Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Konverģences izpausmes Latvijas drukāto mediju
tīmekļa vietnēs
Manifestations of convergence on internet
websites of Latvian print media
Autors: Jānis Segliņš, Vidzemes Augstskola, profesionālais bakalaura grāds žurnālistikā
Kontaktinformācija: janis.seglins@va.lv
Darba zinātniskais vadītājs: Jānis Buholcs, Mg. sc. soc.
Kopsavilkums
Darbā pētītas konverģences izpausmes Latvijas drukāto mediju „Neatkarīgā Rīta Avīze”,
„Latvijas Avīze”, „Diena” un „Ir” interneta platformās. Konverģence apraksta žurnālistu
darba, auditorijas un daudzu citu jomu izmaiņas, kas medijiem jāņem vērā veiksmīgas
darbības nodrošināšanai. Pētījuma teorētiskajā daļā iekļauts konverģences jēdziena un
ietekmes sfēru apraksts. Empīriskajā daļā izveidots pētījumā iekļauto mediju tīmekļa
vietņu konverģences izpausmju apraksts, kā arī veiktas daļēji strukturētas intervijas ar
mediju galvenajiem un interneta vietņu redaktoriem. Konstatēts, ka medijos novērojamas
visu konverģences veidu pazīmes. Saplūst mediju saturs, žurnālistu darbs, mārketinga
paņēmieni un tehnoloģiju izmantojums. Konstatēts arī, ka satura atšķirības dažādu
mediju platformu starpā ir ievērojamas, un mediji atšķiras ne tikai ar formātiem, bet arī ar
mediju uzņēmumiem. Arī mediju komunikācija ar auditorijām ir dažāda, un sociālo mediju
lietojumu, nosakot medija pozīciju, mediju vadība vērtē atšķirīgi.
Abstract
This paper deals with manifestations of convergence on internet websites of Latvian print
media „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Latvijas Avīze”, „Diena” and „Ir”. Convergence describes
the changes in audience, journalism practices and other spheres that needs to be taken
into account for media to succesfully evolve and function. In the theoretical part of the
paper the concept of media convergence and related issues are described. Empirically,
semi–structured interviews with media editors were conducted. It is found out that in
the analyzed media entities all the signs of convergence are present. Media content,
journalists’ work, marketing methods and the use of technology are converging. The
content of media between formats as well as companies differ. The communication with
the audiences is not the same between different mediums as well and the use of social
media altogether with the board’s position about it is set and perceived differently.
Atslēgas vārdi: mediju konverģence, mediju interneta platformas, tiešsaistes mediji,
žurnālistika.
Ievads
Mūsdienās cilvēku attieksme pret tehnoloģijām un ikdienas dzīve mainās arvien straujāk,
un dažādu sabiedrībā notiekošu procesu ietekmē radikāli mainās arī mediji – izmaiņas
vērojamas gan to saturā, gan formātā. Skaidrojot pārmaiņas medijos, bieži tiek izmantots
tieši konverģences jēdziens. Kā raksta viens no ietekmīgākajiem konverģences pētniekiem
Henrijs Dženkinss (Henry Jenkins), konverģence iespaido attiecības starp esošajām
tehnoloģijām, industrijām, tirgiem, žanriem un auditorijām un maina veidu, kādā mēs
patērējam medijus (Jenkins 2004, 34). Citiem vārdiem runājot, mediju konverģence ir
dažādu mediju platformu saplūšana, kas ietekmē plašas žurnālistikas un mediju nozares.
Pasaules mediji aktīvi cenšas ieviest jaunas konverģences mediju formas un izmantot šo
procesu savas darbības uzlabošanai. Tas ir svarīgi, lai mediji noturētu savas auditorijas un
apmierinātu lietotāju aizvien lielākās prasības. Turpretī ilga tradicionālo mediju vilcināšanās
apgūt arvien jaunas mediju platformas un sekot līdzi laikam un pieprasījumam var
apdraudēt to biznesa iespējas un attālināt tos no savām auditorijām.
Pētījuma mērķis ir raksturot konverģences izpausmes Latvijas drukāto mediju „Diena”,
„Neatkarīgā Rīta Avīze” (turpmāk tekstā – NRA), „Latvijas Avīze” (turpmāk tekstā – LA) un
„Ir” interneta platformās.
Pētījumā atbildēts uz šādiem jautājumiem:
Cik lielā mērā un kāpēc Latvijas tradicionālie mediji sevis radītajā saturā izmanto
konverģences pieejas;
Kā drukāto mediju darbībā tiek izmantotas to tiešsaistes platfomas
Kā Latvijas drukātie mediji vērtē mediju konverģences iezīmes un tīmekļa vietņu
izmantojumu
Darbs veidots, raugoties no redakciju perspektīvas, un atbilžu noskaidrošanai izmantots
redakciju viedoklis. Auditorijas pētīšana konverģences kontekstā, kas uzskatāma par otru
konverģences mediju vairāk ietekmēto sfēru, pētījumā netiek iekļauta.
Teorētiskais pamatojums
Lai arī viens no visredzamākajiem konverģences aspektiem ir tehnoloģiju izmaiņas, tomēr,
kā uzsver Dženkinss, konverģence ir kas daudz vairāk par tehnoloģiju izmaiņām. Tā
iespaido tehnoloģijas, industrijas, tirgus, žanrus un auditorijas un maina veidu, kādā mēs
patērējam medijus (Jenkins 2004, 34). Pēc Dženkinsa izpratnes konverģence attiecas
gan uz tehnoloģisko, gan sociālo, rūpniecisko un kulturālo dimensiju, taču par nozīmīgāko
Dženkinss pārliecinoši uzskata kultūras aspektu – lietotāji arvien vairāk meklē saturu
dažādās vidēs, ko mediji tiem arī piedāvā (Jenkins 2006, 2–3).
Šķiet, visplašāk konverģenci iedalīšanas veidā aprakstījis Ričs Gordons (Rich Gordon).
Viņš konverģenci saista gan ar korporatīvām stratēģijām (apvienojoties lielām mediju
kompānijām), gan ar tehnoloģiju attīstību (interaktīvā televīzija utt.), gan mārketinga
paņēmieniem (laikrakstu izdevniecību sadarbība ar televīzijām abpusējai satura
atpazīstamībai), gan arī žurnālistu darba aprakstu („mugursomas žurnālists”, kas atgriežas
no notikuma vietas ar multimediālu saturu) un ziņu pasniegšanas tehnikām (teksta un
multimediju saplūšana interneta versijās) (Gordon 2003, 57). Savukārt Edgars Huangs
ar līdzautoriem (Edgar Huang, Karen Davison, Stephanie Shreve, Twila Davis, Elizabeth
Bettendorf and Anita Nair) konverģenci iedalījuši trīs veidos: satura konverģence,
tehnoloģiskā konverģence un lomu konverģence (Huang et.al. 2006, 93). Šeit visvairāk
aprakstītais konverģences veids ir satura konverģence, kas raksturo satura izmaiņas un
pielāgošanos konverģences kultūrai.
Žurnālistu un mediju sadarbības līmenī konverģenci raksturo Sonja Huana (J. Sonia Huang)
un Dons Heiders (Don Heider), kuri to uzlūko kā jauno un veco mediju integrēšanos. Viņu
minētais piemērs – laikrakstiem tiek apvienotas drukātās un tiešsaistes versiju redakcijas,
tādējādi atvieglojot un savstarpēji saistot tur nonākošo saturu (Huang, Heider 2007, 105).
Tas ir viens no tipiskajiem piemēriem, kā tradicionālais medijs, kas savu saturu jau piedāvā
arī kādā citā platformā (kas nav tā pamatplatforma), abu platformu līdz šim nošķirtās
redakcijas padara ciešāk saistītas.
Dženkinss apgalvo, ka konverģences aizsāktā līdzdarbošanās kultūra ir kā pretstats
līdz šim pastāvošajai pasīvajai mediju patēriņa tradīcijai un iesaista interaktīvu (uz
līdzdarbošanos vērstu) mediju lietošanu (Jenkins 2006, 3). Šajā kultūrā lietotāji kļūst arvien
prasīgāki un vēlas daudz dinamiskāku mediju patēriņu. Tendence rāda, ka lietotāji arvien
vairāk grib būt noteicēji pār mediju saturu un to, kad, kā un cik viņi to patērē. Šo parādību
raksturo Marks Dēze (Mark Deuze) un apgalvo, ka konverģences mediju kultūra vistiešāk
158 159