28.04.2014 Views

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai .. 19<br />

cik ātri vien to atļāva nepieciešamie teoloģiskās apmācības apsvērumi, parādījās<br />

vietējās izcelsmes priesteri. Viens no misionāru soļiem bija apmācīt vietējo tautību<br />

zēnus garīdznieka amatā. To darīja, piemēram, gan Sv. Patriks Īrijā, gan Sv. Anskars<br />

Dānijā, gan Kirils un Metodijs slāvu zemēs (Fletcher 1999, 462–463; Rimbert XV).<br />

Pāris paaudžu laikā pēc kristietības ienākšanas attiecīgajā teritorijā tika jau iesvētīti<br />

vietējās izcelsmes bīskapi. Piemēram, Prāgas diecēzē pirmais čehu tautības bīskaps<br />

tika ievētīts jau 983. gadā, gan Īslandē, gan Dānijā pirmais vietējās izcelsmes bīskaps<br />

parādījās apmēram 50 gadus pēc kristietības galīgās ienākšanas šajās zemēs. Dānijā<br />

11. gadsimtā (apmēram gadsimtu pēc dāņu pāriešanas kristietībā) bīskapi aizvien<br />

biežāk bija dāņu izcelsmes (Fletcher 1999, 409, 463).<br />

Livonijā konkrēti fiksēti tikai divi vietējās izcelsmes garīdznieki – Indriķa<br />

minētais no Viruzemes nākušais Salas priesteris Johanness (IH X, 7) un Sakalā<br />

nogalinātais priestera Solomona lietuvju izcelsmes tulks Filips (IH XV, 9). Tomēr<br />

maz ticams, ka viņi bija vienīgie un Livonijā notika atkāpe no iedibinātās kārtības,<br />

un tik iedarbīgs ticības izplatīšanas paņēmiens un ieguldījums misijas nākotnē netika<br />

izmantots plašāk. Minēto garīdznieku biogrāfija ieskicēta tāpēc, ka viņi gājuši bojā<br />

mocekļu nāvē (sk. Švābe 1938, 22), nevis tāpēc, ka Indriķim viņu izcelsme liktos<br />

īpašas ievērības cienīga. Etniskā izcelsme Indriķim, tāpat kā citiem viduslaiku<br />

autoriem, vienkārši nešķita būtisks aspekts. Acīmredzot hronistam nebija līdzīga<br />

iemesla minēt vēl kādu vietējas izcelsmes garīdznieku no sava paziņu loka, bet tas<br />

nenozīmē, ka tādu nebija. Piemēram, viņš atzīmē, ka kristīšanas misijā uz Igauniju<br />

viņš ņēmis līdzi citu priesteri – Teoderihu, kas bija “tikko iesvētīts” (IH XXIV, 5).<br />

Iespējams, ka Indriķis to īpaši piemin tāpēc, ka viņš varētu būt bijis iesvētīts tepat<br />

Livonijā, varbūt pat viņam pašam tuvumā esot. Un kāpēc lai viņš būtu bijis iesvētīts<br />

Livonijā, ja viņš pats nebūtu vietējas izcelsmes? Šis gan ir tikai pieņēmums, jo<br />

“tikko” laika ziņā var būt diezgan stiepts jēdziens, un Indriķis to varbūt pieminējis<br />

arī tāpēc, ka misijas laikā viņš varētu būt ar Teoderiha dzīves stāstu labi iepazinies<br />

un tas viņam vienkārši bija palicis spilgtā atmiņā.<br />

Vispirms jau būtu bijis loģiski nepieciešams iesaistīt misijas darbā vietējos<br />

iedzīvotājus valodas dēļ, lai tie palīdzētu misionāriem sazināties ar citiem jaunkristītajiem.<br />

Šādi cilvēki darbojās kā tulki un vienlaikus arī kā sludinātāji<br />

(Mugurēvičs 2001, 296), piemēram, jau minētais lietuvju izcelsmes Filips, kurš “tapa<br />

sūtīts par tulku pie citām pagāntautām, lai tās mācītu” (IH XV, 9). Historiogrāfijā<br />

plašas diskusijas izraisījis jautājums par Indriķa hronikas autora, kurš sevi min kā<br />

“priesteris un tulks letu Indriķis” (IH XVI, 3), etnisko piederību (sk., piemēram,<br />

Švābe 1938), taču pierādījumu trūkuma dēļ par labu vienai vai otrai hipotēzei tas<br />

šeit netiks skatīts. Šai kontekstā Indriķis tomēr var tikt minēts kā piemērs tam, ka<br />

priesteri vienlaikus darbojās arī kā tulki un ar sekmīgu darbošanos varēja iegūt savu<br />

draudzi.<br />

Pēc Arveda Švābes domām, par vietējās izcelsmes priesteru pieprasījumu,<br />

jaunkristīto interesi un lielu varbūtību, ka arī no viņu vidus nāca priesteri, liecina<br />

pāvesta legāta Modenas Vilhelma 1226. gada 6. jūlijā pēc bīskapa Alberta lūguma<br />

sniegtā atļauja Visbijas Sv. Jēkaba baznīcas skolās (in scolis) izglītot par priesteriem<br />

visu tautību bērnus (SLVA 1937, Nr. 138; Švābe 1938, 24). Ja vien Livonijā tiktu<br />

pildīts 1215. gada IV Laterāna koncila lēmums, kas uzlika bīskapam pienākumu<br />

draudzēs ar dažādām valodām sarūpēt priesterus, kas var sludināt šais valodās,

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!