Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Andris Šnē. Ticība, vara un tirdzniecība: kristietības loma vietējo iedzīvotāju sabiedrībās .. 39<br />
un bērnus, bet pašā Mežotnes pilī apmetās krustneši (IH XXIII, 3). Taču pēc Tērvetes<br />
Viestarta uzbrukuma un krustnešu padzīšanas no Mežotnes “kristītie zemgaļi,<br />
aizmirsuši saņemtos sakramentus, atkrita un apvienojās ar pārējiem zemgaļiem” (IH<br />
XXIII, 4). Viestartu 1225. gadā vēl nesekmīgi mēģināja pierunāt pāriet pareizajā<br />
ticībā pāvesta legāts Livonijā, Modenas Guljelmo. Vienīgais viņa panākums bija<br />
kāds nezināms katoļu priesteris, kuru Viestarts paņēma līdzi uz Tērveti (IH XXIX,<br />
4), tomēr par šī priestera darbības rezultātiem ziņu nav. Jāatzīst gan, ka arī kopumā<br />
ziņu par zemgaļu kristīšanu 13. gs. pirmajā pusē ir maz, un tikai hipotētiski varam<br />
pieņemt zināmas krustnešu virsvaras nodibināšanu šajās zemēs.<br />
Ar līgumu palīdzību, ko papildināja militāras virsvaras veidošana, krustneši<br />
ieguva kontroli arī kuršu zemēs. 1201. gadā kurši noslēdza mieru ar rīdziniekiem<br />
un solījās kristīties (IH V, 12), taču pieļaujams, ka kuršus drīzāk intere<strong>sēj</strong>a iespējas<br />
tirgoties ar Rīgu. Vanemanes un Rietumventavas kurši 1229. gadā noslēdza līgumu<br />
par kristīšanos, apņemoties maksāt nodevas un cīnīties pret Kristus ienaidniekiem.<br />
Krustnešu ierašanās Baltijā sekmēja vietējo sabiedrību politiskās attīstības<br />
centralizācijas tendences, Lietuvas teritorijā tām pat izveidojot savu valsti. Citās<br />
zemēs valsts sabiedrības krusta karu sākumā netika izveidotas, krustnešu mērķtiecīgā<br />
un straujā agresija, piesaistot savā pusē atsevišķus aktīvos indivīdus – vadoņus,<br />
kuri savukārt cerēja izmantot krustnešus savās interesēs, neļāva sabiedrībām<br />
konsolidēties un apjaust notiekošās pārmaiņas. Tāpēc, piemēram, sākoties krusta<br />
kariem, kā jaunu līdzekli savās interesēs atsevišķi aktīvie indivīdi mēģināja, lai gan<br />
nesekmīgi, izmantot kristietību, ar tās ideoloģisko palīdzību (kā arī ar tās sludinātāju<br />
militāro atbalstu) cenšoties nostiprināt paši savu ietekmi. Jau minētais zemgaļu<br />
vadonis Viestarts pēc sākotnējās izvēles sadarboties ar krustnešiem vēlāk nonāca<br />
līdz atklātai konfrontācijai. Taču viens no Indriķa hronikā populārākajiem un plašāk<br />
aprakstītajiem tēliem no vietējo vadoņu vidus bija Kaupo, kurš arī acīmredzot centās<br />
izmantot krustnešu palīdzību savu politisko interešu realizēšanā (par Kaupo sk. Šnē<br />
2005; Šterns 1998; Zemītis 1995). Pieļaujams, ka Kaupo ir bijis viens no pirmajiem<br />
Turaidas lībiešiem, kas kristījās. Gan Kaupo attieksmē pret kristietību, gan krustnešu<br />
attieksmē pret Kaupo nozīmīgs bija 1203. gads, kad kopā ar Daugavgrīvas klostera<br />
abatu, bijušo Turaidas priesteri Teodorihu, Kaupo devās jau minētajā svētceļojumā<br />
uz Romu, apmeklējot arī Romas baznīcas galvu pāvestu Innocentu III (IH VII, 3).<br />
Pēc atgriešanās no Romas Kaupo iemantoja krustnešu uzticību, taču tajā brīdī viņš<br />
zaudēja savu ļaužu uzticību – Kaupo, kurš, domājams, aktīvi centās uzspiest jauno<br />
ticību un savu varu pār ļaudīm, tiek padzīts no lībiešu zemēm un pēc tam uzturas<br />
Rīgā un Cēsīs.<br />
Tādējādi viens no nozīmīgākajiem iemesliem, kāpēc norisinās pievēršanās<br />
jaunajai ticībai, vismaz oficiālajā līmenī, ir politisko spēku samērs un politiskās<br />
intereses. Sava loma bija arī ekonomiskajiem apsvērumiem, kad, piemēram, “sanāca<br />
no Daugavas, Turaidas un no visiem Līvzemes apgabaliem un lūdzās bīskapus, lai<br />
viņiem atvieglina kristiešu pienākumus, īpaši desmito tiesu, un apsolīja mūžīgu<br />
uzticību kā cīņās pret pagāniem, tā visās kristietības jomās” (IH XV, 5).
Change language