Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Žurnālistu identitātes
Izmaiņas žurnālistu darbā
Iegūtie rezultāti rāda, ka līdz ar drukātā medija interneta portāla izveidi mainījusies žurnālistu
darba dinamika. Interviju rezultāti atklāj tendenci, ka žurnālistiem tagad ir daudz vieglāk
iegūt nepieciešamo informāciju ziņu materiāla gatavošanai, taču palielinās konkurence
unikālas informācijas iegūšanā, kā arī sevišķi svarīgu nozīmi ieguvusi operativitāte, taču
līdz ar ātru ziņu publicēšanu palielinājusies prasība pēc augstas kvalitātes:
„Reizēm jābūt gatavam kaut ko izdarīt ātri, nevis kā žurnālam - rakstu var rakstīt divas
dienas. Mūsdienās, „neatejot no kases”, žurnālists var radīt ļoti labu saturu, kas tajā,
varbūt pat nākamajā dienā būs topā. Es neapgalvoju, ka tas ir ļoti radoši. Joprojām nekas
nav labāks par braukšanu pie cilvēka un runāšanu aci pret aci, bet no mediju biznesa
viedokļa internets ir lieliska iespēja” (Žurnāla „Kas Jauns” žurnālists, 23.11.2011. intervija)
Pētījuma dalībnieki atzīst, ka palielinājies darba noslogojums, līdz ar to palielinās
iespējamība netikt galā ar uzdotajiem pienākumiem. Žurnālistiem jāsabalansē, kādu
saturu publicēt drukātajā platformā un kādu interneta platformā. Pētījuma dalībnieks D
norāda, ka darbs interneta portālā ir dinamisks, līdz ar to uzlabojas dažādas kvalitātes gan
interneta, gan drukātajā platformā, jo žurnālistam jāveic satura pārdale, kas liek pārdomāt,
kādu saturu kurā platformā ievietot. Tā kā laikraksta „Liesma” interneta portālam saturu
veido tikai viens cilvēks – intervijas laikā atklājās, ka citu redakcijas žurnālistu neatsaucība
pie darba portālā apgrūtina pētījuma dalībnieka A darbu:
„Tā kā es portālā strādāju viens, izjūtu lielu atbildību. Cenšos ievietot ziņas portālā, cik
varu, man ir papildu slogs. Brīžiem ir grūti apvienot, ja esmu izbraukumā un visu dienu
neesmu uz vietas – tas nozīmē, ka aktuālā informācija netiek ievietota, un interneta vide ir
mainīga ik minūti. Informāciju nedrīkst ievietot pēc vairākām stundām, tam vairs nav jēga,
jo citi to jau ir publicējuši. Brīžiem ir sāpīgi, ka nevar publicēt ziņas.” (Interneta portāla
www.eliesma.lv redaktors, 17.11.2011.intervija)
Svarīgākās platformas noteikšana
Analizētie rezultāti rāda, ka abas mediju platformas tiek uzskatītas par vienlīdzīgām, un
nevienu no tām nevar noskaut par svarīgāku, abām platformām ir savas priekšrocības
un trūkumi, dalībnieku atbildēs dominē uzskats, ka starp drukāto mediju platformu un
interneta platformu jāveido mijiedarbība, nevis jākoncentrējas uz to, kura varētu būt
svarīgāka:
Iegūtie rezultāti izskaidro, kādēļ reģionālā laikraksta „Liesma” redakcijā pētījuma dalībnieks
A visvairāk izjūt žurnālistu identitātes maiņu, proti, viņš norāda, ka liela daļa redakcijas
žurnālistu par svarīgāko mediju uzskata drukāto laikrakstu, jo tas pašlaik nes vislielāko
peļņu.
Analīze
Daļēji strukturētās intervijas atklāja, kā drukāto mediju redakcijās norisinājies daļējs
konverģences process. Darba organizācijas un rutīnas izmaiņas skārušas tikai žurnāla „Kas
Jauns” redakciju – visi redakcijas žurnālisti strādā gan drukātajā, gan interneta platformā,
kā arī sadarbojas ar citiem izdevniecības „Rīgas Viļņi” izdevumiem. Konverģences
process nav izraisījis izmaņas nacionālā laikraksta „Latvijas Avīze” un reģionā laikraksta
„Liesma” redakciju darba organizācijā un rutīnā. Laikrakstiem ir izveidoti ziņu portāli, pie
kuriem strādā tikai maza daļa redakcijas darbinieku. Līdzīga situācija vērojama žurnālistu
savstarpējā sadarbībā – laikrakstu redakcijās sadarbība ir vāja, žurnāla redakcijā ir
pretēji. Pētījumā novērotās konverģences atšķirības redakcijās skaidrojamas ar pētījuma
literatūras pārskata sadaļā gūtajiem secinājumiem, proti, mediju konverģences process
var nozīmēt dažādas lietas un notikumus dažādās sabiedrībās un mediju organizācijās
(Deuze 2004, 143).
Vājo žurnālistu sadarbību laikrakstu redakcijās var skaidrot ar drukātās platformas
žurnālistu nevēlēšanos dalīties svarīgā informācijā ar interneta platformas žurnālistiem.
Drukātās platformas žurnālisti aizvien uzskata, ka svarīgai informācijai jābūt drukātajā
platformā, lai tā spētu noturēt savu vietu tirgū (Račas et al. 2011, 41; Nord 2011, 36),
šādi uzskati arī kavē veiksmīgu konverģences procesu redakcijās. Vājo sadarbības
modeli starp drukāto laikrakstu abu platformu žurnālistiem var skaidrot ar Igora Vobiča
pieņēmumu, proti, autors uzskata, ka tradicionālo platformu žurnālisti ir labi noskaņoti
attiecībā uz konverģences nākotni, taču nezina, kā sadarboties un rast viedokļu sakritību
ar interneta platformas žurnālistiem (Vobic 2011, 958).
Vājo žurnālistu sadarbības līmeni laikrakstu redakcijās var skaidrot ar tradicionālo un
interneta žurnālistu atšķirīgajām attieksmēm un priekšstatiem. Marks Deuze norāda, ka
atšķirīgie uzskati var radīt barjeras labu koleģiālo attiecību veidošanai (Deuze 2005, 445-
447). Interviju rezultāti atklāj – tradicionālo žurnālistu koncentrēšanās sava darba izpildei
ir viens no norobežošanās iemesliem. Aizņemtības dēļ žurnālistiem nav laika pievērsties
interneta platformas satura veidošanai. Pieņēmumu apstiprina un papildina literatūras
studijas, proti, citu valstu pētījumi norāda, ka drukātās platformas žurnālisti nevēlas
apvienoties vai sadarboties ar interneta platformas žurnālistiem, jo savam darba piedēvē
lielāku nozīmi, tāpat tradicionālie mediji savu lomu uzskata neaizstājamu (Deuze 2005,
452; Witschge, Nygren 2009, 53-54).
Interviju rezultāti un literatūras studijas atklāj, ka konverģences process redakcijās un
tradicionālā medija darbības uzsākšana interneta vidē žurnālistiem bijis netīkams process.
Debora S.Čunga pētījumā norāda, ka žurnālisti konverģences laikā saskaras ar attieksmju
maiņu vairāk nekā ar tehnoloģiskajiem aspektiem (Chung 2008, 347). Arī daļēji strukturētās
intervijas atklāj, ka konverģences procesa laikā žurnālisti saskaras ar sevis noskaņošanu
jauno noteikumu pieņemšanai – jāpieņem jaunizveidotais mediju organizācijas produkts,
jāmaina darba rutīna. Apkopojot interviju rezultātus, redzams, ka par absolūtu žurnālistu
identitāšu maiņu nevar runāt, jo abu laikrakstu žurnālisti nododas darba veikšanai sev
uzticētajā platformā un nav ieinteresēti darīt kaut ko ārpus savas specifikas.
Pētījuma laikā tika saskatīta atšķirība starp drukāto laikrakstu („Latvijas Avīze”, „Liesma”)
un žurnāla („Kas Jauns”) redakcijas konverģences procesiem. Rezultāti rāda, ka žurnāla
redakcijā konverģences process norisinājies veiksmīgāk nekā laikrakstu redakcijās.
Literatūras studijās netika rasts atbalsts idejai, ka laikrakstu redakcijām konverģences
process būtu grūtāks nekā žurnālu redakcijām, vienīgi Marks Deuze uzsver, ka redakciju
saplūšana var nozīmēt dažādas lietas dažādās sabiedrībās un mediju organizācijās
(Deuze 2004, 143). Ar turpmākiem pētījumiem ir vērts pārbaudīt, vai mediju tipa atšķirības
ietekmē konverģences procesa līmeni.
Secinājumi
1. Ar mediju konverģenci saskaras daudzi tradicionālie mediji. Neskatoties uz
konverģences aktualitāti mediju redakcijās, vairumam žurnālistu ir grūti pieņemt
izmaiņas, kā arī vērojama nevēlēšanās mainīt ierasto darba ikdienu un identitātes,
taču pētījumi rāda, ka veiksmīgu konverģences procesu sekmē pozitīva žurnālistu
attieksme un vēlme pieņemt izmaiņas.
2. Pēc intervijām secināts, ka laikrakstu „Latvijas Avīze” un „Liesma” tradicionālās
platformas žurnālisti neizrāda ieinteresētību darbam interneta platformā un otrādi,
izņēmums ir žurnāla „Kas Jauns” redakcija.
3. Žurnāla „Kas Jauns” gadījums ir labas prakses piemērs. Žurnālisti brīvi pieņēmuši
papildu darbu portālā, izrāda ieinteresētību portāla attīstībā un pēc pieprasījuma
gatavo saturu attiecīgai platformai.
4. Pētījumā iegūtie dati liek domāt, ka konverģences procesu ietekmē medija tips, proti,
laikrakstu redakcijās konverģences process norisinās grūtāk nekā žurnāla redakcijā,
taču tam nav rasts pierādījums Latvijas un ārvalstu pētījumos.
168 169