Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ievads<br />
Mūsdienās daudz un plaši tiek runāts par cilvēku ar garīgās vai fiziskās attīstības<br />
traucējumiem integrāciju sabiedrībā. Vairāk gan tiek integrēti cilvēki ar fiziskās attīstības<br />
traucējumiem. Varbūt tādēļ, ka šādi cilvēki ir labāk pamanāmi, ir vieglāk secināt, ka šiem<br />
cilvēkiem ir nepieciešamas nedaudz atšķirīgas lietas. Toties cilvēki ar garīgās attīstības<br />
traucējumiem tiek mazāk integrēti, kā arī notiek mazāk pasākumu šādu cilvēku integrācijai<br />
sabiedrībā.<br />
Viens no veidiem, kā cilvēkus var integrēt sabiedrībā, ir ar tūrisma sfēras palīdzību. Jo<br />
ikviens cilvēks vēlas redzēt skaisto, dzirdēt interesanto un uzzināt jaunu informāciju,<br />
vienalga kāds ir viņa dzimums, matu krāsa, ādas krāsa, veselības stāvoklis u.c. Taču,<br />
lai šādu integrāciju veiktu, ir jāizpēta, kas šiem cilvēkiem ir nepieciešams un ko viņi vēlas<br />
sagaidīt no piedāvātajiem tūrisma pakalpojumiem.<br />
Cilvēku grupa, kas regulāri, vismaz 2 reizes gadā, izmanto tūrisma pakalpojumu sniegtās<br />
iespējas, ir skolēni. Latvijā, ieskaitot sanatoriju internātskolas, ir 61 speciālās izglītības<br />
skola, šajās skolās mācās 4% no Latvijas skolēniem (Latvijas Republikas Izglītības un<br />
zinātnes ministrija 2012).<br />
Autoresprāt, ne visi tūrisma piedāvājumi ir atbilstoši, lai speciālās izglītības skolas audzēkņi<br />
tos varētu izmantot, nedomājot par to, vai viņi varēs visu apskatīt un uzzināt un justies labi.<br />
Autore ir ievērojusi, ka mūsdienās daudz un plaši tiek runāts un rakstīts par cilvēku ar<br />
īpašām vajadzībām integrēšanu sabiedrībā un tās lielo nozīmi sabiedrības attīstībā.<br />
Tūrisms ir viens no veidiem, kā integrēt šādus cilvēkus sabiedrībā, kā arī pieradināt<br />
sabiedrību pie tā, ka cilvēki var būt dažādi.<br />
Pētījuma mērķis ir izstrādāt tūrisma produkta veidošanas pamatprincipus skolēniem ar<br />
garīgās attīstības traucējumiem, tāpēc būtu nepieciešams:<br />
1. Noskaidrot, kas ir sociālais tūrisms, un iepazīties ar pieejamo informāciju par šo<br />
tūrisma veidu;<br />
2. Uzzināt speciālās internātpamatskolas skolotāju un skolēnu pieredzi un viedokli par<br />
tūrisma piesaistēm, pakalpojumiem;<br />
3. Uzzināt viena tūrisma pakalpojuma sniedzēja un biedrības, kas saistīta ar cilvēku<br />
ar garīgās attīstības traucējumiem atbalstu, viedokli par tūrisma pieejamību šādiem<br />
cilvēkiem;<br />
4. Balstoties uz iepriekš iegūto informāciju, izveidot pamatprincipus atbilstoši šādam<br />
tūrisma produktam.<br />
Izveidotos pamatprincipus tūrisma produktu veidotāji var izmantot jaunu produktu<br />
izstrādē, lai piesaistītu vairāk tūristus un palīdzētu skolēniem ar garīgās vai fiziskās<br />
attīstības traucējumiem.<br />
Metode<br />
Pētījumā ir izmantotas divu veidu metodes. Pirmā ir teorētiskās informācijas ievākšana<br />
par sociālo tūrismu dažādos aspektos un tā vēsturi, kā arī tiesiskajiem aspektiem gan<br />
pasaules, gan Eiropas un Latvijas līmenī; tika iegūta teorētiskā informācija arī par cilvēkiem<br />
ar garīgās attīstības traucējumiem, viņu uzvedību un attīstības līmeņiem. Otra metode<br />
bija intervijas ar cilvēkiem, kam ir pieredze saskarsmē ar skolēniem ar garīgās attīstības<br />
traucējumiem. Pētījuma laikā tika intervētas Dauguļu internātpamatskolas speciālās<br />
izglītības pedagoģes, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas<br />
SUSTENTO (turpmāk tekstā – LCĪVSO SUSTENTO) pārstāve un Latvijas Dabas muzeja<br />
muzejpedagoģe. No šiem respondentiem tika iegūta praktiskā informācija un uzzināta<br />
viņu pieredze, darbojoties ar šiem skolēniem, kā arī gūti ieteikumi, kas šādiem skolēniem ir<br />
nepieciešams un no kā labāk ir izvairīties. Šie respondenti tika izvēlēti, jo viņiem ir regulāra<br />
saskarsme ar bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Intervija ar LCĪVSO SUSTENTO<br />
pārstāvi tika izvēlēta, jo organizācija apvieno un atbalsta vairākas citas nevalstiskās<br />
organizācijas, kā arī šī organizācija veido projektus un veic pētījumus, kas pozitīvi ietekmē<br />
cilvēku ar invaliditāti dzīvi Latvijā. Intervija ar Latvijas Dabas muzeja muzejpedagoģi tika<br />
izvēlēta, jo šo muzeju bieži pieminēja Dauguļu speciālās internātpamatskolas pedagoģes<br />
gan kā labo, gan slikto piemēro.<br />
Rezultāti<br />
Iepazīstoties ar pieejamo teorētisko informāciju par sociālo tūrismu un tā tiesiskajiem<br />
aspektiem un uzzinot praktisko pieredzi darbā ar šādiem bērniem, tika izstrādāti tūrisma<br />
produkta veidošanas pamatprincipi skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šajos<br />
pamatprincipos ir ņemts vērā LCĪVSO SUSTENTO izstrādātais „Vides pieejamības<br />
kritērija modelis viesnīcām, restorāniem, konferenču telpām” un invalīdu un viņu draugu<br />
apvienības „Apeirons” izveidotie informatīvie materiāli par vides pieejamību dabas takās<br />
u.c., kas ir paredzēti cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem.<br />
Tūrisma produkta veidotājam būtu jāatceras, ka daļai no šiem skolēniem ir ne tikai<br />
garīgās, bet arī fiziskās attīstības vai psihiskie traucējumi. Līdz ar to, veidojot jaunu tūrisma<br />
produktu, būtu jāzina, ka tūrisma vietu fiziskā pieejamība skolēniem ar garīgās attīstības<br />
traucējumiem var būt tik pat svarīga, cik cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem.<br />
Vidē nekas būtiski nav jāmaina vai jāveido – ja tā būs atbilstoša cilvēkiem ar kustību<br />
traucējumiem, tad noteikti atbildīs arī skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.<br />
Pēc tūrisma produkta apskates un izmantošanas šie bērni nesniegs atsauksmes par<br />
kvalitāti, jo visbiežāk bērni neatceras visu. Viņu prātu visu dienu nodarbinās ieraudzītais<br />
vai darītais. Un tomēr šiem bērniem ir jānodrošina tieši tāda pati tūrisma produkta kvalitāte<br />
kā ikvienai personai. Lai arī novērtējums netiks sniegts, ir būtiski, ka šie bērni, izmantojot<br />
attiecīgo tūrisma produktu, jūtas labi.<br />
Autore izveidotos pamatprincipus ir sadalījusi 3 daļās – pirmkārt, vide, tad svarīgākā<br />
sadaļa cilvēkresursi jeb pakalpojuma sniedzēji, visbeidzot ir drošība.<br />
Traucējošie vides faktori un to risinājums<br />
Fona gaisma – bērni var nebūt pieraduši pie ļoti spilgtas, mirgojošas, krāsainas<br />
gaismas, kas atšķiras no dienasgaismas. Atšķirīgs apgaismojums no ikdienā pierastā<br />
bērnus var izbiedēt. Toties pārāk spilgta gaisma var apžilbināt, un bērns var apjukt. Lai no<br />
tā izvairītos, vajadzētu izveidot iespēju izslēgt spilgto, mirgojošo, krāsaino apgaismojumu<br />
un ieslēgt dienasgaismas apgaismojumu.<br />
Telpas – sirreālus, abstraktus priekšmetus/ attēlus šāda auditorija nesapratīs un jutīsies<br />
apmulsusi. Ļoti karsti, auksti vai asi priekšmeti var traumēt fiziski, jo daļai bērnu nav<br />
attīstīta sensoru atbildes reakcija. Tas nozīmē, ka viņi nejutīs sāpes, bet tā vietā iegūs<br />
apsaldējumus, apdegumus vai brūces. Liels priekšmetu skaits telpā skolēnus samulsinās,<br />
kā arī, visticamāk, katram skolēnam interesēs cits priekšmets. Līdz ar to arī kopīgā<br />
grupu apskate pārvērtīsies individuālās apskatēs. Bērniem būtu vieglāk saprast rādīto,<br />
ja telpās izvietotu reālus, tiešus un skaidrus attēlus, kur attēlots maz priekšmetu. Vieglāk<br />
koncentrēties uz vienu lietu ir, dažādos priekšmetus novietojot skapjos, lādēs, kastēs<br />
ar vāku tā, lai skolēnu uzmanību nenovērstu vēl citi priekšmeti. Stāstot par kādu lietu,<br />
attiecīgajā brīdi tā jāparāda. Ļoti ieteicams būtu izvairīties no lielu priekšmetu izvietošanas<br />
telpās.<br />
Tumšas telpas – tumšās telpās šie bērni nav pieraduši uzturēties, bet papildu telpā<br />
esošie objekti var izraisīt šo bērnu neadekvātu reakciju. Ar nezināmiem, spožiem,<br />
mirgojošiem priekšmetiem ikdienā šie bērni nesastopas. Šādi priekšmeti viņos var izraisīt<br />
bailes, nervozitāti un satraukumu. Skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir jāliek<br />
justies labi svešā vietā. Lai to nodrošinātu, ir jābūt iespējai ieslēgt gaismu vai arī padarīt<br />
telpu gaišāku, radot tādu kā krēslas efektu. Lai neradītu lieku uztraukumu un apjukumu,<br />
38 39
Change language