Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Andris Šnē. Ticība, vara un tirdzniecība: kristietības loma vietējo iedzīvotāju sabiedrībās .. 35<br />
krieviem, kas devās tiem pretim, nogalinot tikai nedaudzus, bet citiem ļāva aizbēgt,<br />
tiek arī minēts, ka karaspēks pilsētā savāca daudz laupījuma, bet “baznīcās – zvanus,<br />
svētbildes un citus piederumus, naudu un daudz mantu” (IH XIII, 4). Jau minētie<br />
krievi (rutheni) varētu būt nevis etnisks, bet baznīctiesisks apzīmējums (Švābe<br />
1940, 353–354), ko apstiprina arī pētījumi abu pilskalnu kapulaukos, kur apglabātie<br />
ir vietējie iedzīvotāji (vismaz apbedīšanas tradīcijas neuzrāda to atšķirību no<br />
Austrumlatvijas iedzīvotājiem latgaļiem, lībiešiem un sēļiem). Turklāt arheoloģiskās<br />
liecības par baznīcas atrašanos Kokneses pilskalnā ir apšaubāmas (tur ar 12. gs.<br />
otro pusi datētā slānī atrastas ovāli konturētas sienas mūrējuma paliekas, kas, pēc<br />
arheoloģiskajiem izrakumiem, tika saistītas ar austrumu kristiešu baznīcas apsīdas<br />
paliekām; sk. Mugurēvičs 1987, 16–17), savukārt Jersikas pilskalnā baznīcas vieta<br />
nav atrasta (lai gan viss pilskalns nav arheoloģiski izpētīts un baznīcai būtu jābūt<br />
apmetnē pilskalna pakājē; Vilcāne 2004).<br />
Savstarpējie sakari starp Austrumbaltijas un kaimiņu teritorijām gan austrumu,<br />
gan rietumu virzienā veidojās pietiekami intensīvi, iegūstot izpausmes<br />
importa priekšmetos, ornamentu pārcēlumos, tomēr šķiet, ka šie pirmie divi t. s.<br />
kristianizācijas viļņi nebija saistīti ar ticības izplatīšanu pagāniskajās teritorijās,<br />
bet drīzāk ar saimnieciskiem un politiskiem apsvērumiem. Ticības jautājums gan<br />
skandināvu, gan austrumslāvu darbībās Baltijā bija otršķirīgs, tāpēc par baltu un<br />
somugru kristianizāciju mēs varam runāt, sākot ar krusta karu laikmetu, kad līdztekus<br />
skandināviem reģionā parādījās arī ziemeļvācu zemju pārstāvji. 12. gs. beigās,<br />
sākoties vācu misijai, kristietība vietējiem iedzīvotajiem, arī sociālajai elitei, tomēr<br />
bija jauna mācība. Tāpēc pārspīlēts būtu apgalvojums, ka “Latvijas teritorijas zemes<br />
12. gs. beigās vairs nevarēja uzskatīt par tīri pagāniskām” (Mugurēvičs 1987, 17).<br />
Varētu pieņemt, ka kristietība vietējās teritorijās un sabiedrībās bija zināma to<br />
aktīvāko pārstāvju aktīvās darbības dēļ ārpus savām sabiedrībām, taču tā noteikti<br />
netika izprasta kā reliģija, un reliģiskā plāksnē kristietība Austrumbaltijas vietējos<br />
iedzīvotājus bija atstājusi vienaldzīgus. Zināmā mērā to noteica arī literārās kultūras<br />
un rakstības trūkums vietējās sabiedrībās, tādā veidā liedzot iepazīt kristīgo vārdu un<br />
teoloģisko domāšanu.<br />
Kristīgā misija un krusta karu sākums<br />
12. gs. beigās un 13. gs. pirmajā pusē<br />
Ziemeļvācijas tirgotāju aktivitātes Daugavas lejtecē sākas jau pirms 1180. gadiem,<br />
regulāri kuģojot no Gotlandes un nodibinot tirdznieciskos sakarus ar krievu<br />
tirgotājiem. Vācu tirgotāji bija arī vieni no galvenajiem Baltijas krusta karu<br />
virzītājiem, un kopā ar tiem 1184. gadā Daugavas lejtecē ieradās pirmā vācu misija,<br />
ievadot jaunu posmu kristietības izplatīšanā Baltijā. Misijas priekšgalā bija Meinards,<br />
kurš, iespējams, šajā reģionā bija ieradies jau iepriekš (Mugurēvičs 1993, 333). Arī<br />
turpmākajos gados tirgotāju atbalsts misijai bija ļoti nozīmīgs, piemēram, pirmo piļu<br />
celtniecībā noteikti savu artavu, arī materiālo, deva tirgotāji, kuri bija ieinteresēti<br />
iegūt savām precēm drošas noliktavas.<br />
Tomēr jau pirms Meinarda ierašanās, 1160.–1170. gadā, notika pirmā dokumentētā<br />
kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju – trimdā esošais dāņu arhibīskaps<br />
Eskils (1137–1177) par Igaunijas bīskapu ieceļ cisterciešu mūku Fulko no Francijas.<br />
Tas gan notiek pāvesta Aleksandra III (1159–1181), pareizāk sakot, Eskila un dāņu