Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai .. 17<br />
Sēlijas un Leales bīskapiem pieņemt savā misijas darbā gan cisterciešu, gan citu<br />
ordeņu mūkus un garīdzniekus (SLVA 1937, Nr. 95). Līdzīgi 1228. gadā pāvests<br />
Gregorijs IX atļauj Sēlijas un Zemgales bīskapam Lambertam izraudzīt savas misijas<br />
darbam par palīgiem katoļu ticības sludināšanai Zemgalē vienu kanoniķi un vienu<br />
laicīgo brāli no katra premonstriešu ordeņa konventa Vācijā, pat neņemot vērā šo<br />
konventu iebildumus (SLVA 1937, Nr. 155).<br />
Jau no pašiem misijas pirmsākumiem tajā aktīvi iesaistījās cisterciešu ordenis,<br />
sākot jau ar pirmā Ikšķiles bīskapa Meinarda līdzgaitnieku Teodorihu un otro bīskapu<br />
Bertoldu un viņu sekotājiem. Jau ap 1205. gadu Daugavgrīvā tiek dibināts pirmais<br />
cisterciešu klosteris Livonijā, kura iemītnieki tika nozīmēti gan kristīšanas kampaņās,<br />
gan ikdienas sludināšanā, piemēram, mocekļa nāvē bojā gājušais Zēgehards, kurš<br />
tika nosūtīts uz Mežotni palīgā bīskapam Benrhardam (IH XXIII, 4). Arī par izcili<br />
labu priesteri Salas draudzē atzītais Zifrīds (IH VII, 6) bija cistercietis, tāpat arī<br />
mocekļa nāvē mirušais Frīdrihs no Altcelles, kuru bīskaps ar pāvesta pilnvaru bija<br />
iesaistījis evaņģēlija sludināšanas darbā (IH XVIII, 8). Indriķa hronikas stāstījums<br />
par 1208. gada notikumiem atstāj iespaidu, ka cisterciešu klosteru tīkls nopietni<br />
pievērsās jaunajam “vīna dārzam”: “Dievs savai baznīcai par mierinājumu atsūtīja<br />
pa Daugavu ļoti daudz ordeņa garīdznieku – cisterciešu ordeņa abatu Florenciju,<br />
Ķelnes baznīcas kanoniķi Robertu, Konrādu no Brēmenes un vairākus citus. Daži<br />
no viņiem izvēlējās svētā dzīves veida tērpu Daugavgrīvā, citi – pie ordeņa brāļiem<br />
[domāti Zobenbrāļi – E. E.], citi atkal pievērsās sludināšanas darbam” (IH XII, 5).<br />
Livonijas misijā jūtamu ieguldījumu deva arī premonstriešu ordenis, kuram,<br />
atšķirībā no cisterciešiem, sprediķošana bija darbības mērķis un kurš bija dziļi<br />
iesaistījies misijas darbā (Jähnig 1989, 144). Premonstriešu ordeņa reglamentam<br />
1210. gadā tika pakļauts Rīgas domkapituls; piemēram, Livonijā 1210. gadā ieradās<br />
Raceburgas bīskaps Filips, kurš arī piederēja pie šī ordeņa. Viņš šeit uzturējās četrus<br />
gadus, aizstājot bīskapu Albertu viņa prombūtnes laikā un atstājot ļoti labu iespaidu<br />
uz hronistu (Jähnig 1989, 143; IH XIV, 4; XV, 1, 12; XVI, 3, 4; XVII, 1, 4; XVIII,<br />
1, 3; XIX, 5, 6).<br />
13. gadsimta vidū Livonijā sāka darboties arī dominikāņu ordenis, kas arī<br />
citās kristianizācijas misijās izcēlās ar efektīvu ticības stiprināšanas darbu vietējo<br />
iedzīvotāju valodās. Pirmais dominikāņu nams Tallinā tika dibināts jau 1229. gadā<br />
(Tamm 1996, 66). 1234. gada 8. septembrī minēta dominikāņu ordeņa darbības<br />
uzsākšana arī Rīgā, kad bīskaps Nikolajs pēc pāvesta legāta Vilhelma rīkojuma tam<br />
dāvināja mūra namu ar nosacījumu, ka dominikāņi tur apmetas uz dzīvi, lai Livonijā<br />
un kaimiņu zemēs sludinātu kristietību (SLVA 1937, Nr. 202). Livonijā darbojās arī<br />
franciskāņi, kuru klātbūtne Rīgā pirmo reizi tika dokumentāri fiksēta 1228. gadā<br />
(LUB I, Nr. 159a). Igauņu vēsturnieks Mareks Tamms, varbūt pārspīlēti, uzskata, ka<br />
“par misiju vārda pilnā nozīmē” var runāt tikai tad, kad iekarotajās zemēs apmetās<br />
pirmie ubagotājmūku ordeņi (Tamm 1996, 66).<br />
Kā vienreizēja, bet, iespējams, efektīva kristīgās mācības akcija jāpiemin pāvesta<br />
legāta Modenas Vilhelma sludināšanas kampaņa Livonijā 1225. gadā (IH XXIX 3,<br />
4, 5, 7). M. Tamms, acīmredzot burtiski noticot Indriķa izvērstajam legāta<br />
sprediķošanas darba aprakstam, pat uzskata, ka pāvesta legāts Modenas Vilhelms<br />
bija pirmais nozīmīgākais sludinātājs jaunkristītajās teritorijās (Tamm 1999, 173).
Change language