Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
26 <strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
kristianizācijas ne<strong>sēj</strong>u paviršumu un kļūdām, tāpat kā kristietības vismaz formālu<br />
pieņemšanu 9 viduslaiku Livonijā pilnībā pierakstīt viņu nopelniem. Tā bija tikai<br />
kristietības ieviešanas fāze. Šķēršļi un trūkumi ticības izplatīšanas darbā katrā ziņā<br />
ieguva skaļāku publicitāti nekā cītīgs ikdienas misijas darbs. Tas rada iespaidu, ka<br />
svaru kausi ir kristianizācijas traucētāju pusē. Bet šāds iespaids var būt maldīgs.<br />
Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma – kas bija Baltijas kristianizācija: Dieva<br />
dārza iekopšana vai brutāla pakļaušana? – jāsecina, ka abi. Gan kristianizācijas<br />
centieni, gan pakļaušana, arī brutāla. Taču ticība nebija liekulīgs piesegs. Livonijas<br />
krusta karotāju motivācija ir atsevišķa tēma. Taču nav ticams, ka krusta karotāji<br />
devās uz Livoniju vienīgi aiz reliģiskiem motīviem apzināti maskētas alkatības dzīti.<br />
Livonijas krusta karu idejiskais fons bija kristīgajā sabiedrībā valdošā apziņa, ka<br />
katoļu ticība ir jānes pie tās robežām mītošām pagānu tautām, kas arī tika darīts,<br />
cik to atļāva misionāru spēki, apstākļi un cilvēcisko vājību liktie šķēršļi. Vēstures<br />
gaita vedina domāt, ka alkatība ir viens no cilvēces pamatinstinktiem un lielākajām<br />
vājībām. Tomēr katrā laikmetā tā ietērpjas attiecīgā idejiskā ietērpā. Tikai –<br />
laikmetiem un ideoloģijām mainoties, tas vairs nešķiet pārliecinošs, un aiz cita laika<br />
idejām paslēptā alkatība atklājas tāda, kādu to laikabiedri varbūt par neapzinājās.<br />
Laikabiedru motivācijas izpratnei ir nepieciešams mēģināt restaurēt attiecīgā laika<br />
idejisko fonu, ko ar šo rakstu arī daļēji centos parādīt.<br />
Visos laikos ir gan pašaizliedzīgi entuziasti, gan alkatīgi sava labuma meklētāji,<br />
un pirmajiem jebkurā sabiedrībā ir tendence būt mazākumā, pat ja pieļaujam, ka<br />
laikmetā, kad valdīja kristīgā doma un apziņa par pasaulīgās dzīves īsumu, tādu bija<br />
vairāk nekā mūsdienās. Šķiet, ka Livonijā bija īpaši grūti būvēt neiespējamo tiltu pār<br />
mūžīgo bezdibeni starp garīgiem ideāliem un to izpildījumiem vienkāršo, cilvēcisko<br />
vājību pārņemtu cilvēku rokrakstā. Pilnībā diez vai tas vispār ir iespējams.<br />
Literatūra<br />
AH 1998 = Livländische Reimchronik. Atskaņu hronika. Ē. Mugurēviča un K. Kļaviņa<br />
komentāri. Rīga : Zinātne.<br />
Charges against the Swordbrothers 20 November 1234. In: Documents Relating to the Baltic<br />
Crusade 1199–1266. Pieejams: http://www.cf.ac.uk/hisar/people/hn/MilitaryOrders/<br />
TEUTONIC.html (skatīts 31.05.2007.).<br />
Christiansen E. 1980. The Northern Crusades: The Baltic and the Catholic Frontier,<br />
100–1525. London : McMillan Press.<br />
pat Reformācijas priekšvakarā vidusmēra Eiropas lauku iedzīvotājs bija tikai virspu<strong>sēj</strong>i<br />
kristianizēts (Fletcher 1999, 510). Pagānisma elementi saskatāmi pat pašu kristietības<br />
ne<strong>sēj</strong>u – Vācu ordeņa bruņinieku – vidū, kā atklāj, piemēram, Atskaņu hronikā aprakstītās<br />
ziedošanas un zīlēšanas ainas (piemēram, AH, 7231–7234; Kļaviņš 2000, 86–96; Kļaviņš<br />
2006, 260–276). Kristietības izpratnes un standarti mainās līdzi laikam. Nav pamata<br />
uzskatīt, ka uz citu, pat senāk kristītu zemju laikabiedru fona Livonijas pamatiedzīvotāju<br />
reliģiskais sinkrētisms izskatītos kā anomālija.<br />
9<br />
Pēc H. Valka domām, viena Dieva autoritātes pieņemšana ir arheoloģiski pierādāma jau<br />
drīz pēc formālās kristianizācijas (Valk 2003, 575).