You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
74 <strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
Pirmais nosacījums saistīts ar Hanzas vadošajai – vendu pilsētu grupai – piede<br />
rošo lielo jūras tirdzniecības pilsētu Rostokas un Vismāras savdabīgo stāvokli<br />
hercogistē. Tā bija vide, kurā visagrāk akumulējās dažādu aprindu pārstāvju,<br />
visbiežāk mūku, vikāru un amatnieku, nestās reformācijas idejas (šeit un turpmāk<br />
galvenā faktoloģiskā informācija par 16. gs. Mēklenburgas vēsturi no: Hamann<br />
1962; Münch 1993; Schrader 1990; Wolgast 2004). Pirmās ziņas par “martiniešu<br />
ķecerības” izplatīšanos Rostokā un Vismārā nāk jau no 1520. gada. Un jau<br />
1523. gadā Rostokas Sv. Pētera baznīcā regulāri sprediķoja slavenais reformators<br />
Joahims Sliters (Joachim Slüter), tobrīd gan vēl negūstot rātes atbalstu savām<br />
iniciatīvām. Taču divdesmito gadu beigās ar plašu birģeru un rātes atbalstu<br />
pilsētas baznīcās darbojās jau vairāki evaņģēliskie sprediķotāji. No 1531. līdz<br />
1534. gadam Rostokas rāte četros posmos ieviesa pilsētā reformāciju, ko nespēja<br />
aizkavēt visai aktīvā dominikāņu, franciskāņu un cisterciešu pretestība. Vismārā<br />
Lutera ideju atbalstītāji parādījās ap to pašu laiku kā Rostokā. Tur par reformācijas<br />
centru kļuva bijušais franciskāņu klosteris, kurš 1525. gadā tika slēgts kā pirmais<br />
no Mēklenburgas klosteriem. Kustības priekšgalā nostājās bijušais šā klostera<br />
mūks Heinrihs Nevers (Heinrich Never), kurš gan vēlāk, pieslienoties radikāliem<br />
reformācijas novirzieniem, radīja savai pilsētai virkni politisku sarežģījumu. Arī<br />
Vismāra 1532. gadā ieviesa reformāciju. Gandrīz identiska reformācijas sākuma un<br />
izplatības hronoloģija raksturīga visām Hanzas Ziemeļvācijas pilsētām (Schmidt R.<br />
2002, 188–192).<br />
Lielo jūras tirdzniecības pilsētu patstāvīgā rīcība baznīcas un ticības jautājumos<br />
rāda, ka Mēklenburgā bija vērojama reģionam tipiskā reformācijas ideju ienākšana<br />
caur zemes “ekonomiskajiem vārtiem”, kas nav rezidences pilsētas (Merz 1997,<br />
123). Šim faktam piešķirama svarīga nozīme, ja gribam pievērst uzmanību parādības<br />
politiskajiem aspektiem. Hanzas pilsētas Rostoka un Vismāra gan formāli skaitījās<br />
zemes pilsētas, bet savas īpašās saimnieciskās nozīmes dēļ tās baudīja plašu<br />
autonomiju. Abām bija paredzēts izņēmuma statuss policijas un zemes likumos<br />
(Groth 1892, 283; Steinmann 1924, 107), ar to viedokli rēķinājās landtāgos, un tās<br />
varēja atļauties veidot faktiski patstāvīgu ārpolitiku, lai gan vērojams, ka 16. gadsimta<br />
pirmajā pusē aizvien skaidrāk izpaudās pašu pilsētu centieni savus nākotnes plānus<br />
saistīt ar ciešāku integrāciju hercogistē un atteikšanos no politiskā un saimnieciskā<br />
separātisma, taču divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tie vēl nebija guvuši<br />
virsroku. Reformācijas ieviešana, neapšaubāmi, bija arī autonomijas stiprināšanas<br />
līdzeklis, kuru labprāt izmantoja Ziemeļvācijas lielās Hanzas pilsētas (Schmidt H. R.<br />
1992, 7). Tās īstenošana bez firstu piekrišanas demonstrē valdnieku vājo virsvaru<br />
pār lielajām pilsētām (Schmidt H. R. 1992, 7). Un šis solis tika sperts vairāk nekā<br />
piecpadsmit gadus agrāk, pirms par to izšķīrās zemeskungi.<br />
Tādējādi lielās jūras tirdzniecības pilsētas nospēlēja svarīgu lomu reformācijas<br />
iesakņošanā un ieviešanā Mēklenburgā, un kā reformācijas idejām atvērta vide tās<br />
veicināja šo ideju izplatību un atpazīstamību visā hercogistē. Kā vieta, kur koncentrējās<br />
liels jaunās ticības piekritēju skaits, tās spieda ar šo faktu rēķināties zemeskungus<br />
viņu politikā. Būdamas agrīnākās praktiski īstenotās reformācijas paraugs, tās kļuva<br />
par nozīmīgu reformācijas ieviešanas dzinējspēku pārējā valsts daļā un kā pilsētu<br />
kūrijas vadones landtāgos sekmēja pārējo pilsētu atbalstu reformācijas idejai un šīs<br />
problēmas aktualizāciju hercogistes augstākajā politiskajā līmenī.