You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ilgvars Misāns. Hanza: Baltijas jūras reģiona saimnieciskā vara viduslaikos 51<br />
jūras tirdzniecībai svarīgais, ar Rīgu cieši saistītais kantoris Polockā (Angermann<br />
1990, 104), bet 14./15. gadsimta mijā arī kantoris Kauņā, kuru kontrolēja Danciga<br />
(Daenell 2001, 96–97). Arī Baltijas jūras ziemeļu piekrastē lejasvācu tirgotājiem bija<br />
īpašas apmetnes (nedderlage) Somijas pilsētās Turku un Viborgā (Dencker 1959, 84;<br />
Kallionnen 1997, 24–25), kā arī sezonas rakstura apmetnes (Vitten) Skones pussalā<br />
(Hoffmann 1998c, 47).<br />
Tirdzniecība starp austrumiem un rietumiem Baltijas jūras reģionā tika organizēta<br />
šādā veidā: no kāda kantora vai iekšzemes pilsētas preces pa upi vai sauszemi tika<br />
nogādātas uz kādu no galvenajām ostas pilsētām – Dancigu, Rīgu vai Rēveli, kur<br />
tās tika pārkrautas kuģos transportēšanai pa jūru. Populārākās eksportpreces bija<br />
kažokādas un vasks, kopš 15. gadsimta aizvien lielāku īpatsvaru izvedamo preču<br />
klāstā ieņēma labība, kokmateriāli, lini un kaņepes. Pretējā virzienā uz Krievzemes un<br />
Lietuvas tirdzniecības centriem tika vestas importa preces no rietumiem, galvenokārt<br />
audumi un sāls. Baltijas jūras ziemeļu krastā kā dzelzs un vara eksporta osta izcēlās<br />
Stokholma. Skone visā Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionā, kā arī ārpus tiem, bija<br />
plaši pazīstama kā siļķu zvejas un sālīšanas vieta. Ar šo plaši pieprasīto preci Hanzas<br />
tirgotāji apgādāja gan piejūras, gan iekšzemes pilsētas (Samsonowicz 1998, 9–10).<br />
Apkopojot līdz šim konstatēto, jāsecina, ka vēlākais kopš 14. gadsimta<br />
vidus Hanzas tirgotāji pilnībā dominēja Baltijas jūras reģiona tirdzniecībā. Viņu<br />
saimnieciskās varas uzskatāms iemiesojums bija reģiona pilsētas, kas, par spīti<br />
atšķirīgai teritoriālai piederībai un pakļautībai dažādiem zemes kungiem, īstenoja<br />
koordinētu politiku. Hanzas tirgotāji bija ieguvuši privileģētu stāvokli kaimiņu<br />
teritorijās – Krievzemē, Lietuvā, kā arī Skandināvijā, un noteica toni visa reģiona<br />
tirdzniecībā.<br />
Lai cik nozīmīgi būtu Hanzas sasniegumi uz sauszemes, tā varēja pilnībā<br />
izmantot savas priekšrocības, tikai būdama pilnīga stāvokļa noteicēja arī uz jūras,<br />
pa kuru, kā jau minēts, tika pārvadāts vairums preču. Atrazdamās lielā austrumu–<br />
rietumu tirdzniecības ceļa Novgoroda–Brige–Londona vidus posmā, Baltijas jūra<br />
vienoja austrumu un rietumu piekrastes ostas pilsētas. Tikpat svarīga vienojoša<br />
nozīme Baltijas jūrai bija arī preču plūsmas virzienam no dienvidiem uz ziemeļiem,<br />
piemēram, no vendu pilsētām uz Zviedriju un Dāniju vai no Prūsijas un Livonijas<br />
pilsētām uz Stokholmu un Somiju. Tieši Hanzas tirgotājiem pirmo reizi izdevās<br />
noorganizēt stabilu, drošu un pastāvīgu satiksmi pār jūru (die Überbrückung des<br />
Meeres) virzienos Lībeka–Visbija–Rīga/Rēvele/Tērbata–Novgoroda, Lībeka–Skone<br />
un Lībeka–Zviedrija (Brandt 1963, 22; Krause 1994, 51). Līdz ar to Hanzas tirgotāji<br />
bija ieinteresēti kuģu fraktēšanas kārtības, kapteiņa un komandas attiecību, pārkāpumu<br />
un noziegumu sodīšanas un līdzīgu jautājumu skaidrā reglamentēšanā. Tikpat svarīgi<br />
viņiem bija arī skaidri definēt tiesisko un mantisko jautājumu regulējumu kuģa<br />
avārijas gadījumā, turklāt tādā veidā, lai nekādi neciestu preču īpašnieku intereses.<br />
Ilgu laiku attiecīgās normas netika apkopotas vienotā tiesību kodeksā, bet kopš<br />
13. gadsimta tās darbojās praksē kā atsevišķu Baltijas jūras reģiona pilsētu tiesību<br />
sastāvdaļa. Kā vecākās Ziemeļvācijā ir minamas Hamburgas kuģošanas tiesības,<br />
kuru senākie punkti ir datējami ar 13. gadsimta vidu. 1294. gadā šīs tiesības pārņēma<br />
Rīga, bet piecus gadus vēlāk arī Lībeka. Rīgā kuģošanu reglamentējošās normas<br />
no Hamburgas papildināja tur jau agrāk izmantotās gotu tiesības, bet Lībekā – no<br />
Šlēsvigas pārņemtās tiesības (Friedland 2006, 271).