Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

More documents

Recommendations

Info

Rezultāti Nacionālo un reģionālo žurnālistu un politiķu aptauju atbilžu rezultāti Pētījuma rezultāti sastāv no reģionālā un nacionālā līmeņa žurnālistu un politiskās varas pārstāvju pētījuma aptaujas anketās sniegto atbilžu apkopotajiem datiem. Lai noteiktu statistiski atšķirīgas atbildes un tās salīdzinātu žurnālistu un politiskās varas pārstāvju atbildēs, tika izmantots Manna-Vitneja U tests. Galvenie rezultāti (skatīt 1.tabulu) parādīja, ka apgalvojumam „Politiķi savu karjeru vairāk veido, izmantojot pazīšanos, nevis smagi strādājot” vairāk piekrīt žurnālisti (Mdn = 4) nekā politiķi (Mdn = 3). Apgalvojumam „Politiķi sola vairāk nekā spēj izdarīt” vairāk piekrīt žurnālisti (Mdn = 5) nekā politiķi (Mdn = 4). Nedaudz vairāk nekā puse jeb 51,7 % žurnālistu sniedza atbildi „Pilnībā piekrītu”, 40, 2% – „Drīzāk piekrītu”. Tajā pašā laikā arī vairākums politiķu (37,1%) uz šo apgalvojumu atbildēja ar „Drīzāk piekrītu”, 22,9% – „Pilnībā piekrītu”. Apgalvojumam „Pirmsvēlēšanu laikā politiķi vairāk domā par uzvaru vēlēšanās, nevis solījumu pildīšanu” vairāk piekrīt žurnālisti (Mdn = 5), nevis politiķi (Mdn = 4). 56,3% žurnālistu sniedza atbildi „Pilnībā piekrītu”, arī vairākums aptaujāto politiķu – 31,4%, – apgalvojumam piekrita, sniedzot atbildi „Drīzāk piekrītu”, savukārt 27,1% politiķu atzīmēja atbildi „Pilnībā piekrītu”. Apgalvojumam „Žurnālisti auditorijas piesaistei veido sensacionālas publikācijas” vairāk piekrīt politiķi (Mdn = 5) nekā žurnālisti (Mdn = 4). 52,1% politiķu uz apgalvojumu atbildēja ar „Pilnībā piekrītu”, savukārt 42,5% žurnālistu sniedza atbildi „Drīzāk piekrītu”. Nacionālo un reģionālo žurnālistu un politiķu salīdzinājums 1.tabula Apgalvojumi Žurnālisti Politiķi 1. Politiķi savu karjeru vairāk veido, izmantojot pazīšanos, nevis smagi strādājot . Mediāna Mediāna P-vērtība 4 3 ,000 2. Politiķi sola vairāk nekā spēj izdarīt 5 4 ,000 3. Pirmsvēlēšanu laikā politiķi vairāk domā par uzvaru vēlēšanās, nevis solījumu pildīšanu 5 4 ,000 4. Žurnālisti auditorijas piesaistei veido sensacionālas publikācijas. 4 5 ,000 * Mediānas vērtība norāda uz respondentu piekrišanas līmeni katrā no apgalvojumiem (5 – lielākā piekrišana, 1 – mazākā piekrišana) * Ja P-vērtība ir mazāka par 0,05, tad starp žurnālistu un politiskās varas pārstāvju sniegtajām atbildēm pastāv statistiski nozīmīga atšķirība „Pirmsvēlēšanu laikā politiķi izvairās apspriest sarežģītus jautājumus, jo baidās pazaudēt vēlētāju balsis” vairāk piekrīt reģionālie politiķi (Mdn = 4) nekā nacionālie politiķi (Mdn = 3). Apgalvojumam „Politiķiem patīk būt publikāciju varoņiem, nevis gūt atzinību par padarīto darbu” vairāk piekrīt reģionālie politiķi (Mdn = 3) nekā nacionālie politiķi (Mdn = 2). Apgalvojumam „Pirms vēlēšanām politiķi neiedziļinās sabiedrības problēmās un nepiedāvā to detalizētus risinājumus” vairāk piekrīt reģionālie politiķi (Mdn = 3) nekā nacionālie politiķi (Mdn = 2). Saeimas deputāti pārliecinoši (59,5%) atbildēja „Drīzāk nepiekrītu”. Arī vairākums reģionālo politiķu jeb 32% atbildēja „Drīzāk nepiekrītu”, tomēr salīdzinoši nedaudz mazāk – 23,3% un 20,4% – vietējie varas pārstāvji atbildēja ar „Neitrāli” un „Drīzāk piekrītu”. Nacionālo un reģionālo (Vidzemes un Latgales) politiķu salīdzinājums 2.tabula Apgalvojumi 1. Politiķi savu karjeru vairāk veido, izmantojot pazīšanos, nevis smagi strādājot . Nacionālie politiķi Reģionālie politiķi Mediāna Mediāna P-vērtība 2 3 6,4E-05 2. Politiķi nesaprot, kas notiek sabiedrībā 1 2 3,25E-06 3. Pirmsvēlēšanu laikā politiķi izvairās apspriest sarežģītus jautājumus, jo baidās pazaudēt vēlētāju balsis 4. Pirms vēlēšanām politiķi neiedziļinās sabiedrības problēmās un nepiedāvā to detalizētus risinājumus 5. Politiķiem patīk būt publikāciju varoņiem, nevis gūt atzinību par padarīto darbu 3 4 0,000169 2 3 0,000171 2 3 0,00076 Nacionālo un reģionālo žurnālistu atbilžu rezultāti Galvenie rezultāti (skatīt 3.tabulu) uzrādīja, ka apgalvojumam „Politiķi vairāk strādā savu, nevis sabiedrības interešu vārdā” vairāk piekrīt reģionālie žurnālisti (Mdn = 4) nekā nacionālie žurnālisti (Mdn = 3). Apgalvojumam „Politiķi neprot vadīt valsti un pienācīgi izpildīt savus tiešos pienākumus” vairāk piekrīt reģionālie žurnālisti (Mdn = 4) nekā nacionālie žurnālisti (Mdn = 3). 50,9% reģionālo žurnālistu atbildēja „Drīzāk piekrītu”, savukārt 46,9 % nacionālo žurnālistu atbildēja „Neitrāli”. Apgalvojumam „Politiķi dara visu iespējamo, lai iekļūtu masu saziņas līdzekļu publikācijās” vairāk piekrīt reģionālie žurnālisti (Mdn = 4) nekā nacionālie žurnālisti (Mdn = 3). Vairākums jeb 38,2% reģionālo žurnālistu atbildēja „Drīzāk piekrītu”, savukārt 40,6% nacionālo žurnālistu sniedza atbildi „Neitrāli”. Apgalvojumam „Mediju dienaskārtību vairāk veido notikumi, nevis žurnālisti” vairāk piekrīt reģionālie žurnālisti (Mdn = 4) nekā nacionālie žurnālisti (Mdn = 3). Nacionālo un reģionālo politiķu atbilžu rezultāti Galvenie rezultāti (skatīt 2.tabulu) uzrādīja, ka apgalvojumam „Politiķi savu karjeru vairāk veido, izmantojot pazīšanos, nevis smagi strādājot” vairāk piekrīt reģionālie politiķi (Mdn = 3) nekā nacionālie politiķi (Mdn = 2). Atbildi „Drīzāk piekrītu”, gluži tāpat kā atbildi „Neitrāli”, atzīmēja 28,9% reģionālo politiķu, savukārt diezgan pārliecinošs vairākums (56,8%) nacionālā līmeņa politiķu jeb Saeimas deputātu šajā apgalvojumā atzīmēja atbildi „Drīzāk nepiekrītu”. Apgalvojumam „Politiķi nesaprot, kas notiek sabiedrībā” vairāk piekrīt reģionālie politiķi (Mdn = 2) nekā nacionālie politiķi (Mdn = 1). Apgalvojumam 180 181
Nacionālo un reģionālo žurnālistu salīdzinājums 3.tabula Apgalvojumi Nacionālie žurnālisti Reģionālie žurnālisti Mediāna Mediāna P-vērtība 1. Politiķi vairāk strādā savu, nevis sabiedrības interešu labā 3 4 0,020439 2. Politiķi neprot vadīt valsti un pienācīgi izpildīt savus tiešos pienākumus 3. Politiķi dara visu iespējamo, lai iekļūtu masu saziņas līdzekļu publikācijās 3 4 0,006032 3 4 0,001766 4. Mediju dienaskārtību veido notikumi, nevis žurnālisti 3 4 0,016418 Analīze Vairumā gadījumu neapstiprinājās pētījuma laikā atsevišķu pētījuma dalībnieku izteiktās prognozes un kritika, ka pētījuma rezultāti ir viegli paredzami un tiks iegūti pārliecinoši rādītāji, ka žurnālisti viennozīmīgi izteiksies pozitīvi par savas grupas pārstāvjiem un ciniski pret politiķiem un otrādi – politiķi pārliecinoši izteiksies pozitīvi par savas grupas pārstāvjiem un ciniski pret žurnālistiem. Pētījuma aptaujas rezultāti par žurnālistu atbildēm uz apgalvojumiem par politiķiem, pārliecinoši piekrītot visiem anketas apgalvojumiem, nebija salīdzinoši negaidīti vairāku iemeslu dēļ. Viens no skaidrojumiem atrodams pētījumā „The Real spiral of Cynicism Symbiosis and Mistrust between Politicians and Journalists”, kur teikts, ka „tas nav pārsteidzoši, ka žurnālistiem ir ievērojami ciniskāka attieksme pret politiku un politiķiem nekā deputātiem pašiem pret sevi, jo veselīgs skepticisms pret varas turētājiem allaž bijusi neatņemama žurnālistu profesionālās bagāžas daļa” (Brants et al. 2009, 36). Savukārt, skaidrojot pētījumā uzrādītos žurnālistu politiskā cinisma iemeslus no šajā pētījumā apskatītajām teorētiskajām nostādnēm, redzams, ka viens no cinisma iemesliem ir žurnālistu asā reakcija uz tiem politiķiem, kuri nepamatoti meklē mediju uzmanību, jo „žurnālisti redz, ka šādā veidā politiķi medijus redz kā pašmērķi nevis, lai izpaustu savu politisko kompetenci, bet gan, lai būtu uzmanības centrā un iegūtu kameras uzmanību.” (Brants et al. 2009, 151). Saskaņā ar šajā darbā paustajiem teorētiskajiem skaidrojumiem, viens no žurnālistu politiskā cinisma populārākajiem iemesliem ir, kad „žurnālisti „sajūt” politiķu spiedienu uz savu kā žurnālista darbu” (Albaek et al. 2011, 151), kā arī gadījumos, kad „politiskās varas pārstāvji savus ikdienas darbus sarežģī tiktāl, ka žurnālistiem un sabiedrībai rodas grūtības izsekot politiķu domu gājienam un pieņemto lēmumu pamatotībai” (Albaek et al. 2011, 151). Pētījuma rezultātos parādījās tendence, ka reģionālā līmeņa žurnālisti ir ciniskāki pret savas profesijas pārstāvjiem nekā nacionālā līmeņa žurnālisti. Tik specifiska teorija, kas sniegtu atbildi uz šo fenomenu, akadēmiskajā literatūrā nebija pieejama. Mediju eksperts J.Juzefovičs norādīja, ka zināmā mērā ir diezgan pārsteigts par šiem aptaujas rezultātiem, jo bijis pārliecināts, ka žurnālisti savas grupas pārstāvju darbu nevērtē kritiski, turklāt, viņaprāt, tam arī nav nekāda pamata. Tomēr, līdzīgi kā literatūras pārskatā, mediju eksperts šo parādību centās skaidrot no aptaujāto respondentu paškritiskās pozīcijas: „... aptaujas parādījušas, ka reģionālajos medijos žurnālisti atzīst, ka viņiem trūkst profesionālās izaugsmes, trūkst kursu, apmācību un tādu lietu, kas norāda uz kaut kādām indikācijām, ka viņi atzīst, ka ir kaut kādas profesionalitātes problēmas, kas varētu nozīmēt arī to, ka viņi kritiskāk skatās arī uz žurnālistu radīto saturu, bet es negribētu spekulēt. Tomēr tas acīmredzot ir pašvērtējums, kas jāpieņem.” (Juzefovičs, intervija, 06.05.2012) Viens no vispārīgiem skaidrojumiem, kādēļ visu pētījumā iekļauto politiķu atbildes apgalvojumos par žurnālistiem nebija īpaši pārsteidzošas, ir tāds, ka „sena politiska atziņa vēsta, ka politiķiem nav draudzīgu žurnālistu” (Brants et al. 2009, 36). Tāpat, balstoties uz teorijā rakstīto, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ politiķi ir ciniski attieksmēs pret žurnālistiem, ir varas pārstāvju nepatika pret žurnālistu tendenci uz sensacionalitāti. Skaidrojot šo aspektu politiķu attieksmē pret žurnālistiem, citējams Bonsdorfs (Bonsdorff), kurš uzskata, ka biežākās nesaskaņas starp žurnālistiem un politiķiem rodas brīžos, kad „politiķi apgalvo, ka masu mediji publiskajā vidē ir pārāk enerģiski, savā darbībā pārāk virspusēji un alkst tikai pēc varas un kārtējās sensācijas” (Bonsdorff 1998, 18). Līdzīgi kā žurnālistu atbildēs uz apgalvojumiem par savas grupas pārstāvjiem atsevišķos gadījumos tika novērots cinisms, arī politiķi par savu profesionālo darbību vairumā gadījumos ieturēja neitralitāti, bet dažos apgalvojumos politiķus vērtēja ciniski. Arī reģionālā līmeņa respondenti, konkrēti, reģionālās varas pārstāvji, līdzīgi kā reģionālie žurnālisti salīdzinājumā ar nacionālajiem žurnālistiem, apgalvojumos izrādījās ciniskāki nekā nacionālā līmeņa respondenti. Politisko procesu eksperts J.Ikstens reģionālo politiķu ciniskāku attieksmi pret politiķiem skaidro šādi: „Grūti spriest, kādēļ viņi atbildēs ir „skābāki”. Pieņemu, ka pašvaldību deputāti kopumā ir negatīvāk noskaņoti pret pasauli un nacionālā līmeņa politiķus uzlūko kā sava veida pāri darītājus, sak’, tie tur Rīgā neko nesaprot, bet mēs te uz vietas, un mums viss kārtībā! Man nāk prātā šāda līdzība.” (Ikstens, intervija, 02.05.2012) Līdzīgi uzskata arī Brinks Lunds (Brink Lund) un Mejers (Meyer), rakstot, ka, „ciniķis ir persona, kura izrāda vienaldzību pret citu cilvēku jūtām, interesēm un tiesībām” (Brink Lund, Meyer 2008, 36). No tā var arī secināt, ka reģionālie politiķi nacionālās varas pārstāvjus uzskata par vienaldzīgiem attiecībā pret pārējiem, tādiem, kas domā tikai un vienīgi par savām interesēm. Jebkurā gadījumā apkopotie pētījuma aptaujas rezultāti uzrādīja vairākas salīdzinoši negaidītas tendences, kas ļāva iegūt diezgan interesantus rezultātus un padziļinātāk ielūkoties abu aktoru savstarpējās attiecībās un mijiedarbībā politiskā cinisma kontekstā. Vēl vairāk, analizējot rezultātus detalizētāk, anketā iekļautie politiskā cinisma pētīšanai izmantotie apgalvojumi sniedza iespēju žurnālistu un politiķu politisko cinismu novērtēt konkrētos profesionālās darbības aspektos, kur respondentu anketās atzīmētās apkopotās atbildes un no tām izrietošās tendences, kā intervijās ar dažādiem skaidrojumiem norādīja vairāki mediju un politisko procesu eksperti, bija gan likumsakarīgas, gan pārsteidzošas, gan arī dažbrīd grūti izskaidrojamas. Secinājumi 1. Žurnālisti (nacionālie un reģionālie) ir pārliecinoši ciniski vērtējumos par politiskās varas pārstāvjiem (nacionālajiem un reģionālajiem). Mediju pārstāvju politiskais cinisms visizteiktāk izpaužas pret politiķu vēlmi solīt vairāk, nekā varas pārstāvji spēj izdarīt, kā arī tajā, ka politiķi pirmsvēlēšanu laikā vairāk rūpējas par uzvaru vēlēšanās, nevis solījumu pildīšanu. 2. Politiskās varas pārstāvji (nacionālie un reģionālie) ir ciniski vērtējumos par žurnālistiem (nacionālajiem un reģionālajiem), tomēr salīdzinoši nedaudz mazāk ciniski nekā žurnālisti vērtējumos par politiķiem. Politiskās varas pārstāvju politiskais cinisms visizteiktāk izpaužas pret žurnālistu vēlmi veidot sensacionālas publikācijas, lai piesaistītu auditorijas uzmanību. 3. Žurnālisti (nacionālie un reģionālie) savas grupas (žurnālistu) pārstāvju profesionālās darbības rīcību vērtē neitrāli. Visizteiktāk žurnālistu politiskais cinisms pret mediju pārstāvjiem izpaužas žurnālistu vēlmē veidot sensacionālas publikācijas auditorijas piesaistei un tajā, ka mediju dienaskārtību veido notikumi, nevis žurnālisti. Politiķu cinisms visizteiktāk izpaužas gan pret varas pārstāvju solījumiem izdarīt vairāk nekā iespējams, pirmsvēlēšanu laikā domājot tikai par uzvaru, nevis solījumu pildīšanu, 182 183
Page 1 and 2:
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 3 and 4:
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 5 and 6:
BIZNESS UN TŪRISMS: AKTUALITĀTES
Page 7 and 8:
1.tabula. Portera piecu spēku mode
Page 9 and 10:
Apdrošināšanas pakalpojumu tirgu
Page 11 and 12:
Dzīvības apdrošināšanas tirgū
Page 13 and 14:
gada 4.ceturksnis. http://www.fktk.
Page 15 and 16:
Pētījuma novitāte. Šāds pētī
Page 17 and 18:
Ekotūrisma maršruta izstrāde Zie
Page 19 and 20:
Izveidotais maršruta veids ir apļ
Page 21 and 22:
Ievads Mūsdienās daudz un plaši
Page 23 and 24:
norobežojumi vai vietas, kur pietu
Page 25 and 26:
Darba mērķis ir izvērtēt dažā
Page 27 and 28:
Nepilnvērtīgi izmantoti militār
Page 29 and 30:
turklāt trūkst līdzekļu, ko ieg
Page 31 and 32:
Tūrisma maršrutu izstrādes metod
Page 33 and 34:
Šāds metodiski pareizi veidots ma
Page 35 and 36:
2. pielikums Valmieras pilsētas sv
Page 37 and 38:
Valmieras pilsētas svētku apmekl
Page 39 and 40:
veida sadarbība nodrošinātu arī
Page 41 and 42: Visaktīvākā pasākumu apmeklēt
Page 43 and 44: pie autores. 9. Jaunie Jāņi 2011
Page 45 and 46: skaits liecina, kura no trīs dimen
Page 47 and 48: 1.pielikums Izstrādātās metodes
Page 49 and 50: elementi. SIFFAs biedri pētniecīb
Page 51 and 52: Mijiedarbība starp farmācijas kom
Page 53 and 54: Rezultāti Cits Depresija Neizskaid
Page 55 and 56: KOMUNIKĀCIJA UN IT RISINĀJUMI Pro
Page 57 and 58: Komunikācijas barjeras Četri no p
Page 59 and 60: uzņēmēji ir inovāciju iniciator
Page 61 and 62: organizāciju veidošana un atbalst
Page 63 and 64: of time between 3rd of October, 201
Page 65 and 66: Rezultāti Rezultātā tika iegūta
Page 67 and 68: Ievads Informāciju tehnoloģijas,
Page 69 and 70: Lietošanas efektivitāte Pielietot
Page 71 and 72: RFID tehnoloģiju pielietojums papi
Page 73 and 74: Mikroviļņu (MW - microwave) tagu
Page 75 and 76: Ievads Latvijā pēdējo gadu laik
Page 77 and 78: kanālus un maksāt par to augstu c
Page 79 and 80: 1.tabula. Altruistisko tvītu grup
Page 81 and 82: Konverģences izpausmes Latvijas dr
Page 83 and 84: Konverģences mediju kultūra visti
Page 85 and 86: principa - intervijas tika veiktas
Page 87 and 88: Avotu saraksts 1. Chung D., S. (200
Page 89 and 90: espondenti. Latvijas Jūras akadēm
Page 91: Žurnālistu un politiskās varas p
Page 95 and 96: Sievietes deputātes lomas novērt
Page 97 and 98: jautājumā pašvaldībā nav novē
Page 99 and 100: veida pētījumu, rakstu u.c. akad
Page 101 and 102: 5. Hug, S., Shultz, T. (2007). Left
Page 103 and 104: atlasīto datu salīdzinājumu un i
Page 105 and 106: uz tiem, sabiedrība parasti tiek a
Page 107 and 108: Dienvidķīnas jūrā. Atbildot uz
show all

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...