Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Valda Kļava. Ziemeļvācijas firsti reformācijā: mērķi un iespējas (Mēklenburgas piemērs) 81<br />
centienu līmenis draudēja pārsniegt kārtām izdevīgo politikas virzību. Mēklenburga<br />
sava izteiktā varas duālisma dēļ nonāca savdabīgā situācijā, jo tās valdnieki faktiski<br />
zaudēja ar Augsburgas ticības mieru laicīgajiem firstiem garantētās nedalītās tiesības<br />
savā zemē noteikt ticību un īstenot neierobežotu baznīcas politiku (Wolgast 2004,<br />
167).<br />
Secinājumi<br />
16. gadsimta pirmās puses Mēklenburgas vēsture ļauj secināt, ka tur, līdzīgi<br />
citām vācu zemēm, centieni nodibināt kontroli pār baznīcu ir daļa no centralizācijas<br />
pasākumiem, kas tendēti uz varas akumulēšanu firsta rokās, lai izskaustu jebkādas<br />
tiesības un funkcijas sev pakļautajā apgabalā, kas nav paša zemeskunga varas<br />
piešķirtas vai no tās atvasinātas, un panāktu, lai teritoriālajā valstī nebūtu nevienas<br />
kārtas ar pastāvīgām augstākās varas tiesībām un funkcijām (Schulze 1996, 173).<br />
Mēklenburgā ir vērojama virkne sakritību laikā un telpā starp ticības un baznīcas<br />
reformu pasākumiem un citām firstu iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktivitātēm.<br />
Tās atspoguļojas hercogu konfesionālās politikas konsekvencē un intensitātē,<br />
kāpumos un kritumos, kā arī līdzvaldītājiem pakļauto teritoriju likteņu atšķirībās.<br />
Hercoga Heinriha V konfesionālā politika bija viņa uz monarhistisko centralizāciju<br />
un uz zemes partikulārismu virzīto iniciatīvu papildinājums un turpinājums.<br />
Šim hercogam raksturīgie centieni pēc centralizācijas procesa formas un tempu<br />
saskaņošanas ar zemeskārtu vēlmēm guva turpinājumu arī viņa piesardzīgajā un<br />
pakāpeniskajā virzībā uz luterisko zemesbaznīcu. Savukārt Albrehta VII intereses<br />
trūkums par valsts modernizācijas iespējām un jo īpaši viņa dziļi subjektīvi motivētā<br />
ārpolitiskā orientācija uz ilgu laiku nogrieza ceļu reformācijas izplatībai viņam<br />
pakļautajā valsts daļā un būtiski aizkavēja to arī kopīgi pārvaldītajās teritorijās.<br />
Interesanti, ka šis firsts nebija mērķtiecīgs katolicisma iekšējo un ārējo pozīciju<br />
nostiprinātājs, kā bija vērojams daudzās vācu katoļu zemēs (Ziegler 1997), bet gan<br />
jebkādu pārmaiņu principiāls pretinieks. Savukārt Johana Albrehta I samērā striktā<br />
konfesionālā politika izrietēja no mainītā spēku samēra reģionā un impērijā, kas<br />
galīgu izšķiršanos par labu protestantismam padarīja gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski<br />
izdevīgu.<br />
Mēklenburgā valdnieku centieni pēc agro jauno laiku monarhijām tipiskā<br />
mērķa – “territorium clausum” radīšanas –, kam kalpoja arī konfesionālisms,<br />
praksē atdūrās pret reālo varas duālismu. Hercogi bija spiesti ļoti lielā mērā varu<br />
dalīt ar zemeskārtām. Kārtu pozīcija bija būtiskākais faktors, kas noteica faktiskos<br />
firstu politikas ietvarus, un tā novilka robežu, līdz kurai valdnieki varēja atļauties<br />
izrādīt reformu iniciatīvu, tostarp ticības un baznīcas politikā. To pierāda gan<br />
Lielā Mēklenburgas kārtu ūnija, kas radīja priekšnoteikumus hercogistes iekšējai<br />
vienotībai un līdz ar to arī padarīja iespējamu perspektīvā vienotas zemesbaznīcas<br />
radīšanu, gan kārtu izšķirošā iniciatīva luterisma ieviešanā, gan galarezultātā ar<br />
likuma palīdzību nostiprinātās kārtu līdzlemšanas tiesības pārvaldes un baznīcas<br />
lietās. Tāpēc apmēram divdesmit gadu garumā reformācija te bija draudzes lieta bez<br />
izteiktas zemeskungu vadības (Münch 1993, 64; Wolgast 2004, 149). Firsti, lai arī<br />
zināmā mērā simpatizēja jaunajām idejām, izturējās pret tām nogaidoši, apzinoties<br />
savas varas relatīvo vājumu, kas liedza uzspiest savu gribu, un baidoties no iespējamā<br />
šo ideju atbalstīšanas veicinātā sociālā saspīlējuma, kas varētu sabojāt zemeskunga
Change language