Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ilgvars Misāns. Hanza: Baltijas jūras reģiona saimnieciskā vara viduslaikos 53<br />
tiesības Skones pussalā, viņš radīja draudus apvienības saimnieciskajam pārsvaram<br />
Baltijas jūrā. Rīss izsaka pieņēmumu, ka Valdemara mērķis bija iegūt kontroli pār<br />
tirdzniecību ar Krievzemi, ko Dānija bija zaudējusi pēc Ziemeļigaunijas pārdošanas<br />
Vācu ordenim 1346. gadā. Rīss to min kā iemeslu Dānijas karaļa pēkšņajam<br />
uzbrukumam Visbijai 1361. gadā (Riis 2003, 95).<br />
Valdemara ambīcijas draudēja izjaukt Baltijas jūras reģionā pastāvošo spēku<br />
līdzsvaru. Pēc Visbijas padošanās mierīgs izlīgums ar Dānijas karali vairs nebija<br />
iespējams, un Hanza ķērās pie ieročiem. Kopā ar Zviedriju un daļēji Norvēģiju<br />
karš pret Dāniju, kas ar pārtraukumiem notika no 1362. līdz 1370. gadam, bija<br />
lielākā militārā akcija Hanzas vēsturē. Runa bija pirmām kārtām par saimniecisku<br />
virskundzību pār Baltijas jūru, un uz jūras tika arī izcīnītas nozīmīgākās cīņas.<br />
Hanzas pilsētas vienojās, cik kuģu katrai no reģionālajām grupām ir jāapbruņo,<br />
un, pārvarējušas sākotnēji neveiksmīgu fāzi, tās karu beidza ar militāru uzvaru.<br />
1370. gadā noslēgtajā Štrālzundes miera līgumā Hanzas rīcībā uz 15 gadiem tika<br />
nodoti vairāki cietokšņi Zunda jūras šaurumā, kas pavēra iespējas pilnībā kontrolēt<br />
Skones gadatirgus. Atbilde uz jautājumu, kāpēc Hanza šīs pilis neizmatoja, lai<br />
stiprinātu savas militāri politiskās pozīcijas Baltijas jūras reģionā un tās bez lielām<br />
sirdssāpēm 1385. gadā atdodot Dānijas karalienei Margarētei, meklējama Hanzas<br />
būtībā. Būdama tirgotāju un pilsētu apvienība ar tirdzniecisku ievirzi, tā nekonkurēja<br />
ar valdniekiem un neizvirzīja tālejošus militāri politiskus mērķus. Hanza gribēja<br />
panākt no Dānijas izdevīgus nosacījumus tirdzniecībā, un šo mērķi tā arī sasniedza<br />
(Hoffmann 1998a, 71–75; Hoffmann 1998b, 843–844).<br />
Arī citus apdraudējumus Baltijas jūras tirdzniecībā Hanzas pilsētas mēģināja<br />
novērst kopīgiem spēkiem. 14. gadsimta pēdējā ceturtdaļā un 15. gadsimta pirmajos<br />
gadu desmitos tās vērsās pret jūras laupīšanām. Sakarā ar Skandināvijas valstu un<br />
Mēklenburgas savstarpējām cīņām uzbrukumi kuģiem bija kļuvuši par ikdienišķu<br />
parādību, un teritoriālās varas pret pirātu un kaperu izdarībām bija tikpat kā<br />
bezspēcīgas. Draudi preču transportam pa Baltijas jūru bija tik lieli, ka tirdzniecība<br />
uz kādu laiku pat bija jāpārtrauc. Tā kā Hanzai nebija pastāvīgas flotes, kas ļautu<br />
apkarot pirātus, tai neatlika nekas cits kā nolīgt algotņus un apbruņot tirdzniecības<br />
kuģus. Pēc ilgām diskusijām Hanzas sanāksmēs tika panākta vienošanās par<br />
izdevumu sadalīšanu starp pilsētām jūras konvojam (Pichierri 2000, 90).<br />
Kuģošana grupā bija piesardzības pasākums, kas tika praktizēts arī relatīvi<br />
mierīgos laikos. 15. gadsimtā, transportējot sāli no Bajī Atlantijas okeāna piekrastē<br />
uz Baltijas jūru, drošības apsvērumu dēļ Hanzas kuģi apvienojās lielās grupās,<br />
tostarp pat ar holandiešiem, flāmiem un zēlandiešiem. Pie tam kopš 1477. gada<br />
ikvienam kuģim, kurš devās atklātā jūrā, tika obligāti noteikts, ka uz tā borta ir<br />
jāatrodas 20 bruņotiem vīriem. (Schnall 1998, 759). Ar kaperu un pirātu briesmām<br />
Hanzas tirgotājiem Baltijas jūrā bija jārēķinās līdz pat viduslaiku beigām un arī<br />
vēlākajos vēstures posmos. Taču arī Hanzas pilsētas, tāpat kā citas karojošās puses,<br />
15. gadsimtā nekautrējās izmantot kaperus cīņās gan Baltijas jūrā, gan Ziemeļjūrā<br />
(Pichierri 2000, 89; Seifert 1997, 242).<br />
Plašākas militāras operācijas uz jūras, lai cīnītos par privilēģijām Dānijā, Hanza<br />
vai, pareizāk sakot, daļa Hanzas – ieinteresētās vendu pilsētas – izvērsa no 1426. līdz<br />
1435. gadam. Skandināvijas ūnijas karalis Pomerānijas Eriks ne tikai mēģināja atgūt
Change language