Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

saistību dēļ.
Nokrišņu iespējamība Latvijas klimatam ir raksturīga, tāpēc organizatoriem vienmēr jābūt
gataviem veikt šī apstākļa radīto risku samazināšanu vai novēršanu. Autore iesaka parka
vidusdaļā izvietot lielu telti. No kokiem brīvajā Valmiermuižas parka teritorijā varētu ierīkot
nojumi apmēram 1500m2 platībā. Latvijā tiek piedāvāta šādu telšu tirdzniecība un noma.
Aplūkojot 3 dažādu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, vidējā telts nomas cena ir Ls
12000,00, savukārt iegādāties to iespējams no Ls 35500,00 līdz Ls 75000,00, tātad
tās izmantošana būtiski ietekmētu izmaksas (Tent For Event Baltic 2012; Akurāts 2012;
Allevent 2012).
Mārketinga materiālu dizainam ir jāspēj sniegt ieskats pasākuma atmosfērā. Situācijās, kad
tiek apvienoti senatnes un tagadnes kultūras elementi, jābūt uzmanīgiem, jo sabiedrībā
pazīstamiem simboliem jau ir sava nozīme, kas var ietekmēt pasākuma apmeklētību,
atsauksmes, radīt diskusijas sabiedrībā. Autores intervētie respondenti kopumā atzina,
ka plakātu un skrejlapiņu dizaina izvēle bijusi veiksmīga.
Mediju monitorings svarīgs gan pirms, gan pēc pasākuma, jo ir viens no veidiem, kā
strādāt ar potenciālo kultūras tūristu vai vietējo ceļotāju. Piemēram, interneta ziņu kanālā
tiek ievietota ziņa, par kuru interesents komentārā ieraksta jautājumu, kur gaidāmā atbilde
no rīkotājiem var būt izšķirošā lēmuma pieņemšanā par dalību. Tā kā komentārs un atbilde
ir publiska, papildu informāciju var saņemt jebkurš raksta komentāru sadaļas lasītājs.
2011.gadā Valmiermuižā realizētajos „Jaunajos Jāņos” uzteicama un turpināma ideja
klāstera veidošanas elementu izmantošanai – popularizēt arī iespējamās aktivitātes pirms
un pēc pasākuma, kā arī naktsmītņu piedāvājumu (Valmiermuižas alus 2011).
Kultūras pasākumu „tirgus” Latvijā ir piesātināts, un tautas tradīcijām Jāņos cenšas sekot
līdzi lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, par tām interesējas arī ārvalstu tūristi. Jābūt īpašiem,
lai izceltos. Komunikācijai ar klientiem ir ļoti būtiska loma, svarīgi ir ne tikai saņemt
atgriezenisko saiti no viņiem, bet sniegt to arī rīkotājiem, veidojot patīkamu pasākuma
„pēcgaršu”, atgādinot par pozitīvo pieredzi. Autore uzskata, ka „Jaunajos Jāņos”
veiksmīgs bija mēģinājums rosināt apmeklētājus piedalīties fotokonkursā un reizē iegūt
papildu mārketinga resursus (Facebook 2011).
Ārvalstu tūristu un ceļotāju piesaistei potenciālajiem nākotnes pasākumiem būtu
jāsagatavo informācija arī plašāk izmantotajās svešvalodās (angļu, krievu), jāizmanto
arī igauņu, vācu un somu valodas, jo tajās runājošie ir biežākie ārvalstu tūristi Valmierā
(Valmieras pilsētas pašvaldība 2011).
Secinājumi
Pētījuma mērķis – sasniegts, tika izvērtēta ielīgošanas pasākuma „Jaunie Jāņi”
Valmiermuižas parkā 2011.gada norise un izstrādāti priekšlikumi līdzīgu pasākumu
rīkošanai nākotnē īstenošanai Valmiermuižas kompleksa teritorijā.
Ideju par Valmiermuižas parku kā vietu kultūras pasākumiem ir izteikuši gan kultūras,
gan tūrisma jomas speciālisti, tomēr vērienīgu projektu īstenošana tur nebija realizēta,
kā arī līdzekļu trūkuma dēļ Valmiermuižas pils kā kultūrvēsturiskais mantojums būtībā
tikai pastāvēja, taču līdz ar SIA „Valmiermuižas alus” aktīvu darbības uzsākšanu muižas
kompleksa teritorijā un uzņēmuma tēla veidošanu sabiedrībā Valmiermuiža kļuva
atpazīstamāka, un loģiska šķiet kultūras tūrisma attīstība un vēlme īstenot ideju par
pasākuma realizāciju „Jaunie Jāņi”. Pasākums iezīmēja eksperimentālu nozīmi vietas
izmantošanā, tāpēc ļoti svarīga ir tā norises izvērtēšana un radītās ietekmes izpēte.
Svarīgākie secinājumi:
1. Kultūras tūrisma analīzei Latvijā ļoti piemērotas ir Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās
2006. – 2015.gadam norādītās definīcijas, kas atklāj tā būtību satura ziņā, nevis tikai
aplūko no tiesiskā pamata nozares attīstībai Republikā.
2. Tūristam, kurš pieņēmis lēmumu ar savu klātbūtni piedalīties kultūras pasākumā,
individuālā pieredze būs kā mērinstruments atkārtotai dalībai festivālā vai arī līdzīgos
pasākumos, tāpēc „Jauno Jāņu” un citu uz tautas tradīcijām balstītu pasākumu
veidošanā svarīga ir personiskā attieksme pret dalībniekiem un apmeklētājiem.
3. No 15 identificētajām ieinteresētajām pusēm lielākā ietekme un interese „Jauno Jāņu”
realizācijā bija organizatoriem, pašvaldībām, koncertprogrammas dalībniekiem,
tomēr būtiska loma bija arī medijiem un citiem pasākumiem.
4. Pasākuma realizācijas procesā liela loma bija cilvēciska faktora ietekmei un
sadarbības, komunikācijas spējām, nepieciešamo resursu efektīvas izmantošanas
līdzsvarošanā un organizatoru grupas (organizatori, sadarbības partneri, brīvprātīgie)
sadarbībai.
5. Dalībnieku vērtējums parāda, ka „Jaunie Jāņi” ir cilvēka radošās daiļrades veicinātājs,
savukārt to izteikti ietekmēja nokrišņi, pieejamais tehniskais aprīkojums, tāpēc
jebkuru publisku pasākumu veiksmīgai realizācijai un plānošanai kopumā aktuāla ir
risku vadība.
6. Pasākuma dalībnieki – tirgotāji, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji – uzskata, ka
galvenie ieguvumi no dalības pasākumā ir publicitāte, atpazīstamības veicināšana,
jaunu klientu iegūšana, kas saskan ar viņu izvirzītajiem mērķiem un iemesliem dalībai
pirms pasākuma, tiek identificēta arī uzlabojumu nepieciešamība savā darbībā un
personiskais gandarījums.
7. Apmeklētāji pasākumu vērtē pozitīvi gan saturiski, gan tehniski, akcentētas
inovācijas, tika saņemtas pozitīvas atsauksmes klātienē, interneta ziņu kanālos un
sociālajos tīklos.
8. Ārējā vide „Jauno Jāņu” un citu pasākumu realizācijai Valmiermuižas parkā kopumā
ir sekmējoša, būtiskie atklātie riski ir finansējuma ieguvē, apmeklētībā (pēc PEST).
9. Pēc Išikava modeļa kritiskākie punkti projektā „Jaunie Jāņu” bijuši ieinteresēto pušu
komunikācijā, publicitātes veidošanā, cilvēkresursu prasmīgā vadīšanā.
10. Vienīgais identificētais SMART mērķis organizatoriem bija gaidītie 3 tūkstoši
apmeklētāju, kas netika sasniegts, līdz ar to ieguldīto līdzekļu atdeve bija minimāla,
katra apmeklētāja piesaistīšanā iztērēti aptuveni Ls 29,53 aptuveni iecerēto Ls 2,94
vietā.
Avotu saraksts
1. 17.jūnijā „Jaunie Jāņi Valmiermuižā” tiks ielīgoti bagātīgi un lustīgi (2011). SIA
„Valmiermuižas alus” mājaslapa. http://valmiermuiza.lv/lv/presei/id=32. Skatīts
17.06.2011.
2. 20mx75m (2012). SIA „Akurāts” mājaslapa. http://www.akurats.lv/lat/
teltis/20m_x_75m/. Skatīts 12.01.2012.
3. Allen, J., O’Toole, W., McDonnell, I. et al. (2002). Festival and special event
management. J. Allen, W. O’Toole, I. McDonnell, R. Harris; Sydney, John Wiley &
Sons Australia Ltd., 146p.
4. Baika, L., (2011). „Jauno Jāņu” brīvprātīgā. 16.10.2011. intervija. Glabājas pie
autores.
5. Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība (2011). LR Ārlietu ministrijas mājaslapa. http://
www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/BJV/Baltijas-Ziemelvalstu-sadarbiba/print=on. Skatīts
06.01.2012.
6. Bērziņa (2011). Valmieras novada muzeja Krājumu glabātāja. 25.11.2011. intervija.
Glabājas pie autores.
7. Caune, J., Dzedons, A. (2009). Stratēģiskā vadīšana. Rīga: Lidojošā zivs, 384 lpp.
8. Jansons (2011). Valmieras 4.skautu vienības vadītājs. 10.11.2011. intervija. Glabājas
80 81