Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Tvitera ierakstu altruistiskās izpausmes
Signs of altruism on Twitter posts
284-285; Murnahan, 2009), bet citi – cilvēks spēj altruistiski rūpēties par citiem (Nagel,
1978, 83; Bowles 2005, 1569; Flynn, Black, 2011, 459). Šajā pētījumā tiks skaidrots, cik
ļoti un kādos veidos tviterī altruistiskās darbības ir saistītas ar egoismu.
Autors: Inese Karavaičuka, Vidzemes Augstskola, profesionālā bakalaura studiju
programma „Mediju studijas un žurnālistika”
Kontaktinformācija: inese.karavaicuka@va.lv
Darba zinātniskais vadītājs: Vineta Silkāne, Mg. psych., docente
Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas ir tvitera lietotāju altruistiskās rīcības, kāda ir šo
darbību motivācija un mērķi. Pētījums skaidro, kādi ir izplatītākie altruisma veidi tviterī
un kādi apstākļi veicina altruismu. Ar atslēgas vārdu palīdzību, atpazīstot altruistiskos
ierakstus tviterī un sagrupējot tos pēc teksta mērķa, noskaidrojās trīs veidu altruisma
izpausmes tvitera ierakstos: tiešās, netiešās un egoistiski rosinošas altruistiskas darbības.
Visbiežākā ar altruismu saistītā darbība tviterī ir aicinājumi dalīties ar noderīgu informāciju.
Pētījumā atklāts, ka tvitera lietoji neatzīst, ka kopē citu tīkla lietotāju lēmumus un uzskata,
ka viņu lēmumus, vai rīkoties altruistiski, neietekmē citu cilvēku klātbūtne.
Abstract
The study aims to explore Twitter users’ altruistic actions, the motivations behind these
actions and their goals. The study reveals the most common forms of altruism on Twitter
and factors contributing to altruism. With the use of keywords to identify altruistic posts
the study highlighted three different types of altruistic expression: direct, indirect, and the
egotistical promoting. The most common altruistic activities on Twitter are invitations to
share useful information. The study found that tweeters claim they are unaffected by the
presence of others when posting on Twitter and do not mirror the actions of other users
when deciding whether to act altruistically.
Atslēgas vārdi: altruisms, tviteris.
Ievads
Altruisma izpausmes mūsdienu sociālajos tīklos tiek pētītas reti, neskatoties uz sociālo
saišu popularitāti un tvitera lietotāju skaita palielināšanos (TNS 2011), (Soon Monitoring
2010). Altruisms ir pozitīva parādība (Wallace 2001, 190), jo veicina kopēju labumu. Lai
sniegtu pamatu altruisma izpausmju izpētē un palīdzētu noteikt altruismam vēlamus
apstākļus tviterī, šis pētījums piedāvā ieskatu tajā, kā privātpersonas izmanto mikroblogu,
lai rīkotos altruistiski, un kādas ir šo darbību īpatnības.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot altruisma izpausmes tviterī. Pētījuma jautājumi ir:
1) Kādos veidos tviterī izpaužas altruisms
2) Kādi ir altruistisko darbību, kas veiktas tviterī, iespējamie mērķi, priekšnoteikumi un
motivācija
Līdz šim veiktie pētījumi visbiežāk noskaidro, kā un kādās situācijās uzņēmumi izmanto
sociālos tīklus savas reputācijas celšanai (Flynn, Black 2011; Hardy, Vugt 2006) un kā
konkrētā situācijā (visbiežāk krīzes situācijā) var tikt izmantoti sociālie mediji (Wallance
2001; Murnahan 2009; mājas lapa „otherthanthat” 2010; Hjorth, Kim 2011; Messieh
2011). Maz ir pētījumu par altruisma izpausmēm tviterī.
Literatūrā nav vienprātības par to, vai praksē ir iespējams pilnīgs altruisms bez egoisma
piejaukumiem. Daļa autoru uzskata, ka cilvēks vienmēr ir egoistisks (Batson et al. 2005,
Metode
Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem, tika veikta gan tvitera ierakstu kontentanalīze,
gan mikrobloga lietotāju aptauja. Kontentanalīze tika veikta 2011.gada decembrī viena
mēneša garumā, atlasot tvītus, kas atbilst pētījumā noteiktajiem kritērijiem.
Dati tika atlasīti, izmantojot meklētāju, jo tādējādi iespējams viegli noteikt atslēgas vārdiem
atbilstošos ierakstus un meklētājs nodrošina nesaistītu ierakstu aplūkošanu. Altruistiskās
izpausmes tika meklētas ar atslēgas vārdu palīdzību. Tie tika atlasīti pēc atbilstības
nesavtīgas palīdzības veidiem. Tika meklēti tvitera ieraksti, kas satur vārdus „aicinu”,
„palīdzēt”, „palīdzība”, „palīdzību”, „balsojiet”, „balsot”. Tie tika meklēti, jo altruisms
sociālajos medijos mēdz izpausties kā aicinājums palīdzēt konkrētā nelaimē, vajadzībā
(Murnahan 2009, mājas lapa „otherthanthat” 2010; Wallace 200, 202-206), un par
altruismu tiek uzskatīta norādīšana uz cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība (Hjorth, Kim
2011, 556). Tika atlasīti arī tie tvīti, kas saturēja vārdus „ziedojiet”, „ziedot”, jo altruisms
sociālajos medijos izpaužas kā aicinājums ziedot dažādus resursus nelaimē nokļuvušajiem
(Murnahan 2009; Hjorth, Kim 2011, 553; mājas lapa „otherthanthat” 2010; Messieh 2011).
Atlasīti arī tie tvīti, kuros ir vārdi „noderēt”, „noderīgi”, jo dalīšanās sociālajos medijos ar
noderīgu informāciju ir altruistiska rīcība (Murnahan 2009; Hjorth, Kim 2001, 556; Wallace
2001, 190). Visbeidzot pētījumā iekļauti arī tvīti, kuros ir saīsinājums „RT” (aicinājumi ziņu
padot tālāk bieži ir saistīti ar palīdzības meklēšanu), un citi vārdi, kas visbiežāk parādās
ziņojumos, kas saistīti ar altruismu.
Pētījumā izmantoti tikai privātpersonu ziņojumi, jo organizāciju un uzņēmumu kontu
publicētā informācija var būt saistīta ar profesionālā tēla veidošanu. Pētījumā tika analizēti
tie tvīti, kuri saturēja atbilstošos atslēgas vārdus un atbilda šādiem kritērijiem: tos publicējis
indivīds no sava privātā konta, tvīts ir pieejams visiem sociālā tīkla dalībniekiem un nav
paredzēts tikai vienam vai dažiem indivīdiem, tas veic vai mudina uz altruistisku darbību,
un tajā nav pieminēta atlīdzības sniegšana par palīdzēšanu. Atlasītie tvīti tika sadalīti
radniecīgās grupās pēc to satura atbilstoši altruistiskām darbībām mikroblogā.
Tvitera lietotāju aptaujā tika noskaidroti altruistisko darbību mērķi, altruistisko darbību
motivācija un palīdzības iemesli. Darbība ir pilnībā altruistiska, ja tiek veikta kā pašmērķis
(Batson et al 2005, 280-181; Gilbert 2005, 11–12; Smith 2006, 1), tādēļ respondentiem
tika jautāts, cik bieži viņi pārbauda darbības gala iznākumu, tādējādi noskaidrojot, kuras
darbības patiesi veiktas altruistiskos nolūkos un kuras kalpojušas tikai kā instruments
mērķu sasniegšanai. Respondentiem tika piedāvāts izvērtēt šādas darbības tviterī:
aicinājums balsot, aicinājums ziedot, noderīgas informācijas ievietošana. Tas, vai darbību
var uzskatīt par altruistisku, tika noskaidrots, vaicājot tīkla lietotājiem, cik liela loma
darbības laikā ir pašlabumam. Šāds jautājums uzdots, jo par altruistisku darbību var saukt
tikai to, kurā mērķis ir palīdzēt citiem, nevis sev (Flynn, Black 2011, 459). Visbeidzot,
tvitera lietotājiem tika uzdoti jautājumi par to, kā viņu lēmumus rīkoties vai nerīkoties
altruistiski ietekmē pārējie tīkla dalībnieki. Tā tika pārbaudīti literatūrā minētie fakti, ka
cilvēki, izvēloties, vai palīdzēt, pieņem lēmumu, ņemot vērā ne tikai apkārtējo klātbūtni,
bet arī viņu rīcību (Wallace, 2001, 193), un darbojas tai līdzīgi.
Aptaujā piedalījās 125 respondenti, no kuriem 96 bija sievietes, 29 – vīrieši. Aptaujas
dalībnieki tika uzrunāti gan tviterī, gan ar e-pasta starpniecību.
Tvitera kontentanalīzes rezultāti
Kopumā tika apskatīti vairāki tūkstoši tvītu, no kuriem visiem kritērijiem atbilda 431
mikrobloga ieraksts. Atlasītie tvīti tika sadalīti pēc radniecīgām kategorijām, kas izriet no
literatūrā minētajām altruisma izpausmēm sociālajos medijos.
152 153