Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Andris Šnē. Ticība, vara un tirdzniecība: kristietības loma vietējo iedzīvotāju sabiedrībās .. 33<br />
tajā pašā laikā, kad kuršu un igauņu zemēs bikli darbojās skandināvu misijas un<br />
tirgotāji.<br />
Austrumu kristietības ietekmes pēdas baltu un somugru materiālās kultūras<br />
liecībās pētnieki meklējuši gan apbedījumu organizācijā, gan artefaktos. Apbedīšanas<br />
tradīcijās kristietības ietekme tikusi saistīta ar apbedītā roku novietojumu, uzskatot,<br />
ka latgaļu skeletkapos apbedītie ar sakrustotām rokām vai abām pārliktām pār<br />
vidukli atspoguļo kristietības ietekmi (Mugurēvičs 1987, 15). Tomēr, kā norāda<br />
arheologs A. Radiņš, šī pazīme vērojama jau pat pirms 10. gs., to nosaka arī rokas<br />
rotu lietojums, tādējādi apbedīšanas tradīcijas kristīgā ticība šajā laikā neietekmē<br />
(Radiņš 1999, 127).<br />
11. gs. latgaļu un lībiešu zemēs – vispirms pilskalnos, tad arī kapulaukos –<br />
parādās dažāda veida krustiņi, piekariņi ar svēto attēliem, enkolpioni, pie tam senākie<br />
eksemplāri tikuši ievesti no Krievzemes, bet 12. gs. veidoti jau to atdarinājumi<br />
uz vietas (Mugurēvičs 1974; Vilcāne 2004, 75). Tā, piemēram, Jersikā atrasts 31<br />
krustiņš, Daugmalē pāri par 50, Tērvetē – 37, Asotē – 18 krustiņi, taču šo skaitu<br />
nevar pat salīdzināt ar citiem masveidā atrastajiem piekariņiem (Vilcāne 2004, 81).<br />
No Krievzemes importēti krustiņi vai pēc to paraugiem uz vietas darināti izstrādājumi<br />
atrasti vairākos arheoloģiski plaši pētītos senkapos, piemēram, 10.–13. gs.<br />
lībiešu Laukskolas kapulaukā (Zariņa 2006, 272), 8.–12. gs. latgaļu Kristapiņu<br />
kapulaukā (Kuniga 2000, 46) un sēļu Lejasdopeļu uzkalniņu kapulaukā (Šnore<br />
1997, 7). Lielākā daļa šo atradumu iegūti sieviešu un bērnu apbedījumos, reizēm vienā<br />
apbedījumā atrasti pat četri krustiņi, bet Lejasdopeles kapulauka vienā uzkalniņā –<br />
deviņi no Krievzemes importēti krustiņi. Savukārt vīriešu apbedījumos tie atrasti<br />
reti, piemēram, Laukskolas, Strantes, Jersikas kapulaukā (Mugurēvičs 1987, 15).<br />
Taču krustiņa vai krustiņveida piekariņa atrašanās starp kapa piedevām nebūt<br />
nevar būt par kritēriju mirušā ticības noteikšanai, turklāt citas pagāniskās tradīcijas<br />
šajos apbedījumos ievērotas atbilstoši tradīcijām un paši krustiņi atrasti kopā ar<br />
citiem piekariņiem un reliģiskajiem simboliem. Tāpēc arī austrumu kristietības<br />
krustiņu izplatīšanās drīzāk bija gaumes, modes un arī turības lieta, kas bija cieši<br />
saistīta ar tirdznieciskajiem sakariem starp Austrumbaltiju un austrumslāviem. Un,<br />
lai gan kristietības simboli atrasti plašākā teritorijā, ne tikai ap tirdzniecības ceļiem,<br />
domājams, ka šie simboli Austrumbaltijā ienāca līdz ar tirdzniecību, nevis ticību.<br />
Tiesa, dažās Austrumlatvijas vietās, spriežot pēc lielā Krievzemes rotu īpatsvara,<br />
pie ļaujama pat slāvu epizodiska vai pastāvīga uzturēšanās, piemēram, Rīgas mūsdienu<br />
Alberta laukumā 12. gs. izvietotajā ciemā (Smiltniece, Vijups 1998, 119–120).<br />
Samērā liels austrumslāvu izcelsmes priekšmetu skaits atrasts arheoloģiskajos pētījumos<br />
Kokneses pilskalnā (Stubavs 1963, 36), tomēr pētījumi Kokneses kapulaukā<br />
(izmantots 10.–13. gs. sākumā) neapliecināja nedz austrumu kristietības, nedz slāvu<br />
klātbūtni šajā pārsvarā latgaļu un sēļu apdzīvotajā vietā (Žeiere 2002, 228).<br />
Latvijas teritorijas iedzīvotāji savu austrumu kaimiņu ticību varēja iepazīt ne<br />
tikai tirdznieciskajās attiecībās, bet arī saistībā ar krievu kņazu politisko spiedienu<br />
un mēģinājumiem nostiprināt savu varu Austrumlatvijā un Igaunijā. Aizvēstures<br />
beigās krievu hronikas min virkni pret šīm teritorijām vērstu karagājienu, ko rīkoja<br />
Novgoroda, Pleskava un Polocka. 1106. gadā zemgaļi atvaira milzīga polockiešu<br />
karaspēka iebrukumu (tie zaudēja 9000 vīrus), bet iebrukumi čudu zemēs (ar tiem
Change language