Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
90 <strong>LATVIJAS</strong> <strong>UNIVERSITĀTES</strong> <strong>RAKSTI</strong>. <strong>725.</strong> <strong>sēj</strong>. Vē s t u r e<br />
akcidences 400 rubļi, nemaz nerunājot par brīvo dzīvokli un malku apkurei (Busch<br />
1862, 540). Kā redzams, droši fik<strong>sēj</strong>ama ienākumu daļa bija naturālās nodevas un<br />
daļēji arī akcidences, kur varēja būt tikai nelielas izmaiņas, bet pamatā – līdzīgas katru<br />
gadu, jo iedzīvotāju skaits 18. gadsimtā mainījās ļoti lēni un dabiskais pieaugums<br />
bija tuvu nullei. Tajā pašā laikā noteikt, cik lielus ienākumus deva pastorāta zemes,<br />
novērtētas par vienu vai citu summu, ir grūti. Iespējams, ka zināmu skaidrību varētu<br />
ieviest mācītāju saimniecības dokumentu studijas.<br />
Lai arī krogs bija vieta, kas varēja drīzāk sekmēt baznīcas propagandētās<br />
mācības un normu pārkāpšanu, tas nereti deva arī jūtamu atspaidu mācītāja<br />
labklājībai. 1740. gadā Raunas draudzes gans no diviem pils krogiem, respektīvi,<br />
no Raunas Jaunmuižas kroga krodzinieka Mārsnēnu Auna un Lisas krodzinieka, kā<br />
arī no Lubašu krodzinieka ik gadus saņēma pa pusdālderim (LVVA 234:1:16, 14).<br />
Savukārt, kā liecina 1740. gada vizitācijas komisijas protokoli par Cēsu apriņķa<br />
Madlienas draudzi, tajā saskaņā ar 1669., 1684., 1688., 1692., 1726. un 1729. gada<br />
rīkojumiem ikvienam dzirnavniekam un krodziniekam bija jāpilda līdzīgas klaušas<br />
kā zemniekam, bet, ja nav zemes, tad jāmaksā par labu pastorātam 20 valsts dālderi<br />
(Reihsthaler – RThl) vai jādod kaut kas līdzvērtīgs (LVVA 234:1:19, 17). Tomēr<br />
izrādās, ka krodzinieki un dzirnavnieki parasti ignorējuši šos rīkojumus, turklāt viņi<br />
Madlienā nav bijuši vienīgie, arī Skujenes draudzē tajā pašā gadā viņi nav pildījuši<br />
savas finansiālās saistības (LVVA 234:1:20, 11), un šāda tendence bijusi samērā plaši<br />
izplatīta visā Vidzemē.<br />
Ļoti precīzu mācītāja algas atspoguļojumu sniedz 1739. gada baznīcu vizitācijas<br />
protokoli par kāda Ikšķiles draudzes gana ienākumiem, kurš gadā naudā saņēma 100<br />
valsts dālderus, no kuriem 45 deva krogs (LVVA 233:4:1083, 56). Komisija gan ar<br />
zināmu neapmierinātību konstatēja, ka krogu kā mācītāja ienākuma nodrošinājumu<br />
nevajadzētu izmantot un ieteica šos 100 dālderus nodrošināt mācītājam bez kroga<br />
palīdzības. Zīmīgi, ka tas pats krodzinieks mācītājam jau gadu nemaksājot viņam<br />
pienākošo naturālo nodevu (LVVA 233:4:1083, 56). Acīmredzot krodziniekiem<br />
krietni vieglāk bija nokārtot savas saistības pret draudzes ganu ar naudas palīdzību<br />
nekā savākt nepieciešamo daudzumu pārtikas un citu lauksaimniecības produktu<br />
naturālo nodevu nokārtošanai.<br />
Ne vienmēr visi draudzes locekļi bija gatavi vienlīdzīgi pildīt savus pienākumus<br />
pret mācītāju. Par to liek domāt kāds 1739. gada dokuments, kurā norādīts, ka<br />
naturālās nodevas jāpilda ikvienai sētai, arī pērminderiem, tiesu piesēdētājiem un<br />
stārastiem (LVVA 6988:1:1, 28). Acīmredzot šie starp zemniekiem veiksmīgāko<br />
karjeru sasniegušie bija mēģinājuši iegūt no saviem amatiem kādas reālas dividendes,<br />
nekārtojot saistības pret savu dvēseļu ganu naturālās nodevās. Kā arguments tiek<br />
minēts tas, ka mācītājs strādā visu labā vienādi, rūpējoties par viņu dvēseļu garīgo<br />
kopšanu, līdz ar to arī par viņa uzturēšanu visi ir vienādi atbildīgi (LVVA 6988:1:1,<br />
28–31).<br />
Akcidences<br />
Akcidences jeb blakus ienākumi, kā jau iepriekš bija redzams, tika deklarēti<br />
tikai kā aptuvena summa, jo tā bija atkarīga no dažādiem apstākļiem, kur izšķiroša<br />
nozīme, dabiski, bija demogrāfiskajai situācijai draudzē. G. Merķelis “Latviešu”<br />
iepriekš citētajā pielikumā kopumā jau ir definējis visus eventuālos blakusienākumu
Change language