Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

principa – intervijas tika veiktas nacionālā laikraksta „Latvijas Avīze”, reģionālā laikraksta
„Liesma” un žurnāla „Kas Jauns” redakcijās. TNS Latvija 2011.gada rudens auditorijas
pētījuma dati liecina, ka nacionālais laikraksts „Latvijas Avīze” ir lasītākais laikraksts
Latvijā („TNS Latvia”). Lasītākais žurnāls ir „Ieva”, taču redakcijas pārstāvji atteicās sniegt
interviju, pēc tam seko žurnāls „Privātā Dzīve”, kuram nav izveidota interneta platforma,
līdz ar to žurnāls „Kas Jauns” tika izvēlēts kā nākamais lasītākais žurnāls Latvijā, kurš
uzsācis darbību interneta platformā („TNS Latvia”). Reģionālais laikraksts „Liesma” tika
izvēlēts pēc pieejamības principa, arī tādēļ, ka tas tika pētīts Anitas Stabiņas 2011.gada
pētījumā par portāla www.eliesma.lv atbilstību interneta žurnālistikai.
Kopā tika veiktas sešas intervijas, katrā mediju organizācijā tika intervēti divi žurnālisti. Izlasi
veidoja interneta portāla redaktora pozīcijas pārstāvis un reportiera pozīcijas pārstāvis
(veido saturu abām mediju platformām). Intervijās tika ievērota konfidencialitāte, līdz ar
to pētījumā tiek atklāts tikai respondentu ieņemtais amats attiecīgajā mediju organizācijā.
Balstoties uz dažādo redakciju sastāvu, reģionālajā laikrakstā „Liesma” tika intervēts www.
eliesma.lv redaktors (pētījuma dalībnieks A) un žurnālists, kurš veido saturu tikai laikraksta
drukātajai platformai (pētījuma dalībnieks B), jo portāla saturu veido tikai viena persona
– pētījuma dalībnieks A. Nacionālajā laikrakstā „Latvijas Avīze” intervēta tika portāla
redaktore (pētījuma dalībnieks C) un ārzemju ziņu žurnālists, kurš gatavo saturu abām
mediju platformām (pētījuma dalībnieks D). Žurnālā „Kas Jauns” intervēta tika portāla ziņu
redaktore, jo portālam nav galvenā redaktora (pētījuma dalībnieks E) un žurnālists, kurš
ražo saturu abām mediju platformām (pētījuma dalībnieks F). Respondentu loks ļauj iegūt
plašu ieskatu konverģences procesā dažādās drukāto mediju redakcijās.
Pētījuma jautājumi veidoti tā, lai noskaidrotu, kāda ir redakciju darba organizācija,
žurnālistu savstarpējā sadarbība, žurnālistu identitāšu transformācija, izmaiņas darba
rutīnā un kāda ir interneta portāla satura politika.
Interviju analīzei izmantota tematiskā kodēšanas metode, kas ļauj sistematizēt atbildes
dažādās tematiskajās grupās un sniedz ieskatu noteiktu procesu izskaidrošanā (Jensen,
2002). Pētījuma rezultāti strukturēti trīs galvenajos tematos (1.redakciju saplūšana;
2.žurnālistu identitātes; 3.drukāto mediju interneta portālu satura politika).
Rezultāti
Redakciju saplūšana
Mediju konverģence nav rosinājusi būtiskas izmaiņas redakciju darba organizācijā, taču
pastāv atsvešināšanās starp drukāto un interneta mediju žurnālistiem. Darba organizācijai
drukāto laikrakstu redakcijās raksturīga neproporcionalitāte.
Žurnāla „Kas Jauns” redkolēģijas strādā abās platformās, un ir tikai viens žurnālists, kurš
veido saturu tikai interneta platformai. Pētījuma dalībnieks E norāda, ka līdz ar žurnāla
„Kas Jauns” interneta portāla izveidi katrs redakcijas žurnālists varēja brīvi izvēlēties,
vai veidot saturu arī portālam www.kasjauns.lv. Pētījuma dalībnieki E un F žurnāla „Kas
Jauns” redakcijas darba organizāciju raksturo kā pozitīvu pielāgošanos pārmaiņām.
Nacionālā laikraksta „Latvijas Avīze” darba organizācija nav proporcionāla, interneta
portālā strādā pētījuma dalībnieki C un D, kā arī trīs žurnālisti. Pētījuma dalībnieks C
uzskata, ka šāda darba organizācija ir optimālākais variants, jo portāla mērķis nav
katru dienu ražot neskaitāmi daudz ziņu, kurām lasītājs nespēj izsekot līdzi. Redakcijas
žurnālisti, kuri nav noslēguši vienošanos par papildu darba veikšanu interneta portālā,
neiesaistās ziņu producēšanā interneta platformai.
Arī reģionālā laikraksta „Liesma” darba organizācija nav proporcionāla, laikraksta interneta
portālā pastāvīgi strādā viens cilvēks – pētījuma dalībnieks A, retos gadījumos palīdz
redakcijas darbinieki, kuri nav saistīti ar portāla ziņu satura veidošanu:
„Varētu teikt, ka darba organizācija īpaši nekāda nav. Darbu portālā veicu starplaikos,
kad man nav nekas steidzams jādara laikrakstam. Nedaudz palīdz kolēģi, kas saistīti ar
tehniskajiem jautājumiem un fotogrāfi – foto vai kāda banera ievietošana. Nav neviena, kas
varētu mani pilnvērtīgi aizvietot. Dažkārt galvenā redaktore pārsūta informāciju portālam.
Mums portālam nav ne īpaši atdalītu resursu, ne žurnālistu, ne fotogrāfu, neviens portālam
neko atsevišķi negatavo. Tas ir resursu jautājums, jo portāls nenes peļņu.” (Interneta
portāla www.eliesma.lv redaktors, 17.11.2011. intervija)
Laikraksta „Liesma” gadījumā pētījuma dalībnieks B pauž, ka viņa uzdevums ir strādāt
drukātajam izdevumam, un laikraksta „Liesma” pamata nodarbošanās joprojām ir
drukātajā laikrakstā.
Sadarbības raksturojums starp drukāto un interneta mediju
platformu žurnālistiem
Intervijas rezultāti rāda atšķirības starp žurnāla „Kas Jauns”, nacionālā laikraksta „Latvijas
Avīze” un reģionālā laikraksta „Liesma” redakciju konverģences procesiem. Žurnāla „Kas
Jauns” redakcijas žurnālistu sadarbība ir pozitīva, dažādo platformu žurnālisti sadarbojas
un ir gatavi jebkurā brīdī veidot saturu gan drukātajai, gan interneta platformai. Nacionālā
laikraksta „Latvijas Avīze” un reģionālā laikraksta „Liesma” abu platformu žurnālisti
sadarbojas minimāli, arī redakcijās jūtama drukātās platformas žurnālistu atsvešināšanās
un neinteresēšanās par laikraksta portāla darbību un interneta platformas žurnālistu
darbu.
Žurnāla „Kas Jauns” drukātās un interneta platformas žurnālistu sadarbība skaidrojama
ar redakcijas žurnālistu ieinteresētību portāla veidošanā. Pētījuma dalībnieks E intervijā
norāda, ka portāla veidošanā iesaistījās visi redakcijas žurnālisti.
Pretēja situācija atklājas reģionālā laikraksta „Liesma” un nacionālā laikraksta „Latvijas
Avīze” žurnālistu sadarbības modelī. Žurnālisti, ar kuriem nav slēgta vienošanās par
papildu darba veikšanu laikraksta interneta portālā, nesadarbojas ar interneta platformas
žurnālistiem, kā arī neizrāda iniciatīvu un ieinteresētību portāla attīstībā. Pētījuma
dalībnieki A un C atzīmē, ka jūtama laikraksta drukātās platformas žurnālistu neitralitāte,
atsvešināšanās un norobežošanās no otra medija organizācijas jaunizveidotā produkta.
Pētījuma dalībnieks B neitrālo žurnālistu attieksmi reģionālā laikraksta „Liesma” redakcijā
skaidro ar žurnālistu koncentrēšanos uz sevis pārstāvēto ziņu tematiku drukātajā
platformā, šāda tendence vērojama arī nacionālā laikraksta „Latvijas Avīze” redakcijā:
„Runājot par pašiniciatīvu, tā ir diezgan minimāla. Pārsvarā viss notiek, ja kaut kas ir
nepieciešams. Tad, kad tiek lūgts kaut ko izdarīt, tad arī sagaidāma kaut kāda reakcija. Ka
paši nāktu un kaut ko piedāvātu – nē, tā nav. Izņēmums ir cilvēki, ar kuriem ir vienošanās,
tas, protams, ir citādi. Katram ir savi pienākumi un laika, lai šos pienākumus veiktu,
acīmredzot, ir maz. Varbūt tā ir ikdienas rutīna, aizņemtība, kas nerada īpašu entuziasmu
iesaistīties cita uzņēmuma produkta veidošanā.” (Interneta portāla www.la.lv redaktore,
15.11.2011.intervija)
Drukāto mediju interneta portālu izveidošanas iemesli
Interviju rezultāti rāda, ka drukāto mediju interneta portālu izveide skaidrojama ar
redakcijas sekošanu jaunākajām tendencēm, atgriezeniskās saites nostiprināšanu, kā arī
nevēlēšanos atpalikt no konkurentiem. Pētījumā aplūkoto laikrakstu žurnālistu sadarbība
ir zema, šos rezultātus izskaidro zemais redakcijas žurnālistu iniciatīvas līmenis uzsākt
darbību interneta vidē, pētījuma dalībnieks A norāda, ka interneta portāla www.eliesma.lv
izveidi sekmēja ārējie, nevis iekšējie faktori:
„Tas tomēr bija ārējais spiediens, nevis iekšējā iniciatīva. Visapkārt tas tika darīts un
negribējās atpalikt, bet tas, ka paši jau sākumā gribētu to darīt pirmie – nē. Pamatā
ejam pa iestaigāto taciņu, kas ir tradicionālā prese.” (Interneta portāla www.eliesma.lv
redaktors, 17.11.2011.intervija)
166 167