth, 1997 citēts pēc Upelnieks 2011, 219). Iepriekš izpētīts, ka ārsti,<br />
kuri savā komunikācijā nav atvērti, demonstrē vienaldzību vai ir rupji, pacientam liek justies<br />
kā apgrūtinājumam (VOAVA, 2008, 39), tādēļ nopietnos saslimšanas gadījumos cilvēki<br />
nodarbojas ar pašārstēšanos, kas var izraisīt letālas sekas. Pašārstēšanās dēļ pieaug<br />
darba apjoms ātrās medicīniskās palīdzības mediķiem, kā rezultātā nav iespējams ierasties<br />
laicīgi pie visiem pacientiem, un pacientu apmierinātība samazinās, izraisot neuzticību un<br />
problemātiskas situācijas. Šobrīd temats ir aktuāls, jo tik daudz cilvēku internetā uzdod<br />
jautājumu – pie kāda speciālista vērsties, ja ir kāda problēma un cilvēks jūtas slikti. Parasti<br />
tiek dota atbilde – vispirms jādodas pie ģimenes ārsta (Čulkstena 2008). Tas liecina par<br />
to, ka ģimenes ārstam ir jābūt zinošam visos medicīnas jautājumos, lai spētu pacientam<br />
noteikt diagnozi un nosūtīt pie vajadzīgā speciālista. Par aktualitāti liecina secinājums,<br />
ka mūsdienās pacientiem nav izveidojusies atgriezeniska jeb divvirzienu komunikācija<br />
ar ģimenes ārstu (Gruntmanis 22.09.2011.), no tā izriet, ka pacienta veselības stāvoklis<br />
netiek pārbaudīts, kā arī medikamenti tiek lietoti nepareizi vai neregulāri.<br />
Latvijā pacientiem ir sniegtas konsultācijas, kurās noskaidrots, par ko sūdzas iedzīvotāji<br />
un ko viņi vēlētos uzlabot. Kā rezultātā Latvijā ir izveidota nevalstiska organizācija Pacientu<br />
ombuds, kuras mērķis ir katrai problēmai starp mediķiem un pacientiem rast risinājumus<br />
un praktiskus ieteikumus (Mežniece 18.02.2009.). Pasaulē ir izpētīts, kā veidot efektīvu<br />
komunikāciju, novēršot problēmas, kas rodas, ārstējot un konsultējot pacientus (Travaline<br />
et al. 2005).<br />
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi ir galvenie problēmjautājumi komunikācijā starp<br />
ārstu un pacientu, kādus komunikācijas modeļus ģimenes ārsti izmanto, kā arī piedāvāt<br />
risinājumus, kas spētu veicināt efektīvu starppersonu komunikāciju un novērstu sūdzības<br />
par nelaipnu izturēšanos, neuzticību ārstam attiecībā uz noteikto diagnozi un pakalpojumu<br />
kvalitāti.<br />
Lai izstrādātu <strong>darbu</strong>, tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi:<br />
1. Kāds ir <strong>Vidzemes</strong> teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu komunikācijas modelis vai stils<br />
attiecībās ar pacientu<br />
2. Kādi ir galvenie problēmjautājumi komunikācijā starp <strong>Vidzemes</strong> teritoriālās nodaļas<br />
ģimenes ārstiem un pacientiem, kā šie komunikācijas aspekti ietekmē intensitāti, ar<br />
kādu pacienti vēršas pie ārsta<br />
Metode<br />
Pētījums tika veikts, izmantojot kombinēto pētniecības metodi, jo <strong>Vidzemes</strong> teritoriālajā<br />
nodaļā ir aptuveni 204 ģimenes ārsti un vairāk nekā 300 000 pacientu (LR Nacionālais<br />
veselības dienests), tāpēc, lai noskaidrotu, kāds ir ģimenes ārstu komunikācijas stils<br />
un problēmas, veidojot dialogu ar pacientu, tika izvēlēta padziļināta divu ģimenes ārstu<br />
situācijas izpēte (case study). Konkrētāk iepazīstoties ar līdzīgiem pētījumiem, tika<br />
secināts, ka piemērotākā ir kvantitatīvās metodes pieeja – anketas ar novērtēšanas skalu,<br />
papildus uzdodot jautājumus. Kombinētā datu ievākšanas metode nodrošina sekmīgāku<br />
106 107
Change language