28.04.2014 Views

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj.

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai .. 21<br />

kad ķīlnieku ņemšana bija daudzskaitlīgi izvērsta. Piemēram, sacēlušos sakaliešu<br />

prasība atdot viņiem atpakaļ ķīlā dotos zēnus apmaiņā pret sagūstītajiem ordeņa<br />

brāļiem un tirgotājiem – viens pret vienu – tiek pieņemta, un apmaiņa, šķiet, tika<br />

operatīvi veikta – “un tā tas arī notika” (IH XXVI, 9), informē Indriķis. Ķīlnieku<br />

apmaiņa notika 1223. gada ziemā, un daļa no viņiem tika saņemti vēlākais 1219. gadā<br />

(Jervā) (IH XXIII, 6), citi 1217. gadā (IH XXI, 5). Tas, ka ķīlnieki tika mācīti vismaz<br />

kā kristieši, ja ne kā priesteri, būtu loģiska hipotēze, kas tomēr nav pierādāma.<br />

Tomēr fakts, ka Livonijā nav fiksēta plašāka vietējās izcelsmes priesteru darbība,<br />

nemaz nerunājot par augstāka ranga garīdzniecību no vietējo tautību vidus, ilustrē<br />

to, kā bija mainījies misijas raksturs un attieksme pret pagāniem, ja salīdzina ar<br />

agrajiem viduslaikiem, un cik ļoti Livonijas kristianizācijas apstākļi un kristietības<br />

ne<strong>sēj</strong>u attieksme atšķīrās no agrākajām misijas arēnām. Lai gan Livonijas misija<br />

sekoja kristietības izplatīšanas gaitā kopš agrajiem viduslaikiem iedibinātajām<br />

pamattradīcijām, noskaņa un attieksme bija mainījusies (Fletcher 1999, 483, 488–<br />

491, 493). Misijas nostādņu attīstība ir tēma atsevišķai plašākai analīzei. Tomēr<br />

viens no acīmredzamiem iemesliem ir tas, ka katoļu ticība ienāca Livonijā krusta<br />

kara kontekstā un varmācīgā veidā, kas nesekmēja kristietības kā iekļaujošas ticības<br />

iesakņošanos. Arī, piemēram, vendu vardarbīgās kristīšanas process neiedrošināja<br />

vietējos iedzīvotājus pievērsties garīdznieku darbam (Fletcher 1999, 450).<br />

Livonijas misijas tālākais liktenis:<br />

centieni, uzdevumi un šķēršļi<br />

Šeit teiktais attiecas tikai uz kristianizācijas sākumposmu – uz krusta karu<br />

periodu un uz laiku īsi pēc tam, kad kristīgā ticība ienāca Livonijā un tika sperti<br />

pirmie soļi tās nostiprināšanai. Mainoties apstākļiem, tendencēm un situācijai,<br />

piemēram, pakļautajiem iedzīvotājiem saceļoties un vardarbīgā veidā atbrīvojoties<br />

no kristietības un varasvīriem ieslīgstot aizvien asākos savstarpējos konfliktos, arī<br />

kristianizācijas nianses Livonijā noteikti mainījās. Apmēram gadsimtu pēc krusta<br />

karu sākuma avotos rodamas norādes gan par misionāru, īpaši garīgo ordeņu, cītīgu<br />

rosīšanos Livonijā un daudzu baznīcu darbību, gan par dievnamu trūkumu dažviet<br />

vispār, izpostītām baznīcām un pagānismā atkal ieslīgušiem iedzīvotājiem. Piemēram,<br />

pāvests Klemenss V 1310. gadā vēstulē Brēmenes arhibīskapam un Ravennas<br />

domkungam min Rīgas metropolē – Brunsbergas pilī – mītošos franciskāņus, kuri no<br />

šīs bāzes ar īpašām sekmēm esot izvērsuši kristietības izplatīšanas darbu, bet Vācu<br />

ordenis šo pili nopostījis, brāļus no turienes padzinis, nav ļāvis būvēt tur baznīcas,<br />

kā arī no 14 arhidiecēzes baznīcām septiņas ir galīgi nopostījis un septiņas citas<br />

novedis tādā stāvoklī, ka priesteriem par tām jākaunas (LUB II, Nr. 630). Pāvesta<br />

Johannesa XXII apsūdzībā pret Vācu ordeni 1324. gadā īpaši uzsvērta dominikāņu<br />

un franciskāņu, kā arī citu garīdznieku misijas darba traucēšana no ordeņa puses<br />

(LUB II, Nr. 700), kas liecina par šo garīgo ordeņu aktivitāti, savukārt pāvesta<br />

pārstāvju spriedumā Vācu ordeņa apsūdzības lietā 1334. gadā ordenim pavēlēts<br />

parūpēties par baznīcu būvi vietās, kur tādu vēl trūkst (LUB II, Nr. 759). Situācija<br />

Livonijas baznīcā kristianizācijas tālākā gaitā ir tēma atsevišķam pētījumam. Tomēr<br />

jau krusta karu un pēckaru laika avoti sniedz norādes par mākoņiem, kas sāka<br />

savilkties pie Livonijas garīgā vīna dārza horizonta. Dažkārt jau Indriķa hronikas<br />

tekstā saklausāmas zināmas, skaidri neizteiktas bažas par vienas kristietības ne<strong>sēj</strong>u

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!