You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Gvido Straube. Ienesīga vieta: mācītāju ekonomiskais statuss Vidzemē 18. gadsimtā 93<br />
amata brāļiem bija izteiktāka dzimtenes apziņa, un tur samērā bieži mācītājs paralēli<br />
draudzes dotajam pastorātam būvēja savu māju, kurā varētu dzīvot gan pats, gan<br />
viņa pēcnācēji. Šādai pieejai bija zināma priekšrocība, jo mācītāja nāves gadījumā<br />
viņa ģimene tomēr bija nodrošināta ar savu māju, bet Vidzemē mācītāju atraitnes un<br />
viņu bērni bieži nonāca neapskaužamā stāvoklī un bija atkarīgas no jaunā mācītāja<br />
žēlastības. Garlība Merķeļa gadījums daļēji tam ir lielisks piemērs (sk. Straube<br />
1999, 4). Pēc tēva nāves jaunajam Garlībam pat bija jāpārtrauc zinību apguve Rīgas<br />
Domskolā un jāpalīdz saimniecībā mātei. Finansiālās grūtības lika ģimenei pārdot<br />
visu savu iedzīvi, arī tēva Daniela savākto bibliotēku, no kuras G. Merķelis drīkstēja<br />
paturēt tikai vērtīgākos <strong>sēj</strong>umus. Līdz ar to Vidzemē mācītāja dzīves apstākļi lielā<br />
mērā bija atkarīgi no draudzes attieksmes pret viņu un spējas organizēt draudzi.<br />
Būtiska nozīme bija arī patrona un draudzes muižniecības nostājai. Acīmredzot<br />
Valmierā 18. gadsimta trīsdesmito gadu beigās šajā aspektā viss bija kārtībā, jo toreiz<br />
pastorātam piederošā diakonāta ēkas celtniecībai bija nepieciešami 526 dālderi, un<br />
daļu izdevumu bija palīdzējis segt draudzes patrons, ziedojot 10000 ķieģeļu par 50<br />
dālderiem. Arī slavenā hernhūtiešu brāļu draudzes aktīvā atbalstītāja Magdalēna<br />
Elizabete fon Hallarte atbalstīja draudzes dažādu ēku – baznīcas, pastorāta, diakonāta,<br />
ērģelnieka mājas – celtniecību gan ar būvmateriāliem, gan naudu (LVVA 238:1:10,<br />
46–47). Savus līdzekļus Ērģemes pastorāta būvniecībai bija ziedojis arī šīs draudzes<br />
patrons de la Bars (LVVA 234:1:14, 865).<br />
Secinājumi<br />
Lai gan vairāk uz Rietumiem esošajās evaņģēliski luteriskajās draudzēs mācītāja<br />
ienākumi bija stingrāk reglamentēti un skaidrā naudā lielāki, tajā pašā laikā t. s.<br />
blakus ienākumi par noteiktu mācītājam piederošu pakalpojumu veikšanu krietni<br />
atpalika no tām naudas summām, kādas ieguva Vidzemes draudžu gani no savas<br />
draudzes. A. Cīgera sniegtie dati par mācītāju ienākumiem Prūsijā skaidri liecina, ka<br />
saskaņā ar lielāko daļu zemes likumu draudzes savam ganam maksāja caurmērā 50<br />
markas gadā (Zieger 1967, 181, 182). Šī summa gan svārstījās uz augšu un dažreiz<br />
arī uz leju atkarībā no draudzes maksātspējas, taču mācītājiem nekas netika paredzēts<br />
naturālijās, kā tas bija Vidzemē un arī Kurzemē (Zieger 1967, 183). Pēc Cīgera<br />
aprēķiniem, jau 16.gadsimta beigās Baltijas provinču mācītāju laukos ienākumi<br />
naudā bija tikpat lieli un pat lielāki kā viņu amata brāļiem Prūsijā, bet naturālijas un<br />
akcidences tos vēl būtiski papildināja. Tomēr jāatceras, ka arī Vidzemē bija trūcīgas<br />
draudzes un līdz ar to trūcīgāki mācītāji. Visbiežāk tas bija novērojams piejūras<br />
jeb zvejnieku ciemu draudzēs, kur lauksaimniecībai zeme bija maz piemērota un<br />
galvenos ienākumus veidoja zivju loms, kas tika noķerts jūrā. Savukārt lielās lauku<br />
draudzes spēja sniegt labus ienākumus, tādējādi padarot draudzes gana amatu<br />
pietiekami prestižu un iekārojamu.<br />
Literatūra<br />
Busch E. H. 1862. Materialien zur Geschichte und Statistik der Kirchen- und Schulwesens der<br />
Ev.-Luth. Gemeinden in Rußland. St. Petersburg.<br />
Lenz W. 1956. Zur Verfassungs- und Sozialgeschichte der Kirche. In: R. Wittram, Hg.<br />
Baltische Kirchengeschichte. Goettingen : Vandenhoeck&Rupreht, 110–129.
Change language