Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ilgvars Misāns. Hanza: Baltijas jūras reģiona saimnieciskā vara viduslaikos 47<br />
Rūpējoties par tirdzniecības braucienu drošību, agrīnās Hanzas tirgotāji<br />
apvienojās brālībās (Kattinger 1999, 78–108, 140, 176–181). Sākot ar 13. gadsimta<br />
pirmajiem gadu desmitiem, viņi pakāpeniski nostiprinājās visos Baltijas jūras krastos,<br />
un viscaur ap Baltijas jūru, parasti tur, kur iepriekšējā periodā jau bija izveidojušās<br />
kādas tirdzniecības vietas vai centri, sāka slieties pilsētas. To izaugsmes pamatā bija<br />
lejasvācu tirgotāju uzņēmība, enerģija un kapitāls. Par svarīgu viņu atbalsta punktu<br />
kļuva 1159. gadā Saksijas hercoga Heinriha Lauvas dibinātā Lībeka. Dažus gadu<br />
desmitus vēlāk sekoja Visbija un Rīga, tad Rostoka, Štrālzunde, Rēvele (Tallina),<br />
Elbinga (Elblonga), Danciga (Gdaņska), Stokholma un citas pilsētas (Stoob 1995,<br />
64–66, 105–116).<br />
Jaunkristītajās zemēs, tādās kā Livonija un Prūsija, tirdzniecības pilsētu izbūve<br />
gāja roku rokā ar vietējo iedzīvotāju pakļaušanu un piespiedu kristīšanu. Ziemeļrietumslāvu<br />
zemju, Livonijas un Prūsijas iedzīvotāju saskarsme ar Rietumeiropas<br />
civilizāciju un iekļaušanās latīņu kultūras telpā atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas,<br />
kā zināms, notika varmācīgā formā. Sīkāk neizvērtējot visus šī procesa plusus<br />
un mīnusus, jāatzīmē tikai, ka viens no ieguvumiem bija jaunas dzīves formas –<br />
dzīves pilsētā privilēģiju/likumu un mūra aizsardzībā – iepazīšana un pārņemšana.<br />
Privātīpašuma aizsargāšana ar likumu palīdzību postkarolingu Eiropā tolaik jau bija<br />
visai izplatīta, bet perifērijā, tostarp arī Baltijas jūras reģionā, līdz 13. gadsimtam tā<br />
vēl nebija ieviesusies (Küster 2002, 192). Lielākās pilsētveida apmetnes, kas Baltijas<br />
jūras reģionā bija izveidojušās ap 12. gadsimtu, saimnieciskajā, topogrāfiskajā un<br />
administratīvajā ziņā bija pielīdzināmas pilsētām, taču, tā kā to juridiskais statuss<br />
neatšķīrās no lauku apkārtnes un to iedzīvotāji neveidoja personiski brīvu pilsoņu<br />
kopumu, par pilsētām Rietumeiropas izpratnē šos centrus uzskatīt nevar (Stoob<br />
1995, 53). Arī mūra ēku un nocietinājumu celšanu Austrumbaltijas iedzīvotāji<br />
iepazina tikai pēc tam, kad viņu zemēs apmetās ieceļotāji no Ziemeļvācijas.<br />
Pilsētu nodibināšanās un pakāpeniska izveidošanās par tāltirdzniecības centriem<br />
tirdzniecības attīstībai Baltijas jūras reģionā pavēra jaunas, agrāk nebijušas iespējas.<br />
Pilsētas varēja sniegt tirdzniecībai daudz lielāku drošību nekā senākās vēstures<br />
laikmeta nocietinātie centri. Lejasvācu tirgotāji cēla pilsētas stratēģiski nozīmīgākajās<br />
vietās, pirmām kārtām jūras un upju, kā arī sauszemes tirdzniecības ceļu saskarsmes<br />
zonās. Galarezultātā vācu tirgotāju rīcībā esošo līdzekļu kopapjoms un viņu Baltijas<br />
jūras dienvidu un austrumu piekrastē celto pilsētu pievilkšanas spēks nodrošināja<br />
viņiem tādu pārsvaru, ka skandināvu, gotlandiešu un citu grupu tirgotājiem<br />
neatlika nekas cits, kā iekļauties jaunizveidotajā tirdzniecības sistēmā (Jahnke<br />
2008, 175−176, 183). Jau 13. gadsimtā vācu tirgotājiem salīdzinājumā ar citiem<br />
Baltijas jūras reģiona tirdzniecības dalībniekiem priekšrocības deva arī sekmīga<br />
jūras un sauszemes tirdzniecības tīklu savienošana, kas bija viena no svarīgākajām<br />
tirdzniecības inovācijām (Pichierri 2000, 87).<br />
Sākot ar šo laiku, Baltijas jūrā aizvien pieauga kogu skaits. Lielākoties tie<br />
bija ap 20 metru (līdz pat 30 m) gari un ap 7 metri plati kuģi, ar iegrimi līdz pat<br />
3 metriem, kas bija piemēroti smago plaša patēriņa preču, piemēram, sāls un siļķu<br />
pārvadāšanai (Küster 2002, 206; Stoob 1995, 130). Vidēji lielā kogē ar kravnesību<br />
aptuveni 50 lasti (aptuveni 100 tonnas) varēja iekraut tik daudz labības vai cita<br />
veida preces, kuru transportēšanai pa sauszemi bija vajadzīgi 50 zirgu četrjūgi. Līdz<br />
ar koges izmantošanu transporta attīstībā Baltijas jūras reģionā kļuva iespējams
Change language