Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
52 <strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
Vācu vēsturnieks Klauss Frīdlands (Friedland 2006, 273) norāda uz zīmīgu<br />
atšķirību prioritātēs, kas atlīdzības jautājumā par mantas atrašanu, kas pēc kuģa<br />
avārijas izglābta vai izskalota krastā, atklājās sarunās starp Lībekas un Hamburgas<br />
rāšu pārstāvjiem jau 1260. gadā. Lībekieši pārmeta, ka Hamburgas kuģošanas<br />
tiesības esot izdevīgākas preču pārvadātājiem, nevis to īpašniekiem. Laika gaitā<br />
virsroku tomēr guva tirgotājiem labvēlīgais princips, pēc kura preču drošība tika<br />
vērtēta augstāk par kuģa un matrožu drošību.<br />
Kopš 1365. gada daudzi ar kuģošanu saistīti lēmumi, kas kļuva par vispārējiem<br />
noteikumiem, tika pieņemti arī kopējās Hanzas sanāksmēs. 14. un 15. gadsimta mijā<br />
tajās, piemēram, tika nolemts aizliegt kuģošanu ziemas mēnešos – no 11. novembra<br />
līdz 22. februārim. Aizliegums, kura mērķis bija pasargāt kuģus no iesalšanas ledū un<br />
atturēt preču īpašniekus un pārvadātājus no pārmērīga riska, tika attiecināts ne tikai<br />
uz hanziešiem, bet arī uz nehanziešiem piederošajiem kuģiem. Pārkāpējiem draudēja<br />
soda sankcijas līdz pat preču konfiskācijai (Dollinger 1998, 193–194; Vitols 1935,<br />
63–64). Spēja šādu lēmumu pieņemt un to īstenot liecina, ka – vēlākais 15. gadsimta<br />
sākumā – Hanza pilnībā diktēja un kontrolēja preču pārvadāšanas kārtību Baltijas<br />
jūrā.<br />
Šķiet, ka gadsimtiem ilgi visu iepriekš minēto normu kopums visumā sekmīgi<br />
nodrošināja preču transportēšanas tiesisko regulējumu. Apkopjošu jūras tiesību<br />
krājumu Waterrecht Baltijas jūras reģionā sāka izmantot 15. gadsimta beigās<br />
(Landwehr 2003a, 11ff.; Schnall 1998; Ebel 1967, 26–27). Par tā priekšteci<br />
tiek uzskatīts Hanzas kantorī Brigē sastādītais praksē lietoto kuģošanas normu<br />
apkopojums, kas vēstures literatūrā figurē ar nosaukumu Flandrijas kopiārs Nr. 9<br />
(Landwehr 2003b, 111). Mūsdienās tas glabājas Lībekas arhīvā un ir nesen publicēts<br />
(Jahnke und Graßmann 2003).<br />
Politiskie un militārie instrumenti: sarunas un kari<br />
Lai uzturētu spēkā 13. gadsimta gaitā iegūtās un vēlākais līdz 14. gadsimta vidum<br />
ar privilēģijām nostiprinātās priekšrocības Baltijas jūras tirdzniecībā, Hanza nekādi<br />
nevarēja iztikt bez politiska rakstura pasākumiem. Tie, protams, pirmām kārtām<br />
bija vērsti uz cīņu par privilēģiju aizsargāšanu un palielināšanu ārzemēs. Tā kā pēc<br />
katras valdnieku maiņas vai līguma termiņa izbeigšanās privilēģijas bija no jauna<br />
jāapstiprina, respektīvi, no Hanzas viedokļa jāaizstāv, tās diplomātiem pastāvīgi<br />
nācās nodarboties ar šāda veida jautājumiem (sīkāk sk. Behrmann 2004, 227–243).<br />
No šī raksta tēmas viedokļa mūs mazāk interesē daudzās sarunas un cita veida soļi,<br />
kas bija vērsti uz Hanzas priviliģētā stāvokļa saglabāšanu abos Baltijas jūras reģiona<br />
galos – Novgorodā un Skones pussalā. Svarīgāk ir noskaidrot, kādā veidā Hanza<br />
centās nodrošināt, lai nekas netraucētu preču transportēšanu pa jūru.<br />
Visvairāk Hanzas pozīcijas tirdzniecībā apdraudēja atsevišķu teritoriālo<br />
valdnieku centieni palielināt savu ietekmi Baltijas jūras reģionā. Ik pa laikam tā<br />
juta Dānijas karaļu (kopš 1397. gada Skandināvijas ūnijas valdnieku) vēlmi pakļaut<br />
Baltijas jūru vai vismaz tās daļas savai ietekmei. Dāņu vēsturnieks Tomass Rīss<br />
attiecina uz Dāniju jēdzienu “impērija” jau kopš “trīs Valdemaru” valdīšanas laika<br />
12. un 13. gadsimta mijā (Riis 2003, 7, 93). Lielākais Hanzas sāncensis bija Dānijas<br />
karalis Valdemars IV, kurš valdīja 14. gadsimta vidū. Atsakoties atzīt Hanzas īpašās
Change language