Es uzskatu, kad šajā lietā pats būtiskākais ir izvērtēt, vai likumdevējs sākotnējam mērķim –cīņai ar algu nemaksāšanu, ar nodokļu nemaksāšanu, sociālo iemaksu neveikšanu, darba devēja –izvēlējās pareizo risinājumu, tādu risinājumu, kas ir sabiedrības interesēs, un ir vismazāksaudzējošais konkrētai personu grupai. Tie ir pensionāri, kas nu jau pēc 2011. gada 1. janvāraizmanto iespēju lūgt, lai viņiem aprēķina pensijas.Sākotnēji es gribētu arī atsaukt to jautājumu, tā jautājuma daļu, ko es pirms divām nedēļāmSaeimas pārstāvim uzdevu par to, ka arī valsts institūcijas, proti, Nacionālā opera, tur Augstākās<strong>tiesa</strong>s Senāts, Drošības policija un citas valsts institūcijas nemaksā sociālās apdrošināšanasiemaksas. <strong>Tiesas</strong> sēdes laikā, jo pagājušā reizē bija apstiprinājums gūts, kad valsts institūcijas vispārnevar būt sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju parādnieku sarakstā, un tādu arī tur nav. Līdz arto es uzskatu, ka šis jautājums vairāk ir aplūkojams tikai tajās darba tiesiskajās attiecībās, kur darbaņēmējs ir fiziska persona un juridiskā persona ir vai nu komersanta statusā, vai nu, privātpersona,kaut kāda sabiedriskā labuma organizācija, biedrība, cita valsts, vai pašvaldību institūcijainepiederoša institūcija.Jau pagājušajā reizē un arī šoreiz tika piesaukts brīvais tirgus kā viens no argumentiem, kāpēcpersonas var būt pakļautas riskam, ka bankrotē uzņēmums, ka viņai, šai personai, kas ir nolīgtadarba tirgū, nevar garantēt taisnīgu atlīdzību. Es speciāli gatavoju tieši šai <strong>tiesa</strong>s sēdei, izstudējudažādus avotus. Nu, viens no avotiem ir Adama Smita darbs „Nāciju bagātības rakstura cēloņapētījums”. Viena no tēzēm, kas šeit minēta, uz ko arī pamatojas Adama Smita izpratne par brīvotirgu. Saskaņā ar dabiskās brīvības sistēmu valdniekam ir jāveic trīs, tikai trīs patiešām ļoti svarīgi,tomēr vienkārši un parasti, uztverei labi saprotami pienākumi. Pirmais ir pienākums aizsargātsabiedrību pret iespējamu citas, svešas sabiedrības vardarbību un iebrukumu. Otrais pienākums, cikvien iespējams, pasargāt ikvienu sabiedrības locekli no netaisnības vai jebkura cita sabiedrībaslocekļa spaidiem, proti, pienākums iedibināt taisnīgu tiesu. Arī vēlākajā laika posmā, jau pagājušāgadsimta otrajā pusē Miltons Frīdmens, Nobela prēmijas laureāts, 1976. gadā viņš ieguva šoprēmiju, savā darbā „Kapitāls un brīvība” izceļ, ka brīvā tirgus pastāvēšana neizslēdz vajadzību pēcvaldības, kur, gluži pretēji, valdība ir būtiska gan kā forums, kas nosaka spēles noteikumus, gan arīšķīrējtiesnesis, kas tulko un ievieš pieņemtos likumus.Šodien izskatāmā lietā mums jāizvērtē, vai grozījumi likumā „Par valsts sociāloapdrošināšanu”, proti, ceturtās daļās otrais teikums, kas ir izteikts jaunā redakcijā, nodrošinapaļāvību personai uz šo valsts pienākumu pildīšanu, vai personai nesamērīgi ar šo likumu grozījumuir uzticēti pienākumi, uzdevumi, kas viņai nav nemaz raksturīgi, un nevar būt raksturīgi kā publiskotiesību dalībniekam, indivīdam, pilsonim, nodokļu maksātājam.Jau pagājušajā <strong>tiesa</strong>s sēdē Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji minēja, ka vidējs termiņš, kāvalsts atgūst ar saviem piespiedu instrumentiem, ir 3 mēneši – laiks, kad tiek nodrošinātanesamaksāto nodokļu piedziņa, proti, arī sociālās apdrošināšanas iemaksu piedziņa. Turpretī fiziskaipersonai vidējs termiņš, kamēr viņa varētu atgūt šīs iemaksas ir, tas ir vidējs termiņš tiesvedībā –2,6 mēneši garš tiesāšanās process. Es vēlētos atzīmēt, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam irvisi instrumenti arī, lai viņš varētu… Šis institūts nepastarpināti, tiešā veidā sekot jebkura darbadevēja ienākumiem, visiem banku kontiem, stāvoklim kredītiestādēs, un par šīm izziņām viņam98
papildus nav jāprasa šos datus, viņš var iegūt operatīvi. Šobrīd jau ir ieviesta elektroniskā datuuzskaites sistēma, kur arī nodeklarē un veic visas atskaites formas, saziņā ar Valsts ieņēmumudienestu, darba devējs digitalizētā formātā. Turpretī arī tiesvedības laikā atbildētāja pārstāvisvairākas reizes izcēla arī valsts institūtu pārstāvim, arī minēja, ka fiziskā persona var izmantotDarba likumā paredzētās tiesības un pieprasīt, lai viņam darba devējs sniedz atskaiti parnomaksātajiem nodokļiem, tāpat arī var griezties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļās,lai izmantotu šīs savas subjektīvās tiesības.Jāatzīmē, kad, nu, darba devējam ne vienmēr ir iespēja sazināties ar šīm personām, nu,izsniedzot šīs lapiņas, ja, ir tāds sazarots, piemēram, uzņēmumu tīkls. Es arī vakar speciāli pētīju, kāir pārrobežu sadarbība uzņēmumiem, ka šo atskaišu sniegšana notiek, nu, neregulāri, un darbaņēmējs tiešā veidā, bieži vien, ir ierobežots iegūt informāciju par nomaksātajiem nodokļiem. Beztam, ir komersantam tāda īpatnība, ka tā nodokļu nomaksa var arī kavēties, un arī tiesvedības laikābija minēts, ka atsevišķos gadījumos, nu, ja vienojas darba devējs, vai konkrēts nodokļu maksātājsar Valsts ieņēmumu dienestu, tad šie nodokļi, šīs nodokļu iemaksas līdz pat gada periodam varnovēloti samaksāt. Protams, par to uzrēķina kavējuma naudu, ja.Darba ņēmējam, bez tam, viņam ir grūti iegūt informāciju par stāvokli pašā uzņēmumā, darbadevējā. Viņam nav tāda instrumenta, tiešā veidā iegūt, kāds ir finanšu stāvoklis, kādi ir finanšuplāni, kādi ir noslēgti līgumi, kādi ir tekošie maksājumi, kādi ir citi nodokļi nomaksāti, kāda irsaziņa ar Valsts ieņēmumu dienestu. Visa tā ir klasificētā informācija, un viņš tiešā veidā nevargriezties pie darba devēja. Un darba devējam nemaz tāds pienākums nav, viņam sniegt šoinformāciju. Papildus tiesvedības laikā bija minēts, ka darba ņēmējam ir iespēja rosinātmaksātnespēju, un šajā ceļā viņš varētu iegūt, nu, vismaz kādu daļu atgūt no nenomaksātās nodokļusummas.Bet šeit jāizceļ, ka jau maksātnespējas procesā ir radušies uzņēmumam parādi, ja. Nodokļumaksātājam parādi. Un viņam ir pienākums arī nomaksāt šos parādus, ja, tai skaitā, arī kavējumanaudu. Viņam jāatgūst ne tikai sava, nu, nepārskaitītā valsts budžetā valsts sociālās apdrošināšanasiemaksu summa, bet arī jāsamaksā darba devēja iemaksu summa. Ja viņš to neveic, līdz ar to tāssaistības pret valsti uzņēmums nav izpildījis, un šajā situācijā rodas īpatnēja situācija, kad mēsuzliekam, likumdevējs uzlicis pienākumu veikt tieši nodokļu piedziņu. Faktiski fiziskai personaicivilprocesa veidā, kamēr nav pieteikta maksātnespēja, nav uzsākts šis process, persona var prasīttikai neizmaksāto darba algu, lai viņam atlīdzina, ja, un sedz zaudējumus. Bet viņš nevar prasīt kautkādus citus nenomaksātos nodokļus, nodevas, citus obligātos maksājumus, ko darba devējs par viņunav veicis. Civilprocesa likums tādas iespējas neparedz, un citi instrumenta arī nav.Tiesvedības laikā bija vairāk reizes analizēts jautājums, vai ir pienākums, vai nav pienākumsnomaksāt visus nodokļus. Es gribētu izcelt tādu ļoti interesantu statistikas datus ja, šodien arītīmeklī ir pieejami, piemēram, Latvija 2008. gadā 51 procentu sasniedza no vidējā dzīves līmeņaEiropas Savienības dalībvalstīs. Šobrīd šis rādītājs ir krities līdz 40 procentiem, ja. Un,salīdzinājumam, 91. gadā mums bija 28 procenti no vidējā Eiropas dzīves līmeņa.Kopumā samazinās ekonomikas apmērs, samazinās uzņēmuma maksātie nodokļi, tai skaitā arīizmaksātās darba algu apmērs vidēji, 40 procentu pēdējos triju gadu laikā ir sarucis. Līdz ar to99
- Page 1 and 2:
Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4:
viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6:
saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7 and 8:
normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 9 and 10:
neatbilst apstrīdētās tiesību n
- Page 11 and 12:
parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14:
Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16:
nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18:
Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20:
nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22:
G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23 and 24:
iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 25 and 26:
G. Kusiņš: Nē, man, es domāju,
- Page 27 and 28:
darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30:
G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31 and 32:
gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 33 and 34:
Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstr
- Page 35 and 36:
Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38:
iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40:
valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42:
pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44:
mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46:
sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60: G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61 and 62: B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 63 and 64: Komisija, izskatot pieteikumu un v
- Page 65 and 66: G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu
- Page 67 and 68: uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70: A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72: Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74: mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76: G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78: L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80: tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81 and 82: G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 83 and 84: G. Kūtris: … (nav skaņas) … u
- Page 85 and 86: Vēl vēlētos norādīt, ka sociā
- Page 87 and 88: G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90: apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92: ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94: G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96: ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97: G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 101 and 102: darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103: situācijas, tās nevar būt, prota