Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
objektus jānovieto izgaismotās vai gaišākās vietas. Iespēja, kā izvairīties no mulsuma<br />
radīšanas šādos skolēnos ir, izgatavot priekšmetu, ar ko objektu noslēpt, vai neatbilstošos<br />
objektus nenovietot telpā brīdī, kad to apmeklē skolēnu grupa.<br />
Fona mūzika, trokšņi – bērni var izbīties no negaidītām skaņas pārmaiņām (strauja<br />
mūzikas un skaņas līmeņa, intensitātes maiņa. Lai novērstu šīs bailes, ieteicams izslēgt<br />
skaņu. Ja tas nav iespējams un tā iederas attiecīgajā vietā vai pie attiecīgā objekta,<br />
tad ieteicams būtu padarīt fona mūziku klusāku, nomainot to vai pielāgojot attiecīgajai<br />
auditorijai.<br />
Labierīcības – skolēni nav pieraduši pie zilā apgaismojuma labierīcībās ikdienā. Šī, no<br />
ikdienas apgaismojuma atšķirīgā gaisma bērnos rada apjukumu, tāpēc labākais variants<br />
būtu izslēgt zilo apgaismojumu un ieslēgt dienasgaismas apgaismojumu.<br />
Maksas pakalpojumi – bērnu uzvedību nevar viegli paredzēt. Tāpat arī šie bērni<br />
ziņkārības un intereses pēc var pagaršot alkoholiskos dzērienus vai lietot citas bērniem<br />
aizliegtas vielas un lietas viesnīcas istabā, restorānos vai jebkur citur. Lai no tā izvairītos<br />
un neapdraudētu bērnus, būtu jāatslēdz vai jānoslēdz brīvi pieejamie maksas pakalpojumi<br />
un nepilngadīgiem jauniešiem neatļauto lietu glabātuves.<br />
Sabiedrība – šī auditorija nav pieradusi pie lieliem cilvēku pūļiem. Ekskursiju laikā<br />
skolēni apjūk no tā, ka „tradicionālo” skolu skolēni skrien, ir ļoti aktīvi, skaļi runā utt.<br />
Lai neizraisītu apjukumu un paniku skolēnos ar garīgās attīstības traucējumiem, būtu<br />
jāpiedāvā attiecīgais produkts tikai šādai skolēnu grupai. Kā arī būtu vēlams izvairīties no<br />
neplānotas „tradicionālo” skolu skolēnu grupu tikšanās ar šiem bērniem.<br />
Informācija – daļa skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem neprot lasīt, grūtības<br />
sagādā arī sarežģīta teksta saprašana. Skolēni nevar saprast simbolus, ja tiem<br />
blakus nav skaidrojums vai tie iepriekš nav izskaidroti. Skolēni nespēj reaģēt uz lielu<br />
informācijas daudzumu. Problēmas sagādā informācijas apstrāde. Lai izvairītos no<br />
liekiem aizrādījumiem par to, ko drīkst un nedrīkst, pie apskates objektiem jānovieto<br />
piktogrammas, kas norādītu, vai priekšmetu drīkst vai nedrīkst aiztikt. Iepriekš, protams,<br />
skolēni ir jāinformē par šo piktogrammu nozīmi. Lai skolēns nomaldīšanās brīdī zinātu, kur<br />
ir izeja vai ieeja, telpās, dabas takās u.c. objektos ir jābūt labi saskatāmām un salasāmām<br />
zīmēm „ieeja” un „izeja”, kā arī blakus novietotai piktogrammai, attēlojot šīs abas zīmes.<br />
Autobusi – skolēniem gribas redzēt visu, kas notiek apkārt, tāpēc viņi brauciena laikā<br />
visbiežāk arī ceļas kājās. Tāpat ne visi skolēni spēj attiecīgi reaģēt uz garām slīdošiem<br />
skatiem. Organizējot ekskursijas, braucienos būtu jāizvēlas transports ar zemākām<br />
sēdekļu atzveltnēm.<br />
Tūrisma produktu veidotājam vai pakalpojumu sniedzējam iepriekš būtu vēlams<br />
noskaidrot, vai un kādas ir nepieciešamās vides pārmaiņas skolēniem ar garīgās attīstības<br />
traucējumiem. Šiem tūrisma darbiniekiem ir jāinformē speciālās izglītības pedagogs vai<br />
pavadošā persona par gaidāmo attiecīgajā tūrisma piesaistē, pirms vēl šie skolēni ir<br />
ieradušies.<br />
Dodoties ekskursijās vienmēr līdzi būtu jābūt:<br />
• dvieļiem,<br />
• tualetes papīram,<br />
• salvetēm,<br />
• dzeramajam ūdenim,<br />
• tīras veļas un arī virsdrēbju rezervēm (arī zeķu),<br />
• gumijas cimdiem (pieaugušajiem – palīdzības sniegšanai),<br />
• mitrajām salvetēm, savam podiņam (ja nepieciešams),<br />
• autiņbiksītēm, polietilēna maisiņiem (ja būs slikta dūša),<br />
• tabletēm pret „jūras slimību” (nepieciešam ārsta konsultācija) (Hadaņonoka 2002,<br />
196 – 198).<br />
Ieteikumi un risinājumi tūrisma pakalpojumu sniedzēju komunikācijai<br />
Saruna – vienveidīgs stāstījums nerada bērnos interesi. Bērni tā vietā, lai klausītos, sāks<br />
pievērsties blakus lietām un darbībām. Šie bērni nespēj noturēt uzmanību, ja stāstītais ir<br />
pārāk sarežģīts un runas temps ir ātrs. Viņi nespēj apstrādāt informāciju un uz to attiecīgi<br />
reaģēt. Bērni ir aktīvāki un iesaistās pasākumos, ja ar viņiem sarunājas un viņi tiek arī<br />
uzklausīti. Lai bērni justos ieinteresēti un klausītos stāstītajā, ir jāveido diskusija, kopējs<br />
stāsts; jāspēj pielāgoties auditorijai, bet tajā pat laikā jāturas pie plāna; Sarunai ir jābūt<br />
vieglai un draudzīgai; Lai bērnos noturētu interesi, stāstītājs nedrīkst runāt monotonā<br />
balsī; Nedrīkst lietot ļoti zemu un rupju vai ļoti augstu un spalgu balsi; Jārunā lēnām,<br />
nesteidzoties; Runas temps ir jāpielāgo auditorijai. Lai stāstītais būtu saprotams šādai<br />
auditorijai, ir jālieto vienkārši teikumi, nepieciešamības gadījumā teiktais ir jāatkārto, kā arī<br />
jāuzklausa bērnu komentāri vai stāsts par pieredzēto.<br />
Valoda un jēdzienu lietojums – skolēni uz sev nezināmu terminoloģiju nereaģēs<br />
vai jutīsies apjukuši. Viņi arī nesapratīs abstraktus jēdzienus, jokus un ironiju. Stāstītājam<br />
lietojot vienkāršu valodu, skolēni sapratīs stāstīto un neraidīs apjukuma pilnu skatienu<br />
stāstītāja virzienā. Bieži gadās, ka skolēni nesaprot arī vienkāršā valodā stāstīto, tāpēc<br />
viena doma ir jāprot paskaidrot dažādos veidos. Šādi skolēni nereaģēs uz joku, ironiju, kā<br />
ierasts, tāpēc ir jālieto tieša un saprotama valoda. Lai bērniem būtu vienkāršāk uztvert un<br />
saprast teikto, tas ir jāattēlo vizuāli ar attēlu palīdzību.<br />
Īpašības – bērni ir aktīvi un viņus interesē viss. Viņi var rīkoties neadekvāti un atšķirīgi<br />
no vispārpieņemtajām sabiedrības normām. Cilvēkam, ar kuru šie bērni komunicē, ir<br />
jābūt atvērtam un pacietīgam jāpiemīt cilvēkmīlestībai, lai nenosodītu šos bērnus un viņu<br />
uzvedību vai rīcību.<br />
Attieksme – uzskati, kas balstīti uz stereotipiem, traucēs komunicēt ar šo tūristu grupu.<br />
Tie neļaus piedāvāt šai grupai pilnvērtīgu tūrisma produktu. Ikdienā ar šādiem bērniem<br />
strādāt ir vieglāk, ja ir iespēja uzzināt, kas viņiem ir nepieciešams un no kā vajadzētu<br />
izvairīties. Lai to izdarītu, noteikti iepriekš vajadzētu konsultēties ar psihologu vai speciālās<br />
izglītības skolotāju, pavadoni. Ja vien iespējams, jāiegūst papildu informācija par cilvēkiem<br />
ar garīgās attīstības traucējumiem, kas novērstu vai mazinātu stereotipiskus uzskatus, kā<br />
arī vēlmi aizsargāt.<br />
Uzvedība – bērni jūt satraukumu un nedrošību. Skolēnu klātbūtnē nervoza un saraustīta<br />
uzvedība varētu traucēt bērnam. Šiem bērniem var būt kādas psiholoģiskas traumas<br />
vai fiziski traucējumi, kas liek pieskaršanos uztvert saasināti. Lai veiksmīgi darbotos ar<br />
šādiem bērniem, cilvēkam ir jābūt brīvam un nepiespiestam. Cilvēkam, kas darbojas ar<br />
šiem bērniem, jāļauj sev pieskarties, taču jābūt uzmanīgam ar pieskaršanos skolēnam.<br />
Veidojot jaunus tūrisma produktus, būtiski ir atcerēties, ka šiem skolēniem var būt vairāk<br />
nekā viena invaliditāte jeb invaliditātes kopums, kas maina arī iespējamo nepieciešamo<br />
tūrisma pakalpojumu sniedzēju palīdzību.<br />
Drošībai traucējošie faktori un to risinājumi<br />
Pavadonis – pavadonis ir persona, kas pazīst bērnus un zina, ko vislabāk darīt<br />
negaidītās situācijās. Šo bērnu uzvedība var būt neprognozējama, kā arī viņi nejūtas droši<br />
svešu cilvēku klātbūtnē. Lai bērns justos drošāk un zinātu, pie kā vērsties, ja atgadījies<br />
kas nepatīkams, vienmēr līdzi ir jābūt pavadošām personām – uz 6 bērniem jābūt 1<br />
pavadonim. Ja nepieciešams, var būt vairāki pavadoņi.<br />
Telpās/ dabā – skolēniem ar sliktu koordināciju varētu sagādāt grūtības apiet<br />
priekšmetus vai pārkāpt tiem pāri. Norobežojumi un margas ir nepieciešamas, lai skolēns<br />
varētu pieturēties kāpjot vai lai nepakristu vai neietu, kur tas nav nepieciešams. Smagi<br />
vai slikti piestiprināti priekšmeti var traumēt bērnu. Lai izvairītos no haosa un nekārtības,<br />
katram priekšmetam jāparedz konkrēta vieta, un tā arī jāievēro. Veidojot kāpnes, tās būtu<br />
jāaprīko ar divlīmeņu margām, lai bērniem ar kustību grūtībām vai tiem, kam ir slikta<br />
līdzsvara izjūta, būtu iespēja pārvietoties pieturoties. Ja ir augstāki priekšmeti, tad jāizveido<br />
40 41
Change language