Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

kontrolēt nelegālo nodarbinātību. Normas galvenais pieņemšanas mērķis bija situācija budžetā. Bijaprotams, arī citi mērķi, bet situācija budžetā…Es gribu vēlreiz atvainoties tiesai. Manis nosauktie skaitļi nebija, lai biedētu tiesu, baidītutiesu. Man liekas, ka taisnība nekad nevar nobiedēt. Nobiedēt var… No taisnības nevajag baidīties,vajag baidīties no meliem un liekulības. Budžeta deficīts saglabājas sociālā budžetā, tiesas sēdēizskanējušie dati liecina, ka pie sabalansēta budžeta mēs, labi ja atgriezīsimies 2020. gadā, janenotiks nekas. Divas nedēļas atpakaļ es minēju piemēru par banku krahu. Šoreiz es negribu minētnekādu piemēru, arī tāda iemesla pēc, kad, manuprāt, situācija būs stabila. Un es sāku baidīties pats.Manuprāt, līdz 2020. gadam pie sabalansēta budžeta var nonākt tikai tad, ja visas personas iesaistāsnodokļu iekasēšanas kontrolē. Tikai tad mēs varam panākt… Nevis ar mehānisku piemaksupārcelšanu no sociālā budžeta, kas ar, protams, ir efektīvs līdzeklis. Bet tikai ar pilsoņu līdzdalību.Šī apstrīdētā norma ir viens mazs solis šajā virzienā.Kāpēc tad Latvijā ir izveidojusies šāda situācija? Es domāju, ka Latvijā šai situācijai protams,arī ir savas tradīcijas, kuras, acīmredzot, ir no kaut kādas nepareizas izpratnes par to, ka personai,lai gan ir pienākums maksāt nodokļus, taču persona var izvairīties. Man liekas, arodbiedrības ir ļotilabs instruments, šis instruments, manuprāt, ļoti efektīvi strādā ārzemēs. Ārzemēs ir pilnīgineiedomājama situācija, ka kādā uzņēmumā, kur ir arodbiedrība, varētu būt šāda veidanodarbinātība, kur kaut kas nenotiek. Arodbiedrība ir efektīvs kontroles līdzeklis.Šobrīd diemžēl tā situācija nav tik laba. Apstrīdētā norma, pēc mūsu ieskatiem, nelabvēlīgineietekmē personas ar maziem ienākumiem, līdz ar to arī šajā ziņā norma nav tāda, kas nodarabūtisku kaitējumu. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka 109. pants negarantē tiesības uz pensiju, kasaprēķināta noteiktā apmērā. Un šajās divās tiesas sēdēs, es domāju, ir konstatēts, ka patiesībāpirmais līmenis ir ļoti, ļoti lielas sociālas pārdales līmenis. Jūs redzējāt, ka tiesības uz pensiju saņemarī personas ar ļoti maziem ienākumiem. Divas trešdaļas no pensijām tiek piešķirtas patiesībā bezatbilstošām faktiskām iemaksām. Bet tikai tāpēc, ka to paredz citi noteikumi, atbilstoši no šīsvidējās…Atsevišķi būtu debatējams apstrīdētās normas spēkā esamības laiks. Jāsaka, ka ir grūtiaizstāvēt to, ka šī norma nav pieņemta, ka šai normai nav beigu termiņš. Un ir jāpiekrīt, kaapstrīdētai normai nav beigu termiņš. Taču es gribu vērst tiesas uzmanību uz likumdevēja patiesonolūku. Likumdevējs šo jauno daļu izteicis jaunā redakcijā, vienlaikus paredzot Ministru kabinetapienākumu sniegt regulārus ziņojumus. Un no šo divu darbību kopuma es varu nekļūdīgi apgalvotlikumdevēja nolūku. Likumdevēja nolūks nebija padarīt šo normu par spēkā esošu vēl 2000 gadusuz priekšu. Ekonomiskai situācijai uzlabojoties, protams, ka pensiju lielums var tikt pārskatīts, unsociālā nodrošinājuma apmērs var tikt palielināts.Taču nevar būt tā, ka mēs vienu normu atraujam no otras, un neraugāmies uz šo Ministrukabineta iesniegto ziņojumu. Saeimai būs pienākums pārvērtēt, un, ja Saeima nonāks piesecinājuma, ka šie pasākumi aizskar personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, es nešaubos, kaSaeima attiecīgi arī rīkosies. Vēl es gribu vērst tiesas uzmanību uz vairākkārt diskutēto jautājumupar personu konstitucionālo pienākumu. Tiešām ir jāpiekrīt, ka personu pienākums maksāt nodokļusir pašsaprotams, taču ekonomika diktē savus noteikumus. Un, patiešām, var izveidoties tādas102