Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
gan pret to, ka politiķi pirms vēlēšanām izvairās apspriest sarežģītus jautājumus, jo<br />
baidās pazaudēt vēlētāju balsis.<br />
4. Reģionālā līmeņa politiķi ir ciniskāki vērtējumos par savas grupas (politiķu)<br />
pārstāvjiem nekā nacionālā līmeņa politiķi. Pašvaldības deputātu politiskais cinisms<br />
visizteiktāk izpaužas pret politiķu izvairīšanos no sarežģītu jautājumu apspriešanas,<br />
tādējādi baidoties pazaudēt vēlētāju balsis, kā arī politiķu pārāk lielo vēlmi iekļūt<br />
mediju publikācijās. Tikpat lielā mērā vietējās varas pārstāvji ir ciniski pret solījumiem<br />
izdarīt vairāk nekā iespējams un solījumu pildīšanas aizmiršanu pirmsvēlēšanu<br />
laikā, lielākoties domājot tikai par panākumu gūšanu vēlēšanās. Savukārt Saeimas<br />
deputātu politiskais cinisms visspilgtāk izpaužas pret politiķu solījumiem izdarīt vairāk<br />
nekā iespējams.<br />
5. Reģionālā līmeņa žurnālisti nedaudz ciniskāk vērtē savas grupas (žurnālistu)<br />
pārstāvjus nekā nacionālā līmeņa žurnālisti. Reģionālo žurnālistu politiskais cinisms<br />
visizteiktāk izpaužas pret to, ka mediju dienaskārtību veido notikumi, nevis žurnālisti.<br />
Salīdzinoši spilgti gan nacionālajiem, gan arī reģionālajiem žurnālistiem politiskais<br />
cinisms izpaužas arī pret žurnālistu tendenci veidot sensacionālas publikācijas,<br />
lai piesaistītu auditorijas uzmanību, kam lielāku piekrišanas līmeni savās atbildēs<br />
sniedza reģionālie žurnālisti.<br />
6. Žurnālistu un politiķu mijiedarbība un attieksmes balstītas izteiktā neuzticībā un<br />
salīdzinoši skarbā profesionālās darbības kritikā. Žurnālistu attieksmi raksturo<br />
uzskati, ka politiķi politiskajā procesā vairāk domā par savu interešu realizāciju ar<br />
mērķi veidot veiksmīgu karjeru un publicitāti, neiedziļinoties sabiedrībā pastāvošajās<br />
problēmās. Politiķu attieksmi pret žurnālistiem raksturo uzskati, ka žurnālisti savā<br />
darbībā vadās ar mērķi realizēt varu pār citiem, cenšoties veicināt neuzticību pret<br />
politiķiem un publikācijās varas pārstāvjiem piešķirot vainīgā statusu.<br />
7. Žurnālistu un politiskās varas pārstāvju mijiedarbībā, pamatojoties uz mediju<br />
ekonomikas pasliktināšanos, savstarpējās attiecībās vairāk raksturīga žurnālistu<br />
sekošana politiķu dienaskārtībai un žurnālistu kapacitātes un proaktivitātes<br />
trūkums politisko procesu analīzē. Varas pārstāvji medijus izmanto kā instrumentu<br />
biznesa vai politisko interešu īstenošanai. Iespējama šo tendenču palielināšanās un<br />
mērķtiecīgāka rakstura iegūšana tuvākajā pārskatāmajā nākotnē.<br />
4. Jāīsteno profesionāli mediju un politiskās komunikācijas treniņi, īpaši politiskās varas<br />
pārstāvjiem, kuriem ikdienas darbā ir regulāra saziņa ar žurnālistiem.<br />
5. Nacionālā līmeņa politiķiem jāuzlabo attiecības ar žurnālistiem, jo šo politiķu darbība<br />
visas Latvijas kontekstā ir pamanāmāka nekā vietējo žurnālistu un politiķu attiecības,<br />
tādējādi radot piemēru kopējai valstī pastāvošajai mijiedarbības videi. Protams, arī<br />
reģionālo politiķu labvēlīgāku attiecību veicināšana ar žurnālistiem nav sekundāra.<br />
Avotu saraksts<br />
1. Albaek, E., van Dalen, A., de Vreese, C. (2011). Suspicious minds: Explaining political<br />
cynicism among political journalists in Europe. European Journal of Communication.<br />
London: SAGE Publications, pp.151.<br />
2. Brants, K., Moller, J., van Praag, P., de Vreese, C. (2009). The Real Spiral of Cynicism<br />
Symbiosis and Mistrust between Politicians and Journalists. The International<br />
Journal of Press/Politics. University of Amsterdam. Netherlands: SAGE Publications,<br />
pp.36-151.<br />
3. Brink Lund, A., Meyer, G. (2008) Spiral of cynicism: Are media researchers mere<br />
observers The International Journal of Communication Ethics. London: pp.36.<br />
http://www.communicationethics.net/journal/v5n3/v5n3_feat.pdf. Retrieved<br />
18.12.2011.<br />
4. Bonsdorff, K. (1998) The medias’s role in Finland’s EU membership discussion.<br />
University of Helsinki, Finland, pp.18. http://www.valt.helsinki.fi/agathon/2591_4.<br />
htm#7134. Retrieved 30.12.2011.<br />
Rekomendācijas<br />
Lai uzlabotu žurnālistu profesionālās darbības kultūru un attieksmi pret politikas<br />
veidotājiem:<br />
1. Masu saziņas līdzekļu (presei, televīzijai, radio) redakciju vadībai jāuzņemas<br />
atbildība par medijā strādājošo žurnālistu kompetenci un pieredzi politisko procesu<br />
atspoguļošanā. Viens no ārvalstu pētījumos piedāvātajiem risinājumiem ir vecuma<br />
ierobežojuma noteikšana, kur, pamatojoties uz iegūtiem pētījuma rezultātiem,<br />
secināts, ka politiskais cinisms vairāk raksturīgs nepieredzējušiem, gados jauniem<br />
žurnālistiem. Protams, šī rekomendācija ir diskutējama, tādēļ, vadoties pēc tā, ka<br />
katrā valstī, tostarp Latvijā, mediju sistēmas īpatnības ir atšķirīgas, šo rekomendāciju<br />
būtu jāīsteno tikai pēc nopietnas un padziļinātas mediju profesionāļu un citu mediju<br />
vidē iesaistīto pušu diskusijas.<br />
2. Jāpiesaista mediju profesionāļus un politiskos žurnālistus, lai rīkotu seminārus un<br />
izglītojošas mediju pārstāvju sanāksmes, kas padziļinātu diskusiju un savstarpējas<br />
pieredzes nodošanas formātā veicinātu esošo un topošo žurnālistu zināšanas<br />
komunikācijā ar politiķiem.<br />
3. Jāpapildina mediju ētikas kodeksi (mediju ētikas kodeksos, kuros līdz šim sekojošais<br />
ētikas punkts nav iekļauts) ar ētikas un profesionālās kultūras principu, kas noteiktu<br />
bez nepieciešamības neiesaistīties politiskos skandālos vai ar mediju saturu<br />
neveicināt nepamatotu savstarpēju konfrontāciju.<br />
184 185
Change language