Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Atslēgas vārdi:
augstskolas izvēle, ietekmējošie faktori, vidusskola, divpadsmitklasnieki, Valmiera.
Ievads
Liela daļa jauniešu pēc vidusskolas absolvēšanas plāno studēt tālāk, tātad, izvēlēties kādu
augstskolu un izvēlēties konkrētu studiju programmu. Šī izvēle ir nozīmīga un ietekmē
jaunieša turpmāko dzīvi, kā arī karjeru. Tomēr ne vienmēr šī augstskolas un tās studiju
programmas izvēle ir saistīta ar to, ko pats topošais students vēlas mācīties vai ar ko
nodarboties nākotnē. Ir vairāki ārējie ietekmējošie faktori, kas jaunietim var likt mainīt savu
izvēli par to, vai studēt vai nē, un, ja studēt, tad ko un kur. Šie faktori var mainīt vidējās
izglītības absolventa izvēli un tādā veidā novērst viņu no tās profesijas un izglītības, ko viņš
pats vēlētos apgūt.
Literatūrā kā galvenie ietekmējošie faktori ir minēti ģimene, ģeogrāfiskais attālums līdz
augstskolai, jaunieša sociālā šķira, pieejamie finansiālie līdzekļi, kas saistās ar studiju
maksu, un augstskolas uzņemšanas noteikumi, piemēram, sekmes centralizētajos
eksāmenos. (Reay et al. 2001a; Reay et al. 2001b, 857-861; Voigt 2007, 87; Byrom 2009,
209; Simones, Soares 2010, 371-383; Kyrgiou 2010, 351; Gibbons, Vignoles 2011, 93).
Ģimene parasti ir pirmā, pie kā topošais students vēršas neskaidrību gadījumā, bet ne
vienmēr ģimenes viedoklis ir ietekmējošais. Katrā ziņā šajā un citos pētījumos vecāki kā
ietekmējošais faktors nebija nozīmīgākais. Arī ģeogrāfiskais attālums būtu uzskatāms par
ietekmējošu tādā ziņā, ka, jo lielāks attālums līdz augstskolai, jo mazāka iespējamība,
ka jaunietis to izvēlēsies kā savu turpmāko studiju vietu. Tomēr pastāv iespējamība, ka
jaunietis tieši vēlēsies pārcelties tālāk no mājām. Sociālā šķira var ietekmēt tādā ziņā, ka
cilvēki no zemākām sociālajiem slāņiem parasti izvēlas augstskolas, kur pastāv iespēja
pelnīt studiju laikā. Līdz ar to šī pētījuma mērķis ir noskaidrot ietekmējošos faktorus
augstskolas izvēlē topošo studentu vidū, ja viņi pēc vidusskolas beigšanas plāno turpināt
mācības kādā no augstskolām. Pētījuma jautājums: kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē
Vidzemes topošo studentu augstskolas izvēli
Metode
Šajā pētījumā tika izmantotas divas metodes, kas palīdzēja atbildēt uz pētījuma jautājumu.
Pirmā metode bija kvalitatīvā kontentanalīze, kas tika piemērota interviju transkriptiem,
kuri pirmajā semestrī tika ievākti studiju kursā „Pētījumu metodoloģija II”. Studiju kursa
laikā studentiem bija jāintervē kāds 12.klases skolēns saistībā ar viņa nākotnes plāniem.
Visi 36 studenti veica intervijas, izmantojot vienus un tos pašus piecus pamatjautājumus,
tomēr atšķīrās viņu papildjautājumi, kurus ietekmēja gan divpadsmitklasnieku plāni un
konkrētība attiecībā uz nākotnes plāniem, gan pašu studentu spēja uzdot jautājumus un
veikt kvalitatīvu interviju un iegūt informāciju. Intervijas tika ievāktas 2011.gada oktobrī un
novembrī. Otra metode bija vidusskolēnu anketēšana, anketas tika izsniegtas un ievāktas
no 2012.gada 14. līdz 17.maijam.
Tā kā svarīgākais šajā pētījumā ir saprast divpadsmitās klases skolēnus ietekmējošos
faktorus attiecībā uz studiju izvēli, tad kvalitatīvās kontentanalīzes laikā tika veidotas
kategorijas un subkategorijas, lai būtu vieglāk saprast kopējās tendences un uztvert
informāciju, kas tiks izklāstīta rezultātu daļā. Šīs kategorijas un subkategorijas bija faktori,
kas nosaka studiju izvēli, un, analizējot 36 interviju transkriptus. Interviju transkriptos tika
atzīmēts, kurus faktorus konkrētais skolēns piemin kā ietekmējošus.
Otrā metode bija kvantitatīva, Valmieras vidusskolu 12.klašu skolēniem tika izsniegtas
anketas, kurās viņi norādīja, kuri faktori viņus visvairāk ietekmē, izvēloties nākotnes
studijas. No piecām Valmieras vidusskolām anketēšana tika veikta četrās. Tās bija
Valmieras Valsts Ģimnāzija, Valmieras Pārgaujas Ģimnāzija, Valmieras 5.vidusskola un
Valmieras 2.vidusskola. Kopā šajās piecās vidusskolās bija 419 divpadsmitās klases
skolēni. No tiem četrās vidusskolās kopā tika aptaujāts 141 divpadsmitās klases skolēns.
Rezultāti
Interviju kvalitatīvās kontentanalīzes rezultāti
No 36 respondentiem 23 apgalvoja, ka vēlētos turpināt mācības tepat Latvijā. Jāņem
vērā, ka starp šiem 23 respondentiem bija jaunieši, kuri, ja neizdotos studēt par valsts
budžeta finansētiem līdzekļiem vai sasniegt iecerēto tepat, ir gatavi doties uz ārzemēm. 7
respondenti bija pārliecināti, ka dosies prom pēc vidusskolas uz ārzemēm gan mācīties,
gan strādāt. 6 respondenti vēl nebija izlēmuši un šaubījās par to, vai palikt Latvijā vai
doties uz ārzemēm.
Apskatot kategorijas/ ietekmējošos faktorus, jāņem vērā, ka lielākā daļa respondentu
pieminēja vairākus faktorus, kas viņus ietekmē, līdz ar to, saskaitot kopā šos faktorus, to
skaits pārsniedz 36. Piemēram, kāds respondents uzreiz pieminēja divus ietekmējošos
faktorus – ģimeni un darba iespējas: „Mācīšos par finansisti pilna laika studijās, jo manai
mammai pieder aptieka, tas ir gluži kā ģimenes uzņēmums, tādējādi pēc studijām man ir
nodrošināts darbs.” (27. intervija).
29 no 36 jauniešiem apgalvoja, ka viņu nākotnes augstskolas izvēles iespējamo gala
rezultātu ietekmē līdzcilvēki. 18 respondenti teica, ka viņi konsultējas un ņem vērā vecāku
viedokli. 11 respondentiem svarīgs bija vienaudžu viedoklis. 7 uzsvēra skolotāju nozīmi
savā izvēles veikšanā. 5 cilvēki ietekmējās no profesionālajiem karjeras konsultantiem,
bijušajiem studentiem un tagad veiksmīgiem, strādājošiem paziņām. Tomēr tajā pašā laikā
24 jaunieši bija pārliecināti par sevi un apgalvoja, ka viņiem pati nozīmīgākā vai viena no
nozīmīgākajām lietām ir darīt to, ko viņi vēlas, lai būtu spējīgi sevi izpaust un darīt to, ko
vēlas.
Var teikt, ka tikpat dominējošs ietekmējošais faktors ir finanses. Tikai dažās no 36
intervijām nebija pieminēta finansiālā situācija, bet tas bija arī viens no uzdotajiem
jautājumiem. 4 jaunieši apgalvoja, ka viņi mācīsies to, ko vēlas, arī tad, ja nebūs iespēja
studēt par valsts budžeta līdzekļiem. To viņi skaidroja ar vecāku iekrājumiem vai ar savas
ģimenes turīgumu. No 36 respondentiem 20 apgalvoja, ka viņu studiju vēlmi ietekmē
mācību maksas lielums/ valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits augstskolā un studiju
programmā. Vairāk nekā puse no šiem 36 jauniešiem apgalvoja, ka, ja budžeta vietu
neizdosies iegūt, tad viņi dosies prom, lai tur mācītos vai strādātu. Tomēr liela daļa tieši no
šiem jauniešiem apzinājās, ka spēs iegūt valsts budžeta finansētu studiju vietu.
Nākamā kategorija/ ietekmējošais faktors augstskolas izvēlē bija apgūstamās profesijas
reputācija, kur 14 respondenti pēc absolvēšanas kā svarīgas norādīja nodrošinātas darba
iespējas, un 12 respondenti kā nozīmīgu norādīja atalgojumu iecerētajā darbā. 10 skolēni
kā ietekmējošu faktoru uzskatīja tieši augstskolas piedāvātās studiju programmas kvalitāti,
jo dažos gadījumos jaunietis zināja, ka vēlas studēt konkrētā jomā, un tad augstskolas
izvēlē kā svarīga tika minēta tās studiju programmas kvalitāte.
Kopā tika savākta 141 anketa ar atbildēm uz jautājumiem par to, kāds ir respondenta
dzimums, vecums un vidusskola. Tika arī uzdots jautājums par to, kādi ir vidusskolēna
plāni pēc vidusskolas beigšanas, un jautājums par to, vai respondents domā studēt
ārzemēs. Tika noskaidrotas arī tendences par to, uz kuru augstskolu jaunieši vairāk plāno
doties, un arī par to, kuri faktori viņus visvairāk ietekmē, izvēloties turpmāko studiju vietu.
Pēc vidusskolas beigšanas 57% jeb 80 respondentu norādīja atbildi par studēšanu
augstskolā. 27% šo cilvēku plāno apvienot studijas ar darbu, un 7% aptaujāto plāno
pēc vidusskolas tikai strādāt. 9% aptaujāto vēl nezināja, ko plāno iesākt. Atbildot uz
to, vai jaunietis domā studēt ārzemēs, 56% divpadsmitās klases skolēni norādīja, ka
to nedarīs. 32% vēl nezināja un šaubījās, un 12% bija pārliecināti, ka pēc vidusskolas
dosies studēt uz ārzemēm. Pētījumā ar anketas palīdzību tika noskaidrots, cik lielā mērā
ir iespējama respondentu studēšana attiecīgajās Latvijas valsts un privātajās augstskolās.
Pilnībā piekrītot studēt šajās augstskolās, pirmajā vietā ir minēta Latvijas Universitāte
– to norādījuši 15 respondenti. Otrajā vietā ir minēta Rīgas Tehniskā universitāte (11)
172 173