Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Dzīvības apdrošināšanas tirgū 2011.gadā darbojās 3 apdrošināšanas sabiedrības (prēmiju
kopējā tirgus daļa 10,6%) – „SEB Dzīvības apdrošināšana”, „LKB LIFE” un „Citadele Life”.
Savukārt nedzīvības apdrošināšanas tirgu pārstāvēja 9 apdrošinātāji (prēmiju kopējā
tirgus daļa 87,6%) – „Balta”, „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, „Baltikums”, „Balva”, „BTA
Insurance Company SE”, „ERGO Latvija”, „Lauto klubs”, „Gjensidige Baltic” un „Seesam
Latvia” (FKTK 2012).
Apdrošināšanas pakalpojumu analīze
Apdrošināšanas ņēmējiem ir samērā lielas izvēles iespējas starp pakalpojuma sniedzējiem,
tāpēc apdrošināšanas sabiedrības veido apdrošināšanas polises tā, lai tās iekļautu
vairāku veidu apdrošināšanas. Pēc Latvijas apdrošināšanas asociācijas datiem 2010.
gadā lielākā kopējā dzīvības apdrošināšanas tirgus daļa pēc parakstīto bruto prēmiju
apjoma piederēja kompānijai „SEB Dzīvības apdrošināšana” (36% jeb 15milj.latu), bet
nedzīvības apdrošināšanas tirgū – „BTA” (26% jeb 38,5milj.latu) (LAA 2010).
Dzīvības apdrošināšanas tirgū pieprasītākais pakalpojums ir dzīvības apdrošināšana, kura
tiek noslēgta ilgtermiņā, sākot no 5 gadiem. Salīdzinot ar 2010.gadu, 2011.gadā dzīvības
apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms samazinājās par 24,3% (7966 tūkst. latu) un
parakstīto bruto atlīdzību apjoms samazinājās par 27,9% (4037 tūkst. latu). Saskaņā ar
dzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņas/ zaudējumu aprēķinu dzīvības apdrošināšanas
tirgus 2011.gadā strādāja ar 2580 tūkst. latu lieliem zaudējumiem (FKTK 2012).
Nedzīvības apdrošināšanas tirgū pieprasītākais pakalpojums 2010.gadā bija sauszemes
transporta apdrošināšana, kas veidoja 23,8% (37 milj. latu) no kopējā nedzīvības
apdrošināšanas tirgus parakstīto bruto prēmiju apjoma, savukārt 2011.gadā – OCTA
ar 25,6% (52 milj. latu) no kopējā nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Nedzīvības
apdrošināšanas sabiedrību peļņas/ zaudējumu aprēķins liecina, ka nedzīvības
apdrošināšanas pakalpojumu tirgus 2011.gada pirmajā pusē darbojās ar 494 tūkst. latu
lieliem zaudējumiem, bet gada nogalē sasniedza peļņu 741 tūkst. latu apmērā (FKTK
2012).
Apdrošināšanas tirgu raksturojošie rādītāji
Visprecīzāk apdrošināšanas pakalpojumu tirgus attīstības gaitu raksturo šādi rādītāji:
• parakstīto bruto prēmiju un atlīdzību summas (skatīt 2.attēlu);
• apdrošināšanas blīvums;
• apdrošināšanas parakstīto bruto prēmiju daļa pret IKP.
Analizējot 2.attēlu, kopējā parakstīto bruto prēmiju un izmaksu apjoma attīstības dinamika
ir proporcionāla – no 2002.gada līdz 2008.gadam parakstīto bruto prēmiju un izmaksu
apjoms palielinājās ekonomikas augšupejas apstākļos, bet nākamos divus gadus šie
apjomi samazinājās. 2011.gadā parakstīto bruto prēmiju kopējie apjomi palielinājās par
16,2% (36,7 milj. latu), savukārt izmaksātās bruto atlīdzības dzīvības apdrošināšanā
turpināja samazināties (27,9% jeb 0,3 milj. latu), bet nedzīvības apdrošināšanā palielinājās
par 15,7% (34,3 milj. latu).
Apdrošināšanas pakalpojumu tirgus rentabilitāti raksturo zaudējumu koeficients (skatīt
1.tabulu), kurš izsaka parakstīto bruto prēmiju un atlīdzību attiecību. Šie statistiskie dati
ļauj novērtēt apdrošināšanas sabiedrību izlietoto līdzekļu efektivitāti, kas izsaka izlietoto
resursu daudzumu. Analizējot 1.tabulā apkopotos rādītājus, apdrošināšanas sabiedrību
zaudējumu koeficients no 2002.gadam līdz 2011.gadam bieži svārstījies robežās no
0,35 līdz 0,69. Apdrošinātāji visneefektīvāk līdzekļus izlietoja 2009.gadā, ko ietekmēja
ekonomikas lejupslīde un „Parex bankas” krīze, tomēr 2010. un 2011.gadā līdzekļu
izlietojums ir efektīvāks, ekonomikai stabilizējoties, tomēr nesasniedz 0,48 – vidējo
zaudējuma koeficientu laika periodā no 2002. līdz 2011.gadam.
1.tabula. Zaudējumu koeficients periodā no 2002. līdz 2011.gadam. (Autores veidota
tabula, avots: FKTK 2006, 2007a, 2010, 2012)
Gads 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
Prēmijas, tūkst. latu 103507 125010 130985 155988 204107 306771 337389 223305 190254 226998
Atlīdzības, tūkst. latu 41646 44032 56638 67 505 95226 130501 183143 153870 111019 124897
Zaudējumu koeficients 0,40 0,35 0,43 0,43 0,47 0,43 0,54 0,69 0,58 0,55
Apdrošināšanas blīvums (bruto prēmijas uz 1 iedzīvotāju) norāda iedzīvotāju ienākumu
daļu, kuru viņi ir atvēlējuši apdrošināšanas pakalpojumu iegādei. Apdrošināšanas
blīvums (skatīt 2.tabulu) no 2002. līdz 2008.gadam ir palielinājies 3 reizes, kas liecina par
ekonomikas augšupeju un iedzīvotāju ienākuma līmeņa palielināšanos, tomēr ekonomikas
lejupslīdes ietekmē šis rādītājs samazinājās līdz Ls 84,60 uz 1 iedzīvotāju, kas norāda uz
apdrošināšanas pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos. 2011.gadā apdrošināšanas
blīvums palielinājās par 22,7% (Ls 24,80). Šāda situācija liecina, ka vidējais iedzīvotāju
ienākumu līmenis ir palielinājies, un apdrošināšanai tiek atvēlēts vairāk līdzekļu.
2.tabula. Apdrošināšanas blīvums laika periodā no 2002. līdz 2011.gadam. (Autores
veidota tabula, avots: FKTK 2006, 2007a, 2010, 2012; LR Centrālās Statistikas pārvalde
2012b)
Gads 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
Iedzīvotāju skaits, tūkst. 2346 2331 2319 2306 2295 2281 2271 2261 2248 2075
Bruto prēmijas, tūkst. latu 103507 125010 130985 155988 204107 306771 337389 223305 190254 226998
Apdrošināšanas blīvums,
lati uz iedzīvotāju
44,1 53,6 56,5 67,6 88,9 134,5 148,6 98,8 84,6 109,4
2.attēls. Dzīvības un nedzīvības parakstītās prēmijas un izmaksātās atlīdzības Latvijā no
2002. līdz 2011.gadam. (Autores veidots attēls, avots: FKTK 2006, 2007a, 2010, 2012)
Apdrošināšanas parakstīto bruto prēmiju attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
(skatīt 3.tabulu) ļauj novērtēt apdrošinātāju ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā. Pie
18 19