Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Gvido Straube. Ienesīga vieta: mācītāju ekonomiskais statuss Vidzemē 18. gadsimtā 91<br />
paragrāfus (kristīšana, iesvētīšana, uzsaukšana, laulāšana un bēres). Tomēr jāņem<br />
vērā, ka bija dažas zemnieku kategorijas, kurām visi vai daļa no šiem pakalpojumiem<br />
pienācās par brīvu. Vispriviliģētākie bija ķesteri un pērminderi, jo tie faktiski atradās<br />
baznīcas dienestā, bet dažās draudzēs zināmus atvieglojumus baudīja arī stārasti,<br />
rakstveži un zemnieku tiesu piesēdētāji.<br />
Šķiet, Merķelis aizmirsis vēl kādu pakalpojuma veidu, kas nesa zināmus<br />
ienākumus mācītāja kasē. Parasti pirms iesvētībām draudzē tika rīkotas speciālas<br />
pirmsiesvētību apmācības, kurās kopā pulcināja attiecīgo vecumu sasniegušos puišus<br />
un meitas. Parasti arī šajās reizēs draudzes gans bija tas, kurš apmācīja un nobeigumā<br />
eksaminēja nākamos iesvētāmos, lai viņi svinīgajā brīdī būtu sagatavoti, un par to arī<br />
saņēma noteiktu atlīdzību. Kā liecina avoti, parasti šajās reizēs atlīdzībai dominēja<br />
vilnas cimdu pāris. Ja ņem vērā, ka vidēji šādās apmācībās piedalījās 10–15 jaunieši<br />
un tās tika organizētas divreiz gadā, tad mācītāja lādē ik gadu nonāca vismaz vairāki<br />
desmiti, bet lielajās lauku draudzēs līdz pat pussimtam adītu vilnas cimdu pāri. Vai<br />
mācītājs bija spējīgs gada laikā kopā ar saviem ģimenes locekļiem šādu daudzumu<br />
nolietot?<br />
Lai arī cik lieli vai mazi bija Vidzemes mācītāju ienākumi, aktuāls ir jautājums<br />
par viņu darbības efektivitāti un godprātību. Bez liekām šaubām var teikt, ka bija<br />
gan apzinīgi sava amata veicēji, gan arī tādi, kas amata pienākumus veica pavirši un<br />
nolaidīgi. Jau agrāk pieminētajā Skujenē draudzes gans Johans Pauli mēdzis diezgan<br />
bieži pavirši novadīt vācu dievkalpojumu un nav pat sevi apgrūtinājis ar kāpšanu<br />
kancelē, izlīdzoties tikai ar īsu uzrunu pie altāra. Viņš arī bieži manīts dievkalpojuma<br />
laikā ar saskrāpētu seju, kas nolīmēta ar plāksteriem, un uz sejas bijuši pat zilumi.<br />
“Vissvētāk” viņš uzvedies Zaļajā ceturtdienā – piebraucis agrā rītā pie Kudliņu<br />
muižas ar ragavām, bet palicis 2–3 stundas guļot tajās, tad ienests iekšā, kur<br />
atklājies, ka viņš ir ar basām kājām. Muižā Pauli sastrīdējies ar ritmeistaru Būrmani<br />
un aizbraucis uz Apšu baznīcu, kur to pacietīgi gaidošos zemniekus nolamājis un<br />
atkal aizbraucis (LVVA 234:1:20, 13). 1742. gada vasarā Pauli ieradies pie majora<br />
Vulfa viņa mājā Rīgā piedzēries un tur sarīkojies skandālu. Savā liecībā gan draiskais<br />
mācītājs attaisnojās, ka esot tikai izpīpējis vienu pīpi un izdzēris divas glāzes alus<br />
(LVVA 233:1:852, 157). 1743. gadā Vidzemes konsistorija atzina mācītāju Pauli par<br />
vainīgu un sodīja ar 35 dālderiem naudas sodu (LVVA 233:1:4, 552–553).<br />
Citādu uzvedību demonstrējis Rūjienas mācītājs Kārlis Šuliniuss, par kuru<br />
1767. gadā vizitatoriem ienāca sūdzības. Viņš mēdzot likt zemniekiem gaidīt<br />
aukstā laikā ārā pie pastorāta vairākas stundas, līdz pieņemot, savukārt, ja baznīcā<br />
ieradušies mazāk par 40 zemniekiem, tad tos diezgan parupji nolamājis un atteicies<br />
noturēt dievkalpojumu, sūtot sanākušos dievlūdzējus mājās; slimos viņš apmeklējot<br />
ļoti slinki un ņemot vairāk, nekā viņam pienākas (“mehr nähme als ihm zukäme”)<br />
(LVVA 233:4:29, 53).<br />
Pavisam dramatiski ir ziņojumi par mācītāja Jeremijas Bernardi uzvedību Zaubes<br />
draudzē. Viņš 1742. gadā bija tik nežēlīgi piekāvis divus sava pastorāta zemniekus,<br />
ka viens pēc 8 dienām nomiris, bet otrs ilgāku laiku atradies ļoti smagā stāvoklī.<br />
Traģiski beidzies arī mācītāja mēģinājums pārmācīt ar dūrēm kādu meiteni Līzi –<br />
arī viņa drīz pēc tam nomirusi (LVVA 233:1:4, 469). 1743. gada jūlijā Vidzemes<br />
konsistorija nolēma atstādināt Bernardi no amata pienākumu pildīšanas un atņēma<br />
viņam mācītāja talāru (LVVA 233:1:4, 554–555).
Change language