Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

dažādiem skatu punktiem, gan kandidējot, gan strādājot, gan arī vērtējot organizācijas
(pašvaldības) iekšējo kultūru un novēroto sabiedrības attieksmi. Šie faktori arī tika ņemti
vērā, veicot iegūto datu analīzi, kas ļāva tos interpretēt atbilstoši šiem kritērijiem.
Metode
Lai tiktu sasniegts pētījuma mērķis, kā arī atbildēts uz pētījumā izvirzīto jautājumu, tika
izvēlēta kvantitatīva pētījuma metode – anketēšana. Tika izmantota jau gatava anketa,
kas tika lietota līdzīga veida pētījumā, pētot barjeras, kas traucē sievietes ieņemt augsta
līmeņa amatus Ziemeļīrijas pašvaldībās projektā „Promoting Equal Opportunities Cross
Border Women’s Development Project” (McStravog 2006, 15-16). Anketa tika pārveidota
un pielāgota Latvijas situācijai un šī pētījuma specifikai, lai ar tās palīdzību varētu izpētīt
ievēlēto sieviešu deputātu lomu pašvaldības līmeņa politikā.
Anketa sastāv no četrām tematiski dažādām daļām, katrā anketas daļā tiek meklētas
atbildes uz konkrētu jautājumu loku. Pirmajā daļā par kandidēšanu vēlēšanās jautājumi
tika veidoti tā, lai apzinātu sieviešu motivāciju un ierobežojumus kandidēt pašvaldību
vēlēšanās, kā arī jautāts viņu viedoklis par iespējamiem ierosinājumiem šajā jomā.
Otrajā daļā – darba kvalitāte – tiek aptverti jautājumi par sieviešu personīgo pieredzi
darbā pašvaldībā, kolēģu un vadības attieksmi, novērotajiem ierobežojumiem, kā arī
organizācijas (pašvaldības) praksi un respondentu informētību saistībā ar ģimenei
draudzīgas politikas īstenošanu, kas ir īpaši būtisks faktors sieviešu iesaistīšanai politikā,
kā arī jautāts viņu viedoklis, lai esošo situāciju uzlabotu. Trešajā jautājumu blokā par
barjerām sieviešu darbam pašvaldībā tika iekļauti izvērstāki jautājumi par organizācijas
iekšējo kultūru, dzimumu vienlīdzības politiku ieviešanu praksē, lēmumu pieņemšanas
procesu organizācijā, vadības stilu organizācijā, kā arī atbalstu no ģimenes un sabiedrības
un sievietes pašnovērtējumu par lomu pašvaldībā. Pēdējā jautājumu daļa aptvēra ziņas
par respondentēm: viņu vecumu, pieredzi politikā, ģimenes stāvokli un izglītības līmeni.
Par pētījuma teritoriju tika izvēlēts Vidzemes plānošanas reģions, kas sastāv no 26 novada
pašvaldībām. Pašvaldībās ievēlēto sieviešu deputātu skaists variē no divām līdz astoņām
sievietēm vienā pašvaldībā, tāpēc, lai gūtu pēc iespējas aptverošāku ieskatu, par pētījuma
dalībniekiem tika izvēlētas visas šajās pašvaldībās ievēlētās sievietes, kopumā 134
sievietes deputātes. Pētījums notika no 21. līdz 30.maijam, un analīzei derīgas anketas
tika saņemtas atpakaļ no 78 sievietēm.
Rezultāti
Apkopojot ziņas par respondentēm, lielākā daļa aptaujāto (62%) ir vecumā no 35 līdz 54
gadiem, 14% vecumā no 18 līdz 34 gadiem, 13% vecākas par 60 gadiem, un 11% atrodas
vecumā no 55 līdz 59 gadiem. Vairākumam respondenšu (48%) šis ir pirmais ievēlēšanas
termiņš, 28% 2 – 3 termiņš, savukārt 24% šis jau ir vairāk nekā trešais ievēlēšanas termiņš
savā pašvaldībā. 68% no viņām pirms tam nav strādājušas citā pašvaldībā, un 32% ir
strādājušas. Lielākā daļa respondenšu (67%) ir precējušās, 14% nav, un 19% ir pastāvīgs
partneris. Vairāk nekā pusei (62%) respondenšu nav bērnu vecumā līdz 18 gadiem, un
99% sieviešu dzīvo tajā pašā novadā, kurā strādā. 64% sieviešu pašvaldībā strādā pilna
laika darbu, 19% strādā uz pusslodzi, 13% strādā mazāk par pusslodzi. 95% aptaujāto ir
ieguvušas augstāko izglītību, kamēr tikai 2% šo sieviešu ir vispārējā vidējā izglītība.
Jautājot, kas sievietes motivē kandidēt pašvaldību vēlēšanās, visbiežāk tika minētas
karjeras iespējas (31%). Nākamais izplatītākais atbildes variants tika bija „cits variants”,
un visbiežāk sniegtās atbildes bija „uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti”, „rūpes
par pagastu un cilvēkiem”, „ietekmēt novada attīstību”, „misijas apziņa”, kā arī citas ļoti
līdzīgas atbildes saistībā ar darbu sava novada un tā iedzīvotāju labā. Kopējās tendences
aplūkojamas 1. attēlā.
1.attēls. Kas sievietes motivē kandidēt pašvaldību vēlēšanās
Atbilžu apkopojums parāda, kādi iemesli sievietes attur, motivē vai iedrošina kandidēt
pašvaldību vēlēšanās, 36 sievietes piekrīt, ka ģimenes atbalsta trūkums un sabiedrības
spiediens sievietes attur kandidēt vēlēšanās, savukārt 26 aptaujātās šādam viedoklim
tomēr nepiekrīt. Lielākā daļa sieviešu (49 sievietes) nepiekrīt uzskatam, ka jau iepriekš
ir noteikts, kuru pozīciju ieņems katrs kandidāts. Pārliecinošs vairākums sieviešu (68
sievietes) nepiekrīt, ka darba apstākļi pašvaldību darbiniecēm nav pietiekami elastīgi.
Domas dalās jautājumā par darba pieredzes trūkumu, proti, 33 sievietes piekrīt, ka
darba pieredzes trūkums attur viņas no kandidēšanas vēlēšanās, tomēr 37 sievietes tam
nepiekrīt. Vairākums respondenšu (41 sieviete) nepiekrīt, ka sievietes nepiesakās kandidēt
vēlēšanās, jo uzskata, ka viņām nav nepieciešamās kvalifikācijas, lai gan patiesībā ir,
kamēr 67 aptaujāto piekrīt, ka būt sabiedrībā zināmai personai pat palīdz kandidēšanas
procesā. 45 sievietes nepiekrīt, ka viņām interviju laikā būtu problēmas izcelt savas labās
īpašības, un vairākums sieviešu (55 sievietes) uzskata, ka ne pieteikšanās process, ne
neziņa netraucē sievietēm pieteikt savu kandidatūru. Vairākums sieviešu (55 sievietes)
nepiekrīt, ka dzīves vietas attālums ir šķērslis kandidēšanai un arī, ka sievietes par
iespējām kandidēt uzzina vēlāk nekā vīrieši (65 sievietes). Vairāk nekā puse sieviešu (42
sievietes) gan piekrīt, ka tieši rūpes par bērniem un ģimeni ir tie faktori, kas sievietes attur
no kandidēšanas.
Sadaļā „darba kvalitāte” tika novērotas šādas respondenšu atbildes. Vairākums sieviešu
(61 sieviete) jūtas pašpārliecinātas un var brīvi diskutēt par jebkādiem jautājumiem ar
vadību, kā arī piekrīt, ka šajā profesijā ir ļoti svarīgi uzturēt pazīšanos ar citiem kolēģiem
arī ārpus darba laika (65 sievietes). Lielākā daļa sieviešu piekrīt (52 sievietes), ka jebkurā
laikā varētu aiziet no šī darba, ja vien to varētu atļauties, taču tajā pašā laikā apgalvo (33
sievietes), ka varētu strādāt uz pusslodzi, ja vien tas būtu nepieciešams. 52 aptaujātās
atzīst, ka viņu ieguldījums pašvaldībā tiek novērtēts, 70 sieviešu atzīst, ka viņu darbs ir
interesants un motivējošs, un 60 sieviešu piekrīt, ka viņu priekšlikumos ieklausās un tie
tiek ņemti vērā. 67 respondentes atzīst, ka kolēģi vīrieši saprot tos jautājumus, kas šķiet
svarīgi arī viņām, kā arī pašvaldības vadītājs atbalsta darbinieces (61 sieviete). 48 sievietes
nepiekrīt, ka pret sievietēm pašvaldībā izturas atšķirīgi nekā pret vīriešiem.
Aptaujājot deputātes par pašvaldības iekšējo kultūru attiecībā uz sastopamajām barjerām,
68% aptaujāto atzīst, ka attieksme pret sievietēm un vīriešiem pašvaldībā ir vienlīdzīga,
58% atzīst, ka vīrieši respektē sieviešu priekšlikumus, un 50% atzīst, ka arī pašas sievietes
atzīst sieviešu lēmumus. 24% sieviešu atzīmējušas, ka vīriešiem pašvaldībā ir vadošā
loma, savukārt sievietēm – atbalsta loma. Tikai 1% sieviešu ir atzīmēji, ka joki par dzimumu
stereotipiem pašvaldībā tiek uztverti kā norma.
Lai arī jautājumā par barjerām lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībā ļoti bieži nav
atzīmēts neviens no piedāvātajiem apgalvojumiem, kas ļauj secināt, ka problēmas šajā
188 189