Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
58.–70. lpp.<br />
Piemiņa un atmiņa: divas parādības vēlo viduslaiku<br />
Livonijas reliģiskajā un laicīgajā dzīvē<br />
Remembrance and Memory: Two Phenomena in the Sacral<br />
and Profane Life of the Late Medieval Livonia<br />
Gustavs Strenga<br />
Londonas Karalienes Mērijas universitāte<br />
Department of History, Queen Mary University of London<br />
UK, London E1 4NS<br />
E-pasts: gustavs.strenga@gmail.com<br />
Raksts veltīts atmiņas un piemiņas jautājumiem vēlo viduslaiku Livonijas sakrālajā un<br />
laicīgajā dzīvē. Lai gan Rietumu sociālajās un humanitārajās zinātnēs atmiņas pētniecībai jau<br />
ilgstoši pievērsta liela uzmanība, Latvijā atmiņas problemātikai veltīti tikai atsevišķi darbi.<br />
Rakstā aplūkotas divas Livonijas personības – dominikānis Nikolajs Sapientis (dzīvoja 15. gs.<br />
vidū) un Rīgas domkapitula prāvests Dītrihs Nāgels (1400–1468/69). Nikolajs Sapientis<br />
savās vēstulēs ataino pozitīvo un negatīvo atmiņu par konkrētām personām, kas veidojusies<br />
savstarpējas saskarsmes ceļā. Savukārt Dītrihs Nāgels kādā 1447. gada dokumentā spilgti<br />
atspoguļo viduslaiku atmiņas pamatideju – ikvienam kristietim ir būtiski, lai viņu atceras pēc<br />
nāves, tādējādi novēršot ilgstošas ciešanas šķīstītavā.<br />
Atslēgvārdi: Livonija, atmiņa, piemiņa, viduslaiki, kristietība.<br />
Anglijas karaļa Edvarda VI (1537–1553) laika hronists Edvards Hols (Edward<br />
Hall) (1498–1547) savas hronikas ievadā raksta, ka aizmiršana ir “nāvējošs nezvērs”<br />
(dedly beast Obliuion 1 ), kas cīnās ar slavu (fame) un atmiņu (memorie) (Hall<br />
1550, 1). Hronikas ievadā tās autors cīņu starp aizmiršanu un atcerēšanos raksturo<br />
kā mūžīgu procesu, kas sācies no pasaules radīšanas un turpinās līdz pat pēdējam<br />
laikam, par kuru Hols savā hronikā gatavojas stāstīt. Hols retoriski jautā, “kāda būtu<br />
atšķirība starp dižciltīgu princi un nabadzīgu ubagu vai labu cilvēku un nežēlīgu<br />
bezgodi, ja pēc viņu nāves nepaliktu viņu piemiņa” (Hall 1550, 1). Viņš pats tālāk<br />
raksta: “Atmiņa ir tā, kas pirms tūkstošiem gadu mirušus cilvēkus dara vēl aizvien<br />
dzīvus, it kā viņi būtu mums klātesoši” (Hall 1550, 1). Piemiņa un atmiņa Holam ir<br />
savstarpēji saistīti jēdzieni. Hols arī norāda, cik būtiski ir tas, lai kāds atcerētos tos,<br />
kuri kādreiz veikuši lielus darbus, un, pēc Hola domām, rakstītais vārds ir tas, kas<br />
cilvēku var padarīt nemirstīgu arī pēc viņa nāves.<br />
Jāņem vērā, ka Hols vairs nav viduslaiku cilvēks un viņa izpratnē par piemiņu<br />
(remembrance) būtiskāka ir slava (fame), kas 16. gadsimta humānistam ir mērķis, uz<br />
kuru tiekties, lai uzvarētu aizmirstību (Assmann A. 1999, 38). Hols norāda uz tekstu<br />
1<br />
Šeit un turpmāk, ievērojot oriģinālrakstību, citēti izvilkumi no Hola jaunangļu valodā<br />
publicētā darba.
Change language