LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

68 LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj. Vē s t u r e
prioru van der Pernovu, bet domkapitula prāvesta Nāgela centieni radīt piemiņu
savukārt ir kaut kas cits, tā jau ir cenšanās konstruēt savu atcerēšanos. Liecības par
piemiņas konstruēšanas centieniem ir tas, ko vēsturnieki pēta, jo, piemēram, nav
iespējams pārbaudīt, vai prāvesta Nāgela pasūtītie piemiņas dievkalpojumi vispār
ir notikuši. Mūsu rīcībā ir vien viduslaiku piemiņas pēdas, atliekas no ārkārtīgi
smalka mehānisma, kurā bijis daudz būtisku detaļu, un šo mehānismu var saprast
tikai tad, ja tiek ņemts vērā konkrētā piemiņas fenomena sociālais, politiskais un
ekonomiskais konteksts. Noteikti arī daudzās citās viduslaiku Eiropas pilsētās var
atrast dokumentus par domkapitulu prāvestu dibinātajām vikārijām, tomēr katrs no
šiem gadījumiem stāstīs savu stāstu, līdzīgi kā Dītriha Nāgela dibinātās vikārijas
dokumenti dod iespēju saprast to, kas noticis 15. gadsimta vidū saistībā ar Rīgas
domkapitulu un Nāgela personību. 16 Tāpat piemiņas pētniecība var dot gan daudz
informācijas par politiskajām struktūrām un to iekšējo funkcionēšanas mehānismu,
gan par rātes ģimeņu piemiņu kā instrumentu varas sistēmas veidošanai ilgā laika
periodā. Gan Nāgela, gan arī Rēveles rātskungu Hunninghūzena un Vites piemēros
var redzēt skaidrus mēģinājumus ar piemiņas palīdzību veidot sociālās attiecības
gan starp indivīdiem, gan sociālajām grupām. Šie pēcnāves piemiņas konstruēšanas
mēģinājumi ir svarīga un neatņemama sastāvdaļa sociālās un reliģiskās vēstures
pētniecībā.
Avoti un literatūra
Arbusow L., sen. 1912. Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert.
Riga.
Arbusow L., jun. 1923. Kirchliches Leben der Rigaschen Losträger im 15. Jahrhundert.
Latvijas Universitātes Raksti, VI: 185–224.
Assmann A. 1999. Erinnerungsräume. Formen und Wandlungen des Kulturellen Gedächtnisses.
München : Verlag C. H. Beck.
Assmann J. 1992. Das kulturelle Gedächtnis. Schrift, Erinnerung un politische Identität in
frühen Hochkulturen. München : Verlag C. H. Beck.
Borgolte M. 2000. Der König als Stifter: Streiflichter auf die Geschichte des Willens. In:
M. Borgolte, Hg. Stiftungen und Stiftungswirklichkeiten: Vom Mittelalter bis zur
Gegenwart. Berlin : Akademie Verlag, 39–58.
Bunge F. G. 1874. Die Revaler Rathslinie. Reval: Franz Kluge.
Davis N. Z. 1983. The Return of Martin Guerre. Harvard : Harvard University Press.
Erbebuch 1892 = Das drittälteste Erbebuch der Stadt Reval (1383–1458). Hrsg. von E. von
Nottbeck. Reval : Franz Kluge.
Fried J. 2000. Der Schleier der Erinnerung: Grundzüge einer historischen Memorik. München :
Verlag C. H. Beck.
Gatz E. 2001. Die Bischöfe des Heiligen Römischen Reiches. 1198 bis 1448. Ein biographisches
Lexikon. Berlin : Duncker & Humblot.
Halbwachs M. 1985. Das Kollektive Gedächtnis. Frankfurt am Main : Fischer.
16
Par Dītriha Nāgela dažādajām lomām minētā laika sociālajā un politiskajā kontekstā, kā arī
par viņa centieniem izveidot Rīgas arhibīskapa un domkapitula, tātad institūciju, memoriju,
sk. Levāns 2001, 9–31.