You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
80 <strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
lēmumu atbalstīja. Ķeizaram tika nosūtīts vēstījums ar interima noraidījumu un<br />
luterisku ticības apliecību.<br />
Apstākļos, kad firstiem bija jāizšķiras starp izdabāšanu ķeizaram un saskaņu<br />
ar savām zemeskārtām, svaru kausi nosvērās par labu pavalstnieku interesēm.<br />
Faktiski šajā gadījumā uz spēles bija liktas pašu zemeskungu intereses, jo viņi savā<br />
politikā, it īpaši finansiālā, bija stipri atkarīgi no kārtu atbalsta centrālajai varai.<br />
Visas Mēklenburgas institucionālās reformas – centrālās pārvaldes, tiesu, finanšu,<br />
likumdošanas –, kuru lielākais īpatsvars saistās ar divdesmitajiem un trīsdesmitajiem<br />
gadiem un kuru iniciators praktiski vienmēr bija bijis Heinrihs V (Endler 1925;<br />
Glöcker 1851, 362; Groth 1892, 313; Hegel 1856, 105–106; Vitense 1920, 140–141),<br />
bija īstenotas apjomā un formā, kas nerunāja pretī zemeskārtu vairākuma viedoklim<br />
attiecīgajos jautājumos (Schindling 2001, 245). 1549. gada izšķirošais lēmums<br />
(Münch 1993, 64; Schmidt H. R. 1992, 9) un tā pieņemšanas apstākļi ir šīs politikas<br />
sava veida turpinājums un vainagojums. Savukārt muguras pagriešana ķeizaram<br />
un atteikšanās pakļauties impērijas likumam, pie tam situācijā, kad protestanti<br />
ir zaudējuši Šmālkaldenes karu un Kārlis V it kā svin uzvaru, var tikt vērtēta kā<br />
nopietns signāls ķeizariskās autoritātes zudumam Mēklenburgas varas pārstāvju<br />
acīs salīdzinājumā ar reģionālajām un lokālajām interesēm. Šāda nostāja sasaucās<br />
ar lielākās vācu firstu daļas noskaņojumu, kas ķeizara iniciatīvas impērijas centrālās<br />
varas nostiprināšanā uztvēra kā draudu teritoriālās varas patstāvībai (Schmidt G.<br />
1997, 198–199)<br />
Līdz ar 1549. gada landtāga lēmumu bija beidzies svārstīgais posms Mēklenburgas<br />
valdnieku konfesionālajā pozīcijā un bija ielikti pamati skaidram hercogistes baznīcas<br />
politikas kursam. Kad pēc trim gadiem nomira uz piesardzīgiem kompromisiem<br />
tendētais Heinrihs V un Johans Albrehts I līdz savu brāļu pilngadībai uz laiku palika<br />
vienvaldnieks, iesāktā luteriskās zemesbaznīcas veidošanas līnija tika izvērsta ļoti<br />
intensīvi, brīžiem pat ar visai brutāliem līdzekļiem. Mēklenburga ieguva jaunu<br />
baznīcas likumu, kura kvalitāte ļāva tam pat kļūt par paraugu Kūrpfalcas, Hesenes,<br />
Oldenburgas un Braunšveigas Lineburgas baznīcas likumiem. Dažos gados tika slēgta<br />
lielākā daļa klosteru, bet palikušajos ieviests luteriskais dievkalpojums, un tie tika<br />
pakļauti firsta administrācijas kontrolei. Atkārtotas baznīcas vizitācijas bija vērstas<br />
uz jebkādu katolicisma palieku galīgu izskaušanu. Līdzīgs kategorisms izpaudās arī<br />
Johana Albrehta I ārpolitikā. Viņš, būdams viens no vadoņiem, organizēja 1552. gada<br />
Saksijas Morica vadīto un Francijas atbalstīto pret Kārli V vērsto sazvērestību, kuru<br />
ierastās teritorialitātes saglabāšanas vārdā atbalstīja gan katoļu, gan protestantu firsti<br />
(Rudersdorf 2004, 89). Medaļas otra puse bija tā, ka hercogu parādi, kuru lauvas<br />
tiesu veidoja savulaik Albrehta VII nepārdomātās ārpolitikas sekas, komplektā ar<br />
centrālās varas finansiālo atkarību no zemeskārtām noveda pie likumsakarīga, bet no<br />
centralizācijas perspektīvu viedokļa katastrofāla kompromisa. 1555. gada landtāga<br />
lēmums paredzēja, ka zemeskārtas apmaksās savu firstu parādus, par to pretī saņemot<br />
dažādas privilēģijas, kuru vidū svarīgākās bija nodokļu apstiprināšanas tiesības un<br />
līdzdalība ticības sargāšanā un virsvarā pār baznīcu.<br />
Ar to bija izgaismots patiesais spēku samērs Mēklenburgas firstu un zemeskārtu<br />
attiecībās. Hercogi, saskaņā ar pavalstnieku interesēm īstenojuši reformāciju un veikuši<br />
tām atbilstošu konfesionālo politiku, zaudēja priekšrocību izmantot konfesionālismu<br />
kā instrumentu centrālās varas kāpināšanā un modernas valsts veidošanā, līdzko šo
Change language