You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Valda Kļava. Ziemeļvācijas firsti reformācijā: mērķi un iespējas (Mēklenburgas piemērs) 83<br />
Mēklenburgā reformācijas attīstība lielos vilcienos norisinājās sinhroni ar<br />
līdzīgām parādībām citās Ziemeļvācijas teritorijās (Ditmāršena 1532. g., Pomerānija<br />
1535. g., Šlēsviga un Holšteina 1536. g., Kūrbrandenburga 1538.–1540. g.), kur visas<br />
zemes oficiālā konfesionālā pozīcija gan tika pasludināta līdz 1555. gadam, tomēr tas<br />
nenotika pirmajā ticības sķelšanās vilnī divdesmitajos gados – kā vienīgajā šā reģiona<br />
izņēmumā Lineburgā (1527. g.) (Schmidt H. R. 1992, 9). Visizteiktākās analoģijas<br />
reformācijas ienākšanas un nostiprināšanās nosacījumos un izpausmēs salīdzinājumā<br />
ar Mēklenburgu ir vērojamas Pomerānijā (Schmidt R. 2002; Wachowiak 1995).<br />
Mērķi, kurus ar konfesionālās politikas palīdzību centās sasniegt Mēklenburgas<br />
hercogi 16. gadsimta pirmajā pusē, pēc būtības neatšķīrās no mērķiem, pēc kuriem<br />
tiecās citu vācu valstu valdnieki – firsta augstākās virsvaras kāpināšana un pārvaldes<br />
centralizācija, kā arī izdevīga stāvokļa nodrošināšana ārpolitikā un impērijā.<br />
Mēklenburgas atšķirība slēpās ierobežotajās iespējās to sasniegšanā. Šīs zemes<br />
piemērs apliecina, ka konkrētais varas modelis (šajā gadījumā vācu agro jauno laiku<br />
sākuma laicīgā teritoriālā valsts) un tā darbības rezultāti (šajā gadījumā konfesionālā<br />
politika) nevar tikt vērtēts abstrakti teorētiski. Tas ir izprotams vienīgi kā konkrēta<br />
sociāla prakse, kas apvieno valdītājus un pārvaldāmos mainīgās, bet vienotās<br />
attiecībās – ar varas uzspiestām normām, no vienas puses, un nerakstītām tradīcijām,<br />
no otras puses (Kaiser, Kroll 2004, 5). Minēto faktoru mijiedarbība Mēklenburgā<br />
noveda pie salīdzinoši novēlotas zemesbaznīcas izveides un varas duālisma spēcīgā<br />
iespaida uz centralizācijas rezultātiem.<br />
Literatūra<br />
Burkhardt J. 2002. Das Reformationsjahrhundert. Deutsche Geschichte zwischen Medienrevolution<br />
und Institutionenbildung 1517–1617. Stuttgart : W. Kohlhammer Verlag.<br />
Endler C. A. 1925. Hofgericht, Zentralverwaltung und Rechtsprechung der Räte in<br />
Mecklenburg im 16. Jahrhundert. Neustrelitz.<br />
Gerdes G. G. 1736. Nützliche Sammlung verschiedener, guthen Theils ungedruckter Schriften<br />
und Urkunden, welche die mecklenburgische Landes Rechte, Geschichte und Verfassung<br />
erklären können. Wismar.<br />
Glöcker A. F. W. 1851. Über mecklenburgische Polizei-Ordnung vom Jahre 1542. In:<br />
Mecklenburgische Jahrbücher, 16: 342–349.<br />
Groth P. 1892. Die Entstehung der mecklenburgischen Polizeiordnung vom Jahre 1516. In:<br />
Mecklenburgische Jahrbücher, 57: 279–302.<br />
Hamann M. 1962. Das staatliche Werden Mecklenburgs. Köln, Graz : Böhlau.<br />
Hegel C. 1856. Geschichte der mecklenburgischen Landstände bis zum Jahre 1555. Rostock.<br />
Kaiser M., Kroll S., Hg. 2004. Militär und Religiosität in der Frühen Neuzeit. (Herrschaft und<br />
soziale Systeme in der Frühen Neuzeit. Bd. 4.) Münster : Lit Verlag.<br />
Lisch G. C. F. 1855a. Das Polnische Bündnis von 1524. In: Mecklenburgische Jahrbücher, 20.<br />
Lisch G. C. F. 1855b. Der Lippesche Bund von 1519. In: Mecklenburgische Jahrbücher, 20:<br />
82–88.<br />
Lutz H.. 2002. Reformation und Gegenreformation. 5. Aufl. München : Oldenbourg.<br />
Merz J. 1997. Landstädte und Reformation. In: A. Schindling und W. Ziegler, Hg. Die<br />
Territorien des Reiches im Zeitalter der Reformation und Konfessionalisierung. Land und<br />
Konfession 1500–1650. Bd. 7. Münster : Aschendorff, 107–135.
Change language