12.01.2015 Views

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Konverģences process Latvijas drukāto mediju<br />

redakcijās: nacionālā laikraksta „Latvijas Avīze”,<br />

reģionālā laikraksta „Liesma” un žurnāla „Kas<br />

Jauns” gadījums<br />

Convergence in Latvian print media newsrooms:<br />

national newspaper „Latvijas Avīze”, regional<br />

newspaper „Liesma” and magazine „Kas Jauns” case<br />

Autors: Anita Stabiņa, <strong>Vidzemes</strong> Augstskola, profesionālā bakalaura studiju programma<br />

„Mediju studijas un žurnālistika”<br />

Kontaktinformācija: anita.stabina@va.lv<br />

Darba vadītājs: Jānis Juzefovičs, Mg. sc. soc, lektors<br />

Kopsavilkums<br />

Pētījuma temats ir Latvijas drukāto mediju žurnālistu pielāgošanās konverģences<br />

procesam nacionālā laikraksta „Latvijas Avīze”, reģionālā laikraksta „Liesma” un žurnāla<br />

„Kas Jauns” gadījumā, un tā mērķis ir noskaidrot, kā drukāto mediju redakcijās norisinājies<br />

konverģences process. Darbā uzmanība pievērsta konverģences radītajām izmaiņām<br />

redakcijas darba organizācijā, darba rutīnā, žurnālistu identitātēs un vērtībās.<br />

Literatūras studijās aplūkots konverģences jēdziens, tā radītās izmaiņas redakcijās,<br />

Eiropas valstu mediju prakses piemēri, žurnālistu identitāšu transformācija, kā arī interneta<br />

mediju un konverģences radītās izmaiņas Latvijas mediju telpā.<br />

Lai sasniegtu mērķi un atbildētu uz izvirzītajiem jautājumiem, tika veiktas sešas daļēji<br />

strukturētās intervijas ar pētījumā aplūkoto mediju pārstāvjiem. Pētījums identificēja<br />

konverģences norises atšķirības laikrakstu un žurnāla redakcijās. Konverģences process<br />

pretēji žurnāla redakcijas gadījumam nav būtiski mainījis laikrakstu redakciju darba<br />

organizāciju. Pētījums atklāj, ka konverģences process žurnālistiem nav bijis patīkams, un<br />

ar būtiskām izmaiņām attieksmē, vērtībās un identitātēs saskaras tie žurnālisti, kuri gatavo<br />

saturu abām mediju platformām.<br />

Abstract<br />

This research topic is Latvian print media journalists’ adaption in the newsroom<br />

convergence – national newspaper “Latvijas Avīze”, regional newspaper “Liesma” and<br />

magazine “Kas Jauns” case. The aim of the research is to clarify newsroom convergence<br />

in the print media editorial board. Attention is paid to the convergence induced changes<br />

in work organization, routines, journalists’ identities and values.<br />

Literature studies identify the concept of convergence and changes in editorial board,<br />

European media practice, transformation of journalists’ identities and Latvian media<br />

practice.<br />

To reach the aim and answers six partly structured interviews were held. The study<br />

identified differences in convergence between newspapers and magazine editorial<br />

broads. Convergence has not fundamentally changed newspaper work organization,<br />

contrary to magazine work organization. The study indicates that the convergence<br />

was not a pleasant process for journalists. Significant changes in attitudes, values and<br />

identities are faced by those journalists who produce content both for the Internet and<br />

print media platform.<br />

Ievads<br />

Lai nostiprinātu pozīcijas mediju tirgū, tradicionālie mediji blakus jau vairākus gadus<br />

izmantotajai platformai uzsāk darbību interneta vidē un producē ziņas arī šajā platformā,<br />

līdz ar to var secināt, ka norisinās divu dažādu mediju redakciju saplūšana vienā jeb<br />

konverģence (Knox 2007, 19). Neskatoties uz jaunajiem mediju vides noteikumiem,<br />

kurus veicinājusi interneta mediju attīstība, redakcijās konverģences process norisinās<br />

vājā līmenī, jo žurnālistiem ir grūti pieņemt izmaiņas, kas saistās ar darba organizāciju,<br />

žurnālistu vērtībām un identitātēm, taču labai drukāto mediju darbībai interneta vidē<br />

tradicionālo platformu žurnālistiem jāpieņem jaunie mediju vides noteikumi.<br />

Runājot par konverģences procesu Latvijas mediju telpā, Latvijas Universitātes studentu<br />

veiktie pētījumi atklāj, ka tradicionālie mediji neieņem stabilas pozīcijas internetā, taču šajā<br />

platformā darbojas teju katrs medijs (Krevņeva 2010, 32; Milenko 2009, 74). Iepriekšējie<br />

studentu pētījumi liecina par pētījuma aktualitāti, Latvijas kontekstā uz to norāda arī<br />

mediju pētnieku veiktie pētījumi.<br />

Par pētījuma oriģinalitāti liecina tā turpinājums Anitas Stabiņas darbam „Interneta<br />

žurnālistikas elementu pielietojums reģionālā laikraksta „Liesma” interneta portālā www.<br />

eliesma.lv„ (2011). Darbā tika secināts, ka interneta žurnālistikas elementu izmantošana<br />

portālā www.eliesma.lv ir zema, līdz ar to portāla atbilstība interneta žurnālistikai ir vāja<br />

(Stabiņa 2011, 30). Gūtie secinājumi rosināja veikt pētījumu, kurš noskaidro situāciju<br />

drukāto mediju redakcijās konverģences laikā.<br />

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā drukāto mediju redakcijās norisinājies konverģences<br />

process. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi:<br />

1. Kā konverģences process mainījis redakciju darba organizāciju un darba rutīnu<br />

2. Kā konverģences process transformējis žurnālistu identitātes un vērtības<br />

Pētījumā veiktas daļēji strukturētās intervijas ar drukāto mediju interneta portāla redaktoriem<br />

un žurnālistiem. Būtībā literatūras pārskatā gūtās atziņas pauž, ka tradicionālo platformu<br />

žurnālisti nevēlas pielāgoties konverģences procesam un saskarties ar gaidāmajām<br />

izmaiņām redakcijās. Dažkārt, kad konverģence redakcijās jau ir aizsākta, tradicionālo<br />

platformu žurnālisti ignorē notikumus un aktīvi neiesaistās jaunā medija ieviešanā. Dažādo<br />

platformu žurnālistiem ir grūti sadarboties – starp interneta un tradicionālo platformu<br />

žurnālistiem valda atsvešināšanās un neinteresēšanās par kolēģu <strong>darbu</strong> (Vobic 2011,<br />

954-958). Aplūkotā literatūra atklāj, ka, sākoties konverģences procesam, mainās mediju<br />

saturs, proti, tradicionālajā platformā tiek ievietots analītiskāks saturs, taču interneta<br />

platformā ikdienas ziņas (Steensen 2009, 827). Literatūrā tiek norādīts arī tas, ka<br />

konverģence maina redakcijas sadalījumu, attiecības starp žurnālistiem, kā arī mainās<br />

žurnālista identitātes un ikdienas darbs (Witschge, Nygren, 2009, 37-38). Baltoties uz<br />

literatūras pārskatā paustajām idejām, tika izveidoti intervijas jautājumi, arī analīzes daļa<br />

tika veidota, balstoties uz šīm idejām.<br />

Atslēgas vārdi: mediju konverģence, žurnālistu identitāte, tradicionālie mediji,<br />

interneta mediji, drukātie mediji, redakciju saplūšana.<br />

Metode<br />

Par piemērotāko datu ievākšanas metodi pētījumam tika izvēlētas daļēji strukturētās<br />

intervijas. Pētījumā „Interneta žurnālistikas elementu pielietojums reģionālā laikraksta<br />

Liesma interneta portālā www.eliesma.lv„ (2011) Anita Stabiņa veica interneta portāla<br />

www.eliesma.lv kontentanalīzi. Rezultāti parādīja, ka portāla atbilstība interneta<br />

žurnālistikai ir vāja, līdz ar to radās jautājums par to, kas norisinās redakcijā laikā, kad<br />

interneta attīstība rada izmaiņas žurnālistu darbā un ikdienā. Šim pētījumam piemērotā<br />

metode sniegs skaidrojumu situācijai redakcijās konverģences procesā.<br />

Mediju organizācijas tika izvēlētas pēc auditorijas statistikas datiem un pieejamības<br />

164 165

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!