You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
45.–57. lpp.<br />
Hanza: Baltijas jūras reģiona saimnieciskā vara<br />
viduslaikos<br />
The Hanseatic League: the Economic Power of the Baltic<br />
Sea Region in the Middle Ages<br />
Ilgvars Misāns<br />
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte<br />
Brīvības bulvāris 32, Rīga LV-1050<br />
E-pasts: Ilgvars.Misans@lu.lv<br />
Viduslaikos Hanza ieguva kontroli pār Baltijas jūras reģionu kā saimniecisku telpu.<br />
Rakstā aplūkoti pasākumi, ar kuru palīdzību lejasvācu (Ziemeļvācijas) tirgotājiem izdevās<br />
nostiprināties Baltijas jūras reģiona tirdzniecībai nozīmīgajās stratēģiskajās vietās un izveidot<br />
visaptverošu tirdzniecības tīklu. Hanzas panākumu pamatā bija materiālie ieguldījumi pilsētu<br />
celtniecībā un tirdzniecības infrastruktūras attīstībā, koordinēta politika privilēģiju iegūšanā<br />
un paplašināšanā, kā arī saskaņota diplomātiskā darbība, un tikai kā galējais līdzeklis tika<br />
izmantota kopēja karadarbība.<br />
Atslēgvārdi: Hanza, Baltijas jūras reģions, viduslaiki, tirdzniecība.<br />
Par Baltijas jūras reģiona vēsturi gan viduslaikos, gan jaunākajos laikos un<br />
nesenajā pagātnē netrūkst apkopojoša rakstura publikāciju. Viena no tām ir Latvijā<br />
maz zināmā Jirgena fon Altena vēsturisko eseju grāmata “Weltgeschichte der Ostsee”,<br />
kuras autors līdztekus citiem tematiem pievēršas arī kādam ar šī raksta problemātiku<br />
saistītam jautājumam: vai kundzība Baltijas jūrā un Vidusjūrā tika nodrošināta<br />
analoģiskā veidā? Fon Altena atbilde ir negatīva, un tā tiek pamatota ar atšķirībām<br />
dabas un ģeogrāfiskajos apstākļos. Viņš norāda, ka Baltijas jūra salīdzinājumā ar<br />
lielajām jūrām, arī Vidusjūru, ir sekla un rāma, tai ir daudz līču, salu un šaurumu. Līdz<br />
ar to kuģiem nākas biežāk uzturēties piekrastes ūdeņos nekā atklātā jūrā. Turklāt līdz<br />
ledlaužu izgudrošanai Baltijas jūrā nevarēja kuģot visu gadu. Vairākus mēnešus to<br />
klāja ledus, kas vismaz daļēji pavēra iespēju jūru šķērsot ar sauszemei tipisko slieču<br />
transportu. Tādējādi Baltijas jūru var uzskatīt par ziemeļu Vidusjūru tikai pārnestā<br />
nozīmē – tajā ir pārāk maz ūdens platību, lai rastos tādas jūras lielvaras kā Atēnas,<br />
Kartāga, Bizantija vai Venēcija un lai varētu izcīnīt vērienīgas jūras kaujas. Baltijas<br />
jūras reģionā cīņas par virskundzību netika izcīnītas uz ūdens. Šeit, lai valdītu pār<br />
jūru, bija jāiegūst kontrole pār piekrasti (von Alten 1996, 14–15).<br />
Šī apstākļa būtiskā loma kļuva uzskatāmi redzama 17. gadsimtā, kad Zviedrijai<br />
līdz ar kontroli pār Baltijas jūras ziemeļu, austrumu un daļēji dienvidu piekrasti<br />
uz kādu laiku izdevās gūt pārsvaru cīņā par dominium maris Baltici. Viduslaikos<br />
situācija bija citāda – neviena no Baltijas jūras reģiona teritoriālajām varām nebija<br />
spējīga gūt nedz politisku, nedz militāru pārsvaru pār citām. Savukārt Hanza, būdama
Change language