Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
uzņēmēji ir inovāciju iniciatori, bet universitātes ar savu pētniecisko potenciālu sniedz<br />
neatsveramu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, valsts nozīme inovāciju veicināšanā ir<br />
neapšaubāma.<br />
Paralēli valsts inovāciju politikas īstenošanai arvien vairāk tiek novērtēta reģionālo inovāciju<br />
nozīme, kas ir cieši saistītas ar nacionālo inovāciju sistēmu. Latvijas pilsētas inovācijās<br />
saskata iespēju attīstīt uzņēmējdarbības vidi un uzlabot ekonomisko situāciju. Diemžēl<br />
nav statistikas datu, pēc kuriem varētu objektīvi salīdzināt Latvijas pilsētu stāvokli inovāciju<br />
jomā. Trūkst arī vienotas izpratnes par inovācijām.<br />
Tā kā inovācijās ir iesaistīti vairāki ieinteresētie dalībnieki, nozīmi iegūst stratēģiskā<br />
komunikācija, kas palīdz veidot attiecības starp organizācijām, padarot to sadarbību<br />
efektīvāku. Lai gan stratēģiskā komunikācija un inovācijas ir daudz pētīti koncepti, tomēr<br />
līdz šim ir maz pētījumu par stratēģiskās komunikācijas lomu inovāciju veicināšanā. Tieši<br />
tāpēc šajā darbā ir izvirzīts mērķis: noskaidrot stratēģiskās komunikācijas lomu inovāciju<br />
veicināšanā Jelgavā.<br />
Pētījumā ir izvirzīti divi jautājumi: „Kādu lomu, ja vispār, stratēģiskajai komunikācijai<br />
inovāciju veicināšanā piešķir komunikācijas iniciators - Jelgavas pilsētas pašvaldība”<br />
un „Kādu lomu, ja vispār, stratēģiskajai komunikācijai inovāciju veicināšanā piešķir<br />
stratēģiskās publikas”.<br />
Pētījuma teorētisko ietvaru veido atziņas par stratēģisko komunikāciju, tās efektivitāti<br />
un lomu sadarbības veicināšanā, galvenokārt balstoties uz Džeimsa E.Gruniga (James<br />
E.Grunig) un viņa kolēģu veiktajiem pētījumiem, kuru rezultātus var attiecināt gan uz privātā,<br />
gan publiskā sektora organizācijām. Inovāciju analīzei izvēlēts šobrīd Eiropā populārais<br />
trīskāršās spirāles modelis, kā arī pētījumi par reģionālajām inovācijām, kas iegūst arvien<br />
lielāku nozīmi mūsdienu ekonomikas attīstībā. Šeit izmantotas Henrija Etzkovica, Loeta<br />
Leidesdorfa (Etzkowitz, Leydesdorff 2000) un Magnusa Gulbrandsena (Gulbrandsen<br />
2001) atziņas. Tā kā inovāciju procesā sadarbojas dažādu sektoru organizācijas, pētījumā<br />
ir ņemtas vērā teorētiskās nostādnes par publiskā un privātā sektora sadarbību, par<br />
pamatu ņemot Džona D.Donahjū un Ričarda Zekhausera (Donahue, Zeckhauser 2011)<br />
atziņas. Abi galvenie darba koncepti – stratēģiskā komunikācija un inovācijas – saskaras<br />
teorētiķu Nikoles Pfefermanes un Mihela Hulsmana (Pfeffermann, Hülsmann 2011)<br />
pētījumā par stratēģisko komunikāciju inovācijās, sniedzot ieskatu šajā maz pētītajā<br />
tematā.<br />
Metode<br />
Pētījumā ir izmantotas kvalitatīvās pētniecības metodes, jo pētījuma lauks ir maz apgūts.<br />
Kā pētījuma stratēģija ir izmantota gadījuma izpēte, kuras laikā veikta dokumentu analīze<br />
un padziļinātās intervijas. Tika analizēti Jelgavas pilsētas stratēģiskās plānošanas<br />
dokumenti no 2007. līdz 2020.gadam un pārskati par šo dokumentu īstenošanu no 2007.<br />
līdz 2010.gadam, kā arī Jelgavas pilsētas Domes preses relīzes, meklējot tās Jelgavas<br />
pilsētas Domes mājas lapā pēc atslēgas vārda „inovācijas”. Pētījumā tika veiktas deviņas<br />
padziļinātās intervijas. Tika intervēti Jelgavas pilsētas Domes pārstāvji un organizāciju<br />
pārstāvji. Dati tika analizēti, izmantojot kvalitatīvās kontentanalīzes metodi.<br />
Rezultāti un analīze<br />
Jelgavas pilsētas Domes stratēģiskās plānošanas dokumentu analīze atklāja, ka dome<br />
izprot inovāciju nozīmi pilsētas attīstībā, par ko liecina pilsētas noteiktā otrā attīstības<br />
prioritāte, kurā Jelgava pozicionēta kā zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu centrs<br />
(Jelgavas pilsētas Dome1 2007, 3). Arī teorētiķi Etzkovics un Leidesdorfs (Etzkowitz,<br />
Leydesdorff 2000, 117) ir norādījuši uz inovāciju lomu reģiona ekonomiskajā un sociālajā<br />
attīstībā. Jelgavas pilsētas Domes stratēģiskās plānošanas dokumentos parādās tās<br />
izpratne par nepieciešamību nodrošināt pētniecības institūciju, uzņēmēju un pašvaldības<br />
sadarbību inovāciju veicināšanā (Jelgavas pilsētas Dome2 2007, 56). Intervijās ar<br />
komunikācijas iniciatora un stratēģisko publiku pārstāvjiem apstiprinājās, ka dome un<br />
tās izveidotais Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs mēdz rīkot pasākumus,<br />
kuros tiekas visi trīs inovācijās iesaistītie dalībnieki. To apliecināja arī preses prelīžu analīze.<br />
Kā atzinuši teorētiķi Donahjū un Zekhausers (Donahue, Zeckhauser 2011, 5), sadarbība<br />
starp publisko un privāto sektoru ļauj palielināt efektivitāti. Tas apstiprina domes izvirzīto<br />
mērķu pamatotību.<br />
Tā kā Jelgavā ir pārstāvēti visi trīs inovācijās nozīmīgie dalībnieki – universitāte, uzņēmēji<br />
un to apvienības un pašvaldība kā valsts institūcija, kā arī ir izveidota hibrīdorganizācija –<br />
biznesa inkubators, ir visi priekšnoteikumi, lai uz inovācijām Jelgavas mērogā attiecinātu<br />
Etzkovica un Leidesdorfa trīskāršās spirāles modeli (Etzkowitz, Leydesdorff 2000, 111) vai<br />
Gulbrandsena (Gulbrandsen 2001, 125) reģionālo trīskāršās spirāles modeli. Ņemot vērā<br />
teorijas par trīskāršo spirāli un pētnieku Deivida Doloro un Saīda Parto (Doloreux, Parto<br />
2005, 144) secinājumu, ka teorētiskajā literatūrā par reģionālajām inovācijām nepastāv<br />
konsekvences apzīmējuma „reģions” lietošanā, ar to saprotot gan atsevišķas valstis vai to<br />
provinces, gan pilsētas vai mazākus apgabalus, uz sadarbību starp inovāciju dalībniekiem<br />
Jelgavā var attiecināt apzīmējumu „Jelgavas inovāciju sistēma”.<br />
Neskatoties uz to, ka nozīmīgākās inovāciju teorijas – trīskāršās spirāles, nacionālās<br />
inovāciju sistēmas un reģionālās inovāciju sistēmas teorija – atklāj tikai trīs inovācijās<br />
iesaistītos dalībniekus, padziļinātās intervijas ar komunikācijas iniciatora un stratēģisko<br />
publiku pārstāvjiem atklāja vēl citus nozīmīgus ieinteresētos dalībniekus: profesionālās<br />
skolas, pilsētas iedzīvotājus un nozaru asociācijas. Profesionālās skolas un pilsētas<br />
iedzīvotājus Jelgavas inovāciju sistēmā var uzskatīt par sekundāras nozīmes „spēlētājiem”,<br />
kas nav tieši iesaistīti inovāciju īstenošanā, bet nozaru asociācijas ir valsts līmeņa<br />
organizācijas, kas iekļaujas nacionālajā inovāciju sistēmā, no kuras, kā norāda Etzkovics<br />
un Leidesdorfs (Etzkowitz, Leydesdorff 2000, 117), nav atrautas arī reģionālās inovāciju<br />
sistēmas.<br />
Kā atklāja dokumentu analīze un padziļinātās intervijas, trīskāršās spirāles modelī<br />
inovācijās iesaistītos dalībniekus Jelgavā pārstāv šādas organizācijas: universitāti –<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (turpmāk – LLU) ar saviem pētniecības institūtiem<br />
un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs (turpmāk – TEPEK); uzņēmējus – Jelgavas<br />
Ražotāju un tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas<br />
reģionālā nodaļa un atsevišķi uzņēmēji; valsti – Jelgavas pilsētas Dome un Zemgales<br />
reģiona Kompetenču attīstības centrs; hibrīdorganizācijas – PS „JIC biznesa inkubators”.<br />
Kā atzīst pētījuma dalībnieki, arī Zemgales plānošanas reģions veicina inovāciju attīstību<br />
pilsētā, bet tomēr tā darbība aptver plašāku teritoriju. Valsts līmeņa inovācijas nav šī darba<br />
fokusā, tāpēc plašāk netiek apskatītas. Iegūtā informācija ļauj grafiski attēlot Jelgavas<br />
inovāciju sistēmu (skatīt 1.attēlu pielikumā).<br />
Jelgavas pilsētas integrētas attīstības programmā 2007.-2013.gadam ir atzīts, ka<br />
uzņēmēji nepietiekami izmanto LLU pētniecības potenciālu (Jelgavas pilsētas Dome2<br />
2007, 56-57). Šis dokuments ir izstrādāts 2007.gadā, bet arī šobrīd pētījuma dalībnieki<br />
– gan komunikācijas iniciators, gan stratēģiskās publikas - atzīst, ka LLU pētniecības<br />
potenciāls netiek pietiekami izmantots. Pat vēl vairāk – TEPEK vadītāja, kura pārzina visus<br />
ar pētījumu komercializēšanu saistītos projektus LLU, norāda, ka nevar nosaukt nevienu<br />
Jelgavas uzņēmumu, kas būtu izmantojis iespēju sadarboties ar LLU zinātniekiem. Var<br />
secināt, ka situācija kopš 2007.gada nav uzlabojusies, jo Jelgavas uzņēmēji nesadarbojas<br />
ar LLU zinātniekiem, tātad pētniecības potenciāls inovāciju radīšanai netiek izmantots.<br />
Salīdzinot komunikācijas iniciatora un stratēģisko publiku viedokļus par Jelgavas pilsētas<br />
Domes lomu inovāciju veicināšanā, var secināt, ka abu pušu viedokļi saskan, norādot<br />
uz šādām domes lomām: inovācijas veicinošu organizāciju veidošana un atbalstīšana,<br />
domes iesaistīšanās inovatīvajā uzņēmējdarbībā, ārvalstu pieredzes apgūšana, investīciju<br />
piesaiste, profesionālo izglītības iestāžu modernizēšana, sadarbības koordinēšana starp<br />
inovāciju sistēmas dalībniekiem un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kurā iekļauta arī<br />
infrastruktūras sakārtošana.<br />
114 115
Change language