You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Gvido Straube. Ienesīga vieta: mācītāju ekonomiskais statuss Vidzemē 18. gadsimtā 89<br />
Mācītāju pamatienākumi<br />
Zināmu priekšstatu par Vidzemes mācītāja ienākumiem sniedz jau Garlībs<br />
Helvigs Merķelis sava slavenā darba “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā<br />
gadsimteņa beigās” 1. pielikumā, proti: “Mācītāju ienākumi ir ļoti dažādi. Ir draudzes,<br />
kas ienes 800 (lasi – astoņi simti) līdz tūkstoš dukātus, un citas, kas atmet tikko 150<br />
dukātus. Šīs summas sanāk no mācītājmuižu zemes ienākumiem, mācītāju nodevām<br />
un blakus ienākumiem. (..) Nodevas mācītājam sastāv no naudas, labības, cāļiem,<br />
sviesta, liniem utt. Naudas nodevas nav visur vienādas, un dažos apgabalos to vispār<br />
nav. Labības katram arklam jādod trīs pūri. Bet ir arī 120 arklu lielas draudzes; tātad<br />
redzams, ka šī nodeva ir ļoti ievērojama. Blakus ienākumi sastāv no tā saucamajām<br />
baznīcas maksām un labprātīgām dāvanām. Pirmo veidi ir pārāk dažādi, lai es tos<br />
visus te varētu uzskaitīt. Minēšu tikai visparastākos.<br />
Zemnieks maksā par kristīšanu, iesvētīšanu, uzsaukšanu, laulāšanu un bērēm ar<br />
dažiem grašiem, vistām un vilnas cimdiem un bez tam maksā divreiz gadā vienu<br />
pusgrasi bikts naudas. Acis uzmetot, liekas, ka tas ir ļoti maz; bet, ja saskaita kopā,<br />
tad šī summa pārsteidz. Jo ir baznīcas, kurās trim līdz četriem tūkstošiem latviešu<br />
jāiet pie dievgalda divreiz gadā, un tā no zemnieku bikts naudām vien sanāk 40<br />
līdz 50 dukātu.” (Merķelis 1999, 175). Kā liecina pielikuma virsraksts, Merķeļa<br />
uzmanības centrā bija tikai Vidzemes lauku mācītāji.<br />
Kā jau norādīts iepriekš, pastāvēja būtiska atšķirība starp algas veidošanas<br />
principiem pilsētās (sevišķi Rīgā) un laukos. Tā, piemēram, Rīgas Sv. Pētera<br />
baznīcas virsmācītājs saņēma algu 400 rubļus, viņam tika nodrošināts brīvs dzīvoklis<br />
un apkure, kā arī pienācās naudas daļa par veiktajiem pakalpojumiem (Busch 1862,<br />
477), kas varēja svārstīties atkarībā un dažādiem apstākļiem (dzimstība, mirstība,<br />
laulību skaits). Tajā pašā laikā Lēdurgas–Turaidas draudzes gans bija spiests iztikt ar<br />
to, ko var dot viņam piešķirtās zemes gabals, bet tas tika rēķināts uz 1000 rubļiem,<br />
viņam pienācās arī naturālās nodevas apmēram 450 rubļu apmērā, akcidences jeb<br />
blakusienākumi 250 rubļu apmērā, kā arī viņš tika nodrošināts ar brīvu dzīvokli un<br />
malku (Busch 1862, 501).<br />
Nedaudz atšķirīgs bija Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes gana atalgojums –<br />
pastorāta zemes vērtība tika lēsta uz 2000 rubļiem, bet pastorāta zemnieku pienesums<br />
uz 1068 rubļiem, tam klāt vēl jāpierēķina naturālās nodevas 450 rubļu apjomā,<br />
akcidences 350 rubļu apjomā, kā arī brīvs dzīvoklis un malka (Busch 1862, 516).<br />
Nedaudz pieticīgāki bija šīs pašas draudzes diakona ienākumi – 1000 rubļi pastorāta<br />
zemes, nezināms apjoms naturālo nodevu un akcidenču, skaidrā naudā vēl 150<br />
rubļi, brīvs dzīvoklis un apkure (Busch 1862, 516). Krietni mazāki ienākumi bija<br />
Straupes mācītājam – pastorāta zemes vērtība bija 800 rubļi, 200 rubļi akcidenču<br />
un brīvs dzīvoklis ar apkuri. Salīdzinājumam: Cēsīs draudzes gans varēja cerēt<br />
uz veiksmīgu ieguvumu no pastorāta zemes, kas bija novērtēta uz 1240 rubļiem,<br />
naturālajās nodevās varēja iegūt apmēram 334 rubļus lielu vinnestu, akcidences<br />
deva 250 rubļus, kā arī Vidzemei tipiskais brīvais dzīvoklis un apkure (Busch 1862,<br />
527), turpretī Jaunpiebalgas mācītājs bez tā paša brīvā dzīvokļa un apkures varēja<br />
būt priecīgs tikai par pastorāta zemi un naturālijām, kas abas kopā bija aprēķinātas<br />
uz 1867 rubļiem (Busch 1862, 527). Salīdzinājumam vēl tie paši ienākumu paragrāfi<br />
Alūksnes draudzes ganam – pastorāta zeme 840 rubļi, naturālās nodevas 495 rubļi,
Change language