Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Šāds metodiski pareizi veidots maršruts pēc konkrētā autores izstrādātā modeļa ir
izveidots Liepājā, turklāt tas savā būtībā krasi atšķiras no līdz šim Liepājā piedāvātajiem
maršrutiem, jo tas ir ne tikai loģisks, interesants un atmiņā paliekošs maršruts, kas
piemērots jebkurā gadalaikā un ir viegli maināms un pielāgojams visam jaunajam, un
ar tā palīdzību iespējams palielināt Liepājas kā tūrisma galamērķa nozīmi, jo maršruta
unikalitātes priekšnosacījums ir atspoguļot ne tikai pilsētas lielākās vērtības, tas ir, dažādus
apskates objektus, bet arī Liepājas iedzīvotāju unikālās rakstura nianses, kas liepājniekus
kā kopienu padara atšķirīgus no citiem Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt pieredzes vadīšana
maršruta laikā norit ar dažādu aktivitāšu palīdzību, kas skar visas piecas cilvēka maņas.
Analīze
Ņemot vērā ekspertu ieteikumu daudzveidību, kā pareizi veidot tūrisma maršrutus,
nonākšana pie viena konkrēta maršrutu veidošanas modeļa bija sarežģīta, līdz ar to, lai
izstrādātu modeli, pieejamās informācijas analīze tika veikta vairākos posmos:
• tika apkopoti dažādu tūrisma speciālistu ieteikumi maršrutu veidošanā;
• tika atsevišķi izanalizēta pieejamā tūrisma speciālistu sniegtā informācija, kas tiešā
veidā skar maršrutu veidošanu, sarindojot katra eksperta ieteikumus tādā secībā,
kas paredz paša svarīgākā ieteikuma izpildi kā pirmo, nākamā svarīgākā kā otro utt.;
• katra eksperta ieteikumi un to secība tika salīdzināti ar citu ekspertu viedokļiem,
tādējādi iegūstot sākuma modeli tūrisma maršrutu veidošanā;
• tika izvērtēti to tūrisma speciālistu ieteikumi, kas netiešā veidā skar maršrutu
veidošanu, papildinot sākotnēji izveidoto modeli ar netiešajiem ieteikumiem atkarībā
no to nozīmīguma pakāpes;
• noslēgumā tika izveidots viens konkrēts modelis tūrisma maršrutu izstrādei.
Lai apstiprinātu izveidotā teorētiskā materiāla funkcionalitāti praksē, tika radīts tūrisma
maršruts Liepājā, taču pirms darba pie maršruta izveides uzsākšanas tika veikta rūpīga
esošā Liepājas tūrisma piedāvājuma analīze.
Katrs, gan Liepājas Tūrisma informācijas biroja un Liepājas tūrisma aģentūru, gan citu
Latvijas tūrisma aģentūru, kas piedāvā ekskursijas uz Liepāju, piedāvājumā esošais
maršruts tika analizēts pēc pieciem kritērijiem – maršrutā iekļautie objekti un vietas,
maršruta ilgums, maršruta garums, maršruta cena, pārvietošanās veids maršruta laikā.
Kopskaitā tika analizēti 15 Liepājas tūrisma maršruti, rezultātā noskaidrojot, ka lielākoties
visos maršrutos tiek apmeklēti vieni un tie paši objekti un vietas, un tikai nedaudzos
maršrutos ir kāda tematiska ievirze, taču tā nevienā no maršrutiem netiek pilnībā īstenota.
Tāpat arī maršruta ilgums un pārvietošanās veids lielākajā daļā maršrutu ir līdzīgs.
Analīzes rezultāti palīdzēja definēt maršruta mērķi un mērķauditoriju, kuru veido abu
dzimumu ceļotāji gan no dažādām Latvijas pilsētām, gan no ārvalstīm vecumā no 21
līdz 45 gadiem. Autoresprāt, minētā vecuma grupa apvieno cilvēkus, kuri ir pietiekami
nobrieduši, lai spētu novērtēt kultūras vērtības, taču vienlaicīgi novērtē arī dažādas
izziņas procesa aktivitātes. Maršrutam piemēroto ceļotāju interesē kultūra, māksla un
vēsture, kas tiek pasniegta saistošākā veidā nekā vienkāršs faktu uzskaitījums, viņš dod
priekšroku maršrutiem gidu pavadībā un ceļo, lai pieredzētu kaut ko, kas atšķiras no viņa
ikdienas. Piemērotākie maršruta veicēji ir viena vecuma draugu grupas, vienatnē ceļojošie
un ģimenes ar pilngadību sasniegušiem bērniem. Maršruts nav piemērots maziem
bērniem, jo, lai gan maršrutā ir iekļautas dažādas aktivitātes, tās tomēr vairāk ir balstītas
uz kultūras, mākslas vai vēstures bāzes, kas bērnam nešķitīs piemērota, kā arī maršruts
nav ieteicams cilvēkiem ar ļoti vāju fizisko sagatavotību, jo piepūli maršrutā prasa ne tikai
maršruta tehniska izstaigāšana, bet arī tajā iekļautās aktivitātes.
Bija jārada unikāls maršruts, kura izpildes laikā tiktu nodarbinātas visas piecas cilvēka
maņas un tiktu atklātas arī liepājnieku atšķirīgās raksturiezīmes, kas turklāt ir pietiekami
ievērības cienīgas, lai pat Liepājas kultūrpolitikas stratēģijā būtu iekļauta atsevišķa neliela
nodaļa liepājnieka būtības definēšanai (Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūras
pārvalde” 2009, 52). Nonākot maršruta veidošanā līdz posmam, kas paredz apskates
objektu un maršrutā iekļauto aktivitāšu izvēli, iekļautie objekti tika atlasīti galvenokārt pēc tā,
vai tie atbilst maršruta mērķim, ja nē, bija jānoskaidro, vai vismaz palīdz noturēt uzmanību
garākos posmos starp objektiem. Kopskaitā maršrutam tika atlasīti 26 objekti un vietas,
no kuriem 14 ir tiešā veidā saistīti ar maršruta mērķi. Maršrutā, kam dots nosaukums
„Sajūti Liepāju!”, 11 ir objekti, kas visai bieži tiek iekļauti dažādos maršrutos pa Liepāju,
savukārt 6 objekti, kas atrodas Karostā, galvenokārt tiek iekļauti tradicionālajos maršrutos
pa Karostu, nevis pa pilsētas centru. Fakts, ka jau citos maršrutos iekļautie objekti iekļauti
arī jaunizveidotajā maršrutā, ir skaidrojams ar objektu lielo nozīmi pilsētas tēla veidošanā.
Taču nevajadzētu aizmirst to, ka ierasti maršrutos izmantotie objekti maršrutā „Sajūti
Liepāju!” ir interpretēti citādi, tiem šajā maršrutā piemīt konkrēta funkcija, kas objektam ir
piešķirta, balstoties uz maršruta tematiku.
Pēc maršruta teorētiskās izveides tika veikta tā tehniskā analīze, katru no maršruta posmiem
izvērtējot pēc 8 kritērijiem – ceļa posma garuma, ceļa posmā pavadītā laika, objektā vai
vietā pavadītā laika, ceļa posma seguma, potenciālajiem šķēršļiem, pārvietošanās veida,
ceļa posmā esošās tūrisma infrastruktūras un ieejas maksas objektā.
Pēc maršruta pārbaudes praksē minētajā analīzē tika precizēts maršruta veikšanai
nepieciešamais laiks, kā arī ceļa posma seguma un šķēršļu apraksts. Rezultātā tika
iegūts 32,1 km garš riņķveida kombinētais maršruts Liepājā, kuru iespējams veikt 7,25
h, pārvietojoties ar ātrumu 4 km/h, ejot ar kājām, un ar ātrumu 50 km/h, braucot ar
autobusu.
Secinājumi
Pētnieciskā darba izstrādes procesā autore nonāca pie vairākiem būtiskiem secinājumiem.
1. Neraugoties uz to, ka ceļotāju un tiem piedāvāto maršrutu skaits palielinās, tūrisma
literatūras ar ieteikumiem maršrutu veidošanai ir ļoti maz.
2. Pieejamie tūrisma ekspertu maršrutu veidošanas principi, kas gan korektāk būtu
dēvējami par ieteikumiem, būtiski atšķiras.
3. Neviens no apskatītajiem tūrisma speciālistiem nesniedz īsu, konkrētu tūrisma
maršrutu veidošanas modeli. Ieteikumi ir vai nu ļoti virspusēji vai arī it kā secīgi
savietoti, taču vienlaicīgi to secīgums konfliktē ar citviet tajā pašā informācijas avotā
minēto.
4. Lai gan Liepāja ir tūristu iecienīta pilsēta, tūrisma piedāvājums tajā ir pārsteidzoši
mazs un vienveidīgs ar ierobežotu attīstības tempu nepietiekamā budžeta dēļ.
5. Modeļa mērķis ir veicināt raitāku metodiski pareizi veidotu maršrutu izstrādi.
6. Modelis ir universāls un piemērots visa veida maršrutu veidošanai, taču, tā kā tas
ir veidots kā kompakts un viegli uztverams materiāls, pastāv risks, ka modeli var
uztvert pārlieku virspusīgi, neapsverot pilnvērtīgi katru modeļa segmenta saturu.
7. Modelis ir izmantojams arī tad, ja bez vietas izvēles ir veikts arī kāds cits uzdevums,
piemēram, objektu atlase. Šādā gadījumā gan pastāv dubulta darba risks, jo sākot
ar objektu atlasi, bet mērķi definējot pēc tam, atlasi var nākties veikt no jauna.
8. Modelis ir elastīgs un papildināms, piemērojot to dažādiem specifiskiem tūrisma
veidiem vai situācijām, kurās ir jāanalizē arī potenciālā vieta.
9. Izstrādāto maršrutu caurvij konkrēta tematika, kas ir balstīta uz sajūtām, izmantojot
visas piecas cilvēka maņas. Tas attiecīgi arī ir maršruta trumpis, jo baudījums tiek
gūts visos piecos maksimāli iespējamos veidos.
Rekomendācijas
1. Tūrisma jomā vajadzētu izmantot vienotu tūrisma maršruta veidošanas modeli. Tas
62 63