Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
29.–44. lpp.<br />
Ticība, vara un tirdzniecība: kristietības loma vietējo<br />
iedzīvotāju sabiedrībās Latvijas teritorijā 11.–13. gadsimtā<br />
Faith, Power, and Trade: the Role of Christianity in the<br />
Local Communities in the Territory of Latvia during the<br />
11 th –13 th Century<br />
Andris Šnē<br />
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte<br />
Brīvības bulvāris 32, Rīga LV-1050<br />
E-pasts: Andris.Sne@lu.lv<br />
Rakstā aplūkota kristietības nozīme un loma baltu un somugru vietējās sabiedrībās Latvijas<br />
teritorijā krusta karu laikmetā un iepriekšējos gadsimtos, mēģinot raksturot tos faktorus, kas<br />
noteica kristietības pieņemšanu vai noraidīšanu. Lai gan Latvijas teritorijas iedzīvotāji pazina<br />
kristietību jau kopš 10. gs., tomēr līdz 12./13. gs. mijai nevar runāt par kristietības ieplūšanu<br />
Austrumbaltijā. Tikai līdz ar pirmo Rīgas bīskapu Meinardu un krusta kariem aizsākās<br />
Livonijas iedzīvotāju kristīšana, taču vēl vairākus gadsimtus lielākā daļa vietējo iedzīvotāju<br />
palika pagāni vai neofīti. Abpu<strong>sēj</strong>ā ieinteresētība politiskajās un tirdznieciskajās attiecībās,<br />
nevis reliģiskajās atklāsmēs, veicināja Livonijas sociālās struktūras divdabības noformēšanos<br />
un saglabāšanos.<br />
Atslēgvārdi: Livonija, kristietība, krusta kari, vēlais dzelzs laikmets, vara.<br />
Viduslaiku sākumi Austrumbaltijā, aizstājot šī reģiona iepriekšējo aizvēstures<br />
beigu gadsimtu sociālpolitiskās, saimnieciskās un kultūras struktūras, saistīti ar 13. gs.<br />
krusta karu laikmetu, kad Baltijas jūras austrumu krastā tika ieviesta virkne jaunu<br />
sociālu, politisku un kultūras iezīmju. Līdztekus no Rietumeiropas importētajiem<br />
lēņu sistēmas, valstiskuma, urbanizācijas un rakstītās kultūras pirmsākumiem<br />
Baltijā krusta kari bija saistīti arī ar reliģiskām transformācijām, sākoties kristietības<br />
nostiprināšanas procesam šajā reģionā. Šajā rakstā nepievērsīsimies krustnešu<br />
darbības skaidrojumiem un to motivācijas meklējumiem (par to sk. <strong>sēj</strong>umā ietverto<br />
E. Eihmanes rakstu), bet aplūkosim jautājumus par kristietības nozīmi un lomu<br />
vietējās baltu un somugru sabiedrībās Latvijas teritorijā krusta karu laikmetā un<br />
iepriekšējos gadsimtos, mēģinot raksturot tos faktorus, kas noteica kristietības<br />
pieņemšanu vai noraidīšanu.<br />
Šo jautājumu, līdzīgi kā citu 12. gs. beigu un 13. gs. problēmu, risināšanai liecības<br />
sniedz gan rakstītie avoti, gan materiālā kultūra, turklāt vietējo sabiedrību un kultūru<br />
diskursā īpaša nozīme būtu to atstātajām materiālajām liecībām. Tomēr precīzas<br />
datēšanas trūkums līdz šim tikai dažos gadījumos ļāvis runāt par 13. gs. krusta<br />
karu apbedījumiem vai kādas dzīvesvietas kultūrslāni. Piemēram, viens no šādiem<br />
izņēmumiem ir kuršu Sāraju kapulauks tag. Talsu rajonā, kur 1989.–1990. gada
Change language