Izstrādājot apstrīdēto normu, ir ņemts vērā sociāli atbildīgas valsts princips, jo pašreizējaisnormatīvais regulējums mums rada pārliecību, ka apstrīdētā norma nelabvēlīgi neietekmēsvismazāk nodrošinātos sabiedrības slāņus. Proti, valsts vecuma pensija ir pakalpojums, kurā īpašispilgti izpaužas sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatos iedibinātais paaudžu solidaritātesprincips, jo normatīvos aktos ir iestrādāti mehānismi, kas īpaši pasargā personas ar maziemienākumiem.Tā, piemēram, personām ar vismaz trīsdesmit gadu ilgu stāžu, kurām ir bijuši mazi ienākumiun attiecīgi veiktas mazas sociālās apdrošināšanas iemaksas, pagājušā gada deviņdesmitajos gados,pensijas aprēķināšanā par šo laiku ņem vērā nevis faktiski nomaksātās sociālās apdrošināšanasiemaksas, bet tajā laikā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Rezultātā personām ar zemiemienākumiem vai, piemēram, arī personām, par kurām kādu laiku nav faktiski veiktas sociālāsapdrošināšanas iemaksas, tiek nodrošināta lielāka pensija uz citu sociālās apdrošināšanas iemaksuveicēju rēķina. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistika liecina, ka šobrīd 67 procenti jebdivas trešdaļas gadījumu no visiem jaunpiešķirtajām pensijām ir tieši tādas, kuru apmērs tiekpaaugstināts, pamatojoties uz šo te normu. Tāpat katru gadu noteikts pensionāru skaits saņemgarantēto minimālo pensiju, ko paredz likumi. 2001… 2011. gada sešos mēnešos tādas ir bijušas16 procenti no visām jaunpiešķirtajām pensijām. Ja persona iemaksas pensiju apdrošināšanai būsveikusi tikai no minimālās algas un būs salīdzinoši mazs apdrošināšanas stāžs, valsts jebkurāgadījumā garantēs personai minimālo pensiju. Tas ir, faktiskā principa piemērošana šādas personasnekādi neskars. Darba ņēmēju skaits, kuru iemaksas veic no minimālās algas, vienmēr ir bijisaugsts, un arī šobrīd tas nav mazāks par 20 procentiem.Salīdzinājumā ar laiku, kad tika pieņemts <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong>s divtūkstoš pirmā gada spriedums,šobrīd darba ņēmējiem normatīvajos aktos ir noteiktas arī dažas citas papildu iespējas, kas nebijatajā laikā, tātad tika pieminēta iespēja pieteikt darba devēju maksātnespēju, kas, protams, varnoderēt ne visiem darba ņēmējiem, bet tomēr šāda iespēja ir. Ir izveidots Darbinieku prasījumugarantiju fonds, kas ne pilnā apmērā, bet tomēr veicina personu tiesību uz sociālo nodrošinājumugarantēšanu tad, ja darba devējs ir kļuvis maksātnespējīgs un nav spējīgs izpildīt savas saistības pretvalsti.Salīdzinot ar desmit gadus senu pagātni, šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra daudzplašāk un daudz ērtāk nodrošina arī iespējas personām saņemt informāciju par to, kā par tām tiekveiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ļauj darba devējam pastāvīgi kontrolēt un sekot līdzi,kā šīs iemaksas tiek veiktas, un nepieciešamības gadījumā, vai nu vērsties tieši pie darba devēja,norādot uz savām pretenzijām par neveiktajām iemaksām, vai pie Valsts ieņēmumu dienesta, vaiarī, kā es jau minēju iepriekš, Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā rosināt, tātad, darba devējamaksātnespēju.Rezumējot iepriekš minēto, ministrija uzskata, ka ieguvums, ko ir ieguvusi un iegūssabiedrība no apstrīdētās normas pieņemšanas, ir lielāks par atsevišķa indivīda tiesībām iespējamonodarīto kaitējumu. Ņemot vērā, ka ar šīs un citu fizikālās konsolidācijas pasākumu palīdzību tikaun tiks nodrošināta normāla valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība un valsts sociālāsapdrošināšanas pakalpojumu sniegšana personām, kuras ir nonākušas sociālā riska situācijā.32
Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums var attiekties uz ļoti šaurupersonu loku. Ņemot vērā, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu nomaksāšanas īpatsvars ir augsts, kano atlikušajām nenomaksātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienests lielāko daļu salīdzinoši īsātermiņā sekmīgi piedzina, ka daļu parādu nosedza arī Darbinieku prasījumu garantiju fonds un kalielu daļu jaunpiešķirto pensiju saņēmēji nenomaksātās iemaksas kādā noteiktā laika posmā nekādunelabvēlīgu iespaidu neatstās, ņemot vērā, ka viņu pensijas tā kā tā tiks paaugstinātas, pateicotiesnormatīvajos aktos noteiktajam mazo pensiju paaugstināšanas mehānismam.Labklājības ministrija pastāvīgi seko līdz situācijai attiecībā pret deklarētajām un faktiskinomaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, Valsts ieņēmumu dienesta sekmēm nenomaksātoiemaksu piedziņā, lai vērtētu, vai faktisko iemaksu princips, šī te norma, nosakošā, nerada personāmnelabvēlīgas sekas uz to iespējamo sociālo nodrošinājumu vecumā. Pašreiz situācija kopš normaspieņemšanas brīža ir personu tiesībām labvēlīga, jo iemaksas tiek veiktas teju simtprocentīgāapmērā, Valsts ieņēmumu dienests veic efektīvu piedziņas darbu, un situācija kopumā atbilst tai,kas tika prognozēta. Paldies.G. Kūtris: Paldies. Tā, <strong>tiesa</strong>i ir arī jautājumi radušies. Jūs teicāt, ka.. pašās beigās jūs teicāt tā,ka, ja arī personai sākotnēji būs tā mazā pensija aprēķināta, tad tā kā tā tiks paaugstināta, ievērojot,ka, nu, mazāka par to minimālo jau nebūs cilvēkam. Tas ir viens no tiem jautājumiem, ja cilvēksuzskata, ka viņš darba mūžā ir visu maksājis… Pats viņš nē, bet darba devējs, jo likums nosaka. Jacilvēks ir maksājis, viņš uzskata, ka viņš ir godīgi nopelnījis, un mēs tagad sakām, nē − mēs jumskaut ko, pabalstiņu, iedosim. Jūsu maksātājs… Kā tas ir, teiksim, kā tas ir ar cilvēka cieņu?E. Korčagins: Tā tas nav tā. Minimālās pensijas būs personām tajā gadījumā, kad viņiem jautā tas apjoms nav pietiekami liels vai…G. Kūtris: Bet, ja viņš ir maksājis nodokļus, pēc būtības viņš ir cerējis, ka nodokļi irnomaksāti.E. Korčagins: Ja personai ir dēļ tā, ka persona nav nomaksājusi nodokļus, nesanāk gaidītāpensija, tad ir jāsaprot, protams, ka šī situācija nebūs pietiekami ilga un valsts ar saviem piedziņasmehānismiem, šīs iemaksas piedzīs un tad tā pensija tiks pārrēķināta arī uz atpakaļ...G. Kūtris: Sakiet, lūdzu, cik ilgu laiku varētu būt, ka valsts ar saviem iedarbībasmehānismiem piedzen šo summu? Kā jūs domājat?E. Korčagins: Izstrādājot normu mēs konsultējamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, lainoskaidrotu šo te vidējo piedziņas periodu, un ieņēmumu dienests informē, ka tas ir vidēji divi arpus gadi.G. Kūtris: Cik?E. Korčagins: Divi, komats, seši gadi.G. Kūtris: Divi, komats, seši gadi. Divi ar pus gadi.E. Korčagins: Tas ir uz visiem...G. Kūtris: Sakiet, lūdzu, kurš ir šajā spēlē stiprāks spēlētājs? Indivīds, kurš saņem mazopensiju un kuram pēc pensijas vecuma nezin cik ilgi būs jādzīvo, vai valsts, kura saka, nu, ja tunesaņemsi, mēs tev samaksāsim pēc tam, kad piedzīsim?33
- Page 1 and 2: Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4: viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6: saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7 and 8: normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 9 and 10: neatbilst apstrīdētās tiesību n
- Page 11 and 12: parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14: Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16: nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18: Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20: nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22: G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23 and 24: iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 25 and 26: G. Kusiņš: Nē, man, es domāju,
- Page 27 and 28: darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30: G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31: gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 35 and 36: Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38: iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40: valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42: pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44: mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46: sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60: G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61 and 62: B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 63 and 64: Komisija, izskatot pieteikumu un v
- Page 65 and 66: G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu
- Page 67 and 68: uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70: A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72: Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74: mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76: G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78: L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80: tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81 and 82: G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 83 and 84:
G. Kūtris: … (nav skaņas) … u
- Page 85 and 86:
Vēl vēlētos norādīt, ka sociā
- Page 87 and 88:
G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90:
apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92:
ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94:
G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96:
ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97 and 98:
G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 99 and 100:
papildus nav jāprasa šos datus, v
- Page 101 and 102:
darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103:
situācijas, tās nevar būt, prota