Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

Taču, papildus arī pie solidaritātes principa gribētu atzīmēt šādu apstākli. Ka ar solidaritātesprincipu tiek izprasts arī valsts pārvaldes uzdevums ar normatīvo aktu palīdzību caur nodokļulikumdošanas mehānismiem iesaistīt iedzīvotājus sociālās apdrošināšanas, tai skaitā pensijusistēmā. Jo uz šodienu pastāv izstrādāta doktrīna, ekonomiskā doktrīna, kas paredz to, ka cilvēkaekonomiskā uzvedība ir veidota tādā veidā, ka cilvēkus brīvprātīgi ir sarežģīti iesaistīt sociālāsapdrošināšanas sistēmā bez likumdevēja atbalsta, bez likumdošanas normu atbalsta, ja. Tātad,diskutētais jautājums par to, vai, ja tagad dotu iespēju darba ņēmējiem pašiem veikt sociālāsapdrošināšanas iemaksas brīvprātīgi, atsakoties no pirmā un otrā pensiju līmeņa, tad šādsmehānisms diemžēl nedarbotos. Tas tad ir ekonomiski pētīts, un šāda doktrīna pastāv, pētot cilvēkaekonomisko uzvedību.Otrkārt, tātad, gribētu runāt par taisnīguma principu. Un taisnīguma princips paredz, kapensijas lielums un no tā izrietošais sociālais nodrošinājums ir tieši atbilstošs veikto obligātosociālās apdrošināšanas iemaksu lielumam un iemaksu veicēja darba stāžam. Neskatoties uz to, kavisas obligātās sociālās apdrošināšanas … Maksājumi visa darba stāža periodā tiek ieskaitīti kopējāvalsts speciālās sociālās apdrošināšanas budžetā, iemaksātie līdzekļi tiek reģistrēti, novirzīti unuzkrāti katra maksātāja individuālos pensiju maksājumu kontos. Ar šo tiek atzīmēta sociālāsapdrošināšanas sistēmas dalībnieku individuālā atbildība par līdzdalību sistēmā, izmantojotlikumdošanā noteiktās normas.Tad, otrkārt, par šo individuālisma aspektu. Kā iepriekš minēts, katram Latvijas iedzīvotājam,kuram ir tiesības iegūt sociālās apdrošināšanas personas statusu pastāvošās likumdošanas ietvaros,ir pienākums rūpēties un būt līdzatbildīgam par savu sociālo nodrošinājumu, lai izmantotu LatvijasRepublikas Satversmē paredzētās tiesības uz pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu. Proti, šo tiesīburealizācija tiek skatīta caur pensiju sistēmas solidaritātes un taisnīguma principiem, par kuriem esiepriekš biju minējis. Latvijā no 2001. gada ir ieviesta jauna reformēta trīs līmeņu pensiju sistēma,kas dod iespēju pilnā mērā katram iedzīvotājam rūpēties par savu sociālo nodrošinājumu unizmantot Satversmē paredzētās tiesības.Vienlaikus ir jāatzīmē, ka Latvijas pensiju sistēmā un to regulējošā likumdošanā ir arīiestrādāti pārejas noteikumi, kas tām personām, kurām jaunās pensiju sistēmas ietvaros ir bijušasierobežotas iespējas pilnā apmērā pašiem rūpēties par savu pensijas lielumu, ir iespējas ar valstsatbalstu kompensēt līdzdalību iepriekšējā pensiju sistēmā. Proti, eksistē, tātad, šīs te piemaksas pardarba stāžu līdz 96. gadam, kas šodien tika pieminētas. Papildus pensiju sākuma kapitāla aprēķinspar darba stāžu no 96. līdz 99. gadam. Attiecīgi var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji līdzdalībaipensiju sistēmā tiek asociēti no individuālisma viedokļa.Tādi statistiskie rādītāji kā speciālā, valsts speciālā pensiju budžeta tekošais saldo un tākopējais lielums, vidējais pensiju lielums valstī nevar tikt izmantoti par pamatu saņemamās pensijaslieluma aprēķinā katrai individuāli sociāli apdrošinātajai personai. Šeit… Vēlreiz atgriežos pie šīs tepensiju sistēmas dalībnieka ekonomiskās uzvedības analīzes, ja valstij un likumdevējam irjānodrošina šis te mehānisms, lai katru iedzīvotāju jeb darba ņēmēju iesaistītu šajā sistēmā un viņšpiedalītos kā sociāli apdrošināta persona pensiju sistēmā, ja. Tātad šis brīvprātīguma principsattiecībā uz pirmo un otro līmeni diemžēl nespēj darboties sabiedrībā.84