28.04.2014 Views

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai .. 23<br />

Zviedrijas karalis Emunds iecēla šīs bīskapijas pārstāvja vietā, apgalvojot, ka viņš<br />

nav pienācīgi iesvētīts savā amatā (Fletcher 1999, 413).<br />

Indriķis ir sarūgtināts un nobažījies arī par pārliecīgām materiālām prasībām un<br />

bardzību pret jaunkristītajiem, kas viņiem var radīt negatīvu attieksmi pret kristietību.<br />

Viņa kritika šai sakarā izklausās pēc netieša brīdinājuma un apslēptas vilšanās par to,<br />

ka cilvēciskās vājības nostājušās pret Dieva gribu Livonijā (IH XXV, 2; XXIX, 3).<br />

Ar kristieša pienākumiem saistītās materiālās prasības arī citās kristianizācijas<br />

arēnās jau kopš agrajiem viduslaikiem misionāros viesa bažas, ka tās varētu mazināt<br />

jaunās ticības pievilcību jaunkristīto acīs. Tā, piemēram, 8. gadsimta garīgā autoritāte<br />

Alkuīns uzvarēto avāru kristianizācijas sakarā aicināja Zalcburgas bīskapu būt<br />

“dievbijības sludinātājam, nevis nodokļu piedzinējam” un “jaunās dvēseles” barot<br />

“ar apustuliskās laipnības pienu, līdz tās pieņemas spēkā un spēj uzņemt stingrāku<br />

barību”. Šajā vēstulē viņš piemin arī baumas, ka desmitā tiesa esot kaitējusi sakšu<br />

ticībai (Fletcher 1999, 220–221). Arī pāvests Johanness XXII apsūdzībā pret Vācu<br />

ordeni 1324. gadā norāda, ka pret jaunkristītajiem sākumā būtu vajadzējis izrādīt<br />

visāda veida labvēlību, līdz to ticība galīgi nostiprinās (LUB II, Nr. 700).<br />

Livonijā aktuāls ir jautājums par papildus, ar tradicionālajiem kristieša<br />

pienākumiem tieši nesaistītu prasību uzspiešanu un nevajadzīgu apspiešanu. Uz<br />

to, ka šeit jaunkristītajiem uzliktais materiālais slogs pārkāpa baznīcas uzturēšanai<br />

nepieciešamo kristiešu pienākumu robežas un ka tas acīmredzot bija nopietns<br />

šķērslis sekmīgā misijas darbā, norāda pāvesta aktīvā iejaukšanās Livonijas misijas<br />

laukā, cenšoties panākt Livonijas un jaunkristīto tiešu pakļautību kūrijai. Pāvesti –<br />

no Inocenta III (1198–1216) līdz Aleksandram (1354–1261) – tiecās uz ideālu<br />

nodibināt Livonijā teokrātisku pārvaldi, kurā garīgā un politiskā vara būtu bīskapu<br />

rokās un jaunkristītie baudītu politisko brīvību (Šterns 2002, 232; Christiansen 1980,<br />

119). Tā, piemēram, 1225. gadā Livonijas un Prūsijas jaunkristītajiem adresētā bullā<br />

pāvests Honorijs III dēvē viņus par īpašu tautu, ņem savā aizsardzībā, sola viņiem<br />

brīvību un pakļautību vienīgi pāvestam (SLVA 1937, Nr. 110), ko 1227. gadā atkārto<br />

viņa pēctecis Gregorijs IX (SLVA 1937, Nr. 150). Pāvesta Honorija III uzdevumā<br />

1225. gadā viņa legāts veica ceļojumu pa Livoniju, lai skaidrotu jaunkristītajiem viņu<br />

tiesības un zobenbrāļiem – viņu tiesību ierobežojumus, aicinot neuzlikt “jaunkristīto<br />

pleciem nepanesami smagas nastas jūgu, bet gan tā Kunga vieglo un tīkamo jūgu”<br />

(IH XXIX, 3). Honorijs III vairākkārt izteica brīdinājumu zobenbrāļiem sakarā ar<br />

sūdzībām pret viņiem (Šterns 2002, 365). Viņa uzmanības lokā nonāca arī ziņas,<br />

ka soģi un nodokļu piedzinēji apspiežot jaunkristītos, uz ko reaģējot, pāvests vēlēja<br />

“atcelt no amata tos nodevu ievācējus, kas ievācot netaisnas nodevas” (SLVA 1937,<br />

Nr. 115; Šterns 2002, 357). Pāvesta institūcija centās īstenot principu, kā rakstīja<br />

Gregorijs IX, ka “ar Kristus zīmi apzīmētajiem nedrīkst klāties sliktāk kā tad, kad<br />

viņi bija “sātana locekļi”” (Christiansen 1980, 125). Šis princips acīmredzot zaudēja<br />

cīņā ar Livonijas arēnā iesaistīto kristiešu cilvēciskajām vājībām. Tomēr pāvesti<br />

zināmā mērā funkcionēja kā drošinātājs pret pārliecīgu ordeņu visatļautību.<br />

Ar laiku kā būtisks šķērslis kristietības nostiprināšanā neapšaubāmi izvirzījās<br />

nesaskaņas starp Livonijas bīskapiem, no vienas puses, un Zobenbrāļu ordeni un<br />

vēlāk Vācu ordeni, no otras, bet it īpaši Vācu ordeņa pārliecīgā agresija gan pret

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!