You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
71.–85. lpp.<br />
Ziemeļvācijas firsti reformācijā: mērķi un iespējas<br />
(Mēklenburgas piemērs)<br />
The Dukes of Northern Germany in the Reformation: Goals<br />
and Possibilities (the Case of Mecklenburg)<br />
Valda Kļava<br />
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte<br />
Brīvības bulvāris 32, Rīga LV-1050<br />
E-pasts: Valda.Klava@lu.lv<br />
Reformācijas iesakņošanās un izplatības gaita Mēklenburgā apliecina, ka tur, līdzīgi citām<br />
vācu zemēm, baznīcas un ticības reformas iespējas bija tieši saistītas ar teritorijas apvienošanu<br />
un valsts pārvaldes institucionalizāciju. Vienota konfesionālā politika visā teritoriālajā valstī<br />
šeit aizsākās salīdzinoši vēlu, jo reformācijas procesu pārņemt savā kontrolē zemeskungiem<br />
traucēja iekšpolitiskais spēku samērs. Svarīgākie iekšējie faktori, kas noteica reformācijas<br />
ideju izplatības tempus un mērķtiecīgas konfesionālās politikas iespējas hercogistē 16. gs.<br />
pirmajā pusē, bija šādi: ar plašu faktisko autonomiju apveltīto lielo jūras tirdzniecības pilsētu<br />
atbalsts reformācijai; veiksmīgi uzsāktais ceļš uz bīskapiju integrāciju hercogistē; kavēkļi, ko<br />
radīja zemes un varas dalīšana starp valdošā nama pārstāvjiem un faktiskais varas duālisms.<br />
Atslēgvārdi: reformācija, konfesionālisms, Mēklenburga, firsti, zemeskārtas.<br />
Tikai 1549. gada 19. jūnijā tradicionālajā Mēklenburgas landtāgu norises vietā<br />
pie Zāgsdorfas tilta Šternbergas pievārtē kanclers fon Luka (von Lucka) hercogu<br />
vārdā paziņoja par nodomu turpmāk visā zemē turēties pie evaņģēliskās mācības.<br />
Par atbildi kārtas (izņemot trīs prelātus) apliecināja solidaritāti hercogiem un viņu<br />
politikai. Pozīcija tika izklāstīta vēstījumā ķeizaram un tam pievienota ticības<br />
apliecība, kas bija sastādīta pēc Lineburgas kārtu 1548. gadā akceptētā ticības<br />
apliecības parauga (Schrader 1990, 171; Wolgast 2004, 160–163). Ar to noslēdzās<br />
gandrīz trīs gadu desmitus ilgušais konfesionālās nenoteiktības laiks. Zemes virsvara<br />
beidzot izlēma reformācijas procesa virzību pilnībā saņemt savās rokās. Sākās<br />
luteriskās zemesbaznīcas veidošana visā hercogistē.<br />
Kāpēc Mēklenburgā, līdzīgi kā Pomerānijā, Brandenburgā, Šlēzvigā-Holšteinā,<br />
Albertīniešu Saksijā un Virtembergā, lēna un neatgriezeniska pāreja uz reformāciju<br />
sākās tikai tās ieviešanas otrajā posmā – no 1530. līdz 1541. gadam (Ziegler 1997,<br />
76–77) un galīga izšķiršanās par labu tai notika tikai četrdesmito gadu beigās?<br />
Atbilde meklējama kopsakarībā starp centieniem pēc baznīcas un ticības reformas,<br />
no vienas puses, un valstiskās attīstības tendencēm, no otras puses, un šo faktoru<br />
savstarpējā saistībā vai tās trūkumā.<br />
Reformācijas ierosinātā ticības šķelšanās visā tās skartajā vēsturiskajā telpā<br />
ne tikai noveda pie konfesiju tapšanas, dziļi iespaidojot kultūras dzīvi un ieviešot
Change language