Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Valda Kļava. Ziemeļvācijas firsti reformācijā: mērķi un iespējas (Mēklenburgas piemērs) 73<br />
Konfesionālo politiku 16. gadsimta pirmajā pusē intensīvāk vai mazāk intensīvi<br />
īstenoja visi vācu firsti, savukārt pēc 1555. gada tā ar impērijas likuma spēku kļuva<br />
par obligātu nepieciešamību. Teiktais vienlīdz attiecināms kā uz protestantu, tā<br />
katoļu teritorijām. Ceļš uz monokonfesionālu zemi gan bieži bija saistīts ar visai<br />
sarežģītiem līkločiem firstu un zemeskārtu ieņemtajā ticības pozīcijā. Motivācija,<br />
kas lika zemeskungiem visai pretrunīgajos apstākļos no 1517. gada (faktiski gan<br />
no 1520. gada, kad uzskatāmi sevi pieteica reformācijas politiskā šķautne) līdz<br />
1555. gadam, kad diezgan skaidri iezīmējās konfesiju robežas un nostabilizējās<br />
konfesionalizācijas nosacījumi impērijas ietvaros un izvēle nostāties reformācijas<br />
pusē vai turpināt balstīt veco ticību, izrietēja no vesela apstākļu kompleksa. Tajā<br />
sava loma bija gan zemeskārtu attieksmei pret reformāciju un pret centralizācijas<br />
iniciatīvām, gan starpvalstu attiecībām reģionā un kaimiņu izdarītajai izvēlei,<br />
gan attiecībām ar Hābsburgu namu un to lomai impērijas politiskajā sistēmā,<br />
gan dinastiskajām saitēm. Respektīvi, firsts savā izvēlē nevarēja vadīties tikai<br />
no personīgās reliģiskās pārliecības vai uzņemtā valsts pārvaldes attīstības kursa<br />
apsvērumiem.<br />
Teritoriālās valsts likteni reformācijas un konfesionalizācijas gaitā noteica<br />
savstarpēji saistītā veselumā savītās reliģiskās dzīves norises (kontekstā ar izglītības<br />
un kultūras procesiem), valdnieka un zemeskārtu iekšpolitiskais spēku samērs,<br />
impērijas dzīves aktualitātes un starptautiskās attiecības reģionā – apstākļu kopums,<br />
kura apjoms un nozīme liek mūsdienu historiogrāfijai konfesionālismu traktēt kā<br />
agro jauno laiku pamatkategoriju (Schulze 1996, 225). Mērķi, kādus reformācijas<br />
piedāvāto iespēju kontekstā sev spēja, vēlējās vai bija spiesti izvirzīt zemeskungi,<br />
un iespējas to sasniegšanai bija atkarīgi no tā, ka “gan firsts, gan viņa pavalstnieki<br />
reizē bija aktieri un adresāti konfesionalizācijā” (Schindling 1997, 28).<br />
Reformācijas iesakņošanās un attīstības nosacījumi Mēklenburgā<br />
Mēklenburga reformācijas iesakņošanās un tālākajā konfesionalizācijas gaitā<br />
nav iedomājama ārpus apstākļiem, kas šajos procesos ietekmēja visu Ziemeļvāciju.<br />
Pirmkārt, šim reģionam bija raksturīga atrašanās salīdzinoši tālu no vācu<br />
reformācijas sākuma ģeogrāfiskā un politiskā epicentra, tātad arī no to pavadošajām<br />
teoloģiskajām, personiskajām, politiskajām un sociālajām kaislībām, kas<br />
nozīmēja − salīdzinājumā ar Saksiju un tās kaimiņzemēm − nedaudz novēlotu,<br />
toties līdzsvarotāku reformācijas ideju izplatību jau zināmā mērā aprobētā veidā.<br />
Otrkārt, te valdīja izteikta reģionālo faktoru dominante un zināma distancētība no<br />
Hābsburgu un impērijas kopējām interesēm, kas lika konfesionālā ceļa izvēlē vairāk<br />
balstīties uz spēku samēru Baltijas jūras krastos nekā impērijas centrā. Treškārt,<br />
Ziemeļvācijas zemēm bija salīdzinoši vāja monarhistiskās centralizācijas bāze sakarā<br />
ar lielo tāljūras tirdzniecības pilsētu faktisko autonomiju, muižniecības noteicošo<br />
lomu valsts iekšējā dzīvē un centrālās varas finansiālo atkarību no kārtām, kā arī<br />
sakarā ar zemes un varas dalīšanas tradīcijām, kas viss kopumā būtiski ierobežoja<br />
zemeskungu rīcības brīvību.<br />
Raugoties uz konfesionalizācijas laiku Mēklenburgā, nevar nepamanīt trīs<br />
raksturīgus nosacījumus, kas visā tā gaitā ietekmēja gan reformācijas ideju izplatības<br />
tempus un intensitāti, gan arī mērķtiecīgas konfesionālās politikas iespējas šajā<br />
zemē.
Change language