G. Kusiņš: Labi, paldies. Un pēdējais jautājums. Jūs noteikti ļoti labi pārzināt šo jomu, jūsesat pārstāvis. Vai, kā jūs varētu komentēt, ka… Šie jautājumi ir svarīgi ne tikai Latvijā, bet, espieļauju, arī citās valstīs. Un Sociālās drošības kodeksā ir noteikts, ka pirmā līmeņa pensijasminimālais atvietojuma līmenis ir vismaz 40 procenti no iepriekšējā ienākuma. Latvijā šobrīd ir51,8 – pirmais līmenis. Sakiet, lūdzu, ko no tā varētu secināt? Vai mums patiešām ir šis pirmaislīmenis pārāk mazs?L. Zariņa: Nu, šeit ir jāņem vērā, ka tie 50 procenti, visticamāk, ir rēķināti no tā, kas irfaktiski, tātad faktiski, ja, tiek izmaksāts algās.G. Kusiņš: Nē. Te nav runa par algām. Te ir runa par pirmā līmeņa pensijām. Tātad Sociālāsdrošības kodekss, kas aptver vairākas valstis nekā Latvija…L. Zariņa: Jā, jā, jā.G. Kusiņš:... nosaka to, ka minimālais atvietojuma līmenis būtu 40 procenti no iepriekšējāienākuma. Latvijā šobrīd ir 51,8. Kā jūs dzirdējāt iepriekšējās sēdēs, ir ļoti liels aizvietojums tāmpersonām, kuras patiesībā saņem nevis atbilstoši iemaksām, bet 60 procentus un pat vairāk saņem,izejot no šī vidējā, un nevis atbilstoši faktiskām iemaksām. Mums šobrīd ir 51,8. Jūsuprāt, tas vēlaizvien ir maz?L. Zariņa: Tiem, kuriem ir 51,8, ir pietiekami, es uzskatu. Tā varētu vērtēt, ka šādāmpersonām tas ir pietiekami.G. Kusiņš: Un tad, lūdzu, tad atgriežoties pie tā jautājuma. Vai tad patiešām minimālā pensijair pārāk maza?L. Zariņa: Jā, minimālā pensija ir pārāk maza, jo, piemēram, par stāžu no 41 gada un vairāktā ir 76,50 lati. Manuprāt, tas nav sam... Nu, tur pat nav īsti jābūt ekonomiskiem aprēķiniem, laisaprastu, ka 76,50 lati par 41 gada stāžu...G. Kusiņš: Tad man pēdējais jautājums. Sakiet, lūdzu, šādām personām nav tiesības uz citiemsociālās palīdzības veidiem?L. Zariņa: Ir tiesības, bet arī <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong> ir secinājusi, ka sociālo palīdzību nevaraizvietot ar personas tiesībām uz sociālo apdrošināšanu.G. Kusiņš: Sakiet, lūdzu, vai pieprasot sociālo palīdzību, persona zaudēs šo pensiju?L. Zariņa: Persona tiek pakļauta…G. Kusiņš: Jūs teicāt aizvieto...L. Zariņa: … bet persona, saņemot sociālo palīdzību, tiek pakļauta zināmam izvērtējumam.Tas ir vērtējams kā palīdzība, kas domāta cilvēkam, kas ar savu darbu nav varējis, nav spējis sevinodrošināt. Cilvēks ar stāžu 41 un vairāk gadi noteikti ir strādājis visu dzīvi un spējis sevinodrošināt, un šim te pakalpojumam vajadzētu būt adekvātam.G. Kusiņš: Paldies, nav jautājumu.G. Kūtris: Paldies. Tiesa pasludina pārtraukumu uz 10 minūtēm. Turpinām sēdi 11:45.A. Žugans: Lūdzu, visiem piecelties.P ā r t r a u k u m s.82
G. Kūtris: … (nav skaņas) … un tiek aicināts ekonomisko zinātņu doktors Edgars Voļskis.Arī jūs kā pieaicinātā persona tiekat aicināts izteikt viedokli par šīm apstrīdētajām normām, par toatbilstību, jūsuprāt, Satversmei. Lūdzu!E. Voļskis: Godājamā <strong>tiesa</strong>, vērtējot tiesā izskatāmo jautājumu pēc būtības, saistībā arLatvijas Republikas <strong>Satversmes</strong> 109. panta atbilstību, izmaiņām par likuma „Par valsts sociāloapdrošinājumu” 5. panta ceturtā daļā, kuras paredz, ka persona ir sociāli apdrošināta pensijuapdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Vēlētos šos jautājumus komentēt sekojošostrijos aspektos. Pirmkārt, atbilstoši Latvijas Republikas reformētās pensiju sistēmas uzbūvesprincipiem. Otrkārt, no pensiju sistēmas dalībnieku individuālisma aspekta. Un, treškārt, arī veikt…Esmu veicis arī nelielu juridisko un tiesisko analīzi attiecībā no juridiskā un tiesiskā aspekta.Par pirmo. Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas uzdevums ir aizsargāt Latvijādzīvojošās personas pret sociālas apdrošināšanas riskiem, tādiem kā bezdarbs, vecums, invaliditāteun tā tālāk, ievērojot taisnīguma un solidaritātes principus. Attiecīgi personai, iestājoties kādam nominētiem riskiem, kuri ir definēti gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi Latvijas likumdošanā, valsts iruzņēmusies pienākumu segt un kompensēt šos riskus ar pensiju vai sociālo pabalstu palīdzību.Konceptuāli, pēc būtības šo apgalvojumu varētu apstiprināt, apskatot pensijas un vecuma pensijasdefinīcijas.Pirmkārt, pensija. Pensija ir sabiedrības locekļu patstāvīgi un regulāri sociālās apdrošināšanasienākumi ilgstošas ekonomiskās darba nespējas periodā, atbilstoša sociālo risku kompensācija, kaspensijas saņēmējam nodrošina pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu. Un šo pilnvērtīgu sociālonodrošinājumu mēs varētu sasaistīt attiecīgi ar Latvijas Republikas … 109. pantu, ja, kur šissociālais nodrošinājums ir definēts un paredzēts.Otrkārt, ja mēs apskatām vecuma pensiju. Tātad vecuma pensiju var definēt kā sabiedrībaslocekļu patstāvīgu un regulāru ienākumu, kas, sasniedzot normatīvos aktos noteikto vecumu,atbilstoši darba stāžam un iepriekš veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem, ilgtermiņānodrošina pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu.Kā jau savas runas ievadā minēju, pensiju sistēmas darbības ilgtspēja ilgtermiņa skatījumāpamatojas uz diviem galvenajiem principiem. Pirmkārt, tas ir solidaritātes princips, kurš šodienas<strong>tiesa</strong>s un iepriekšējās sēdes laikā bieži tika pieminēts. Bet, apskatot šo solidaritātes principu unanalizējot par to ... Vēlētos aprakstīt to. Tātad pastāv solidaritāte starp sociālās apdrošināšanasiemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem, tas ir, darba devēji undarba ņēmēji veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, un no iekasētajiem maksājumu līdzekļiem tiekmaksātas vecuma pensijas tiem kam, iestājoties sociāla riska gadījumam, proti, tas ir likumānoteiktais vecums, ir tiesības saņemt pienācīgu vecuma pensiju.Katras demokrātiskās valsts sociālās apdrošināšanas normatīvo aktu bāzes pamatprincipi irbalstīti uz nostādni, ka katrs strādājošais, kas veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, šodien apzinās,ka no viņa veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek uzturēti šodienas pensionāri, kā arī,viņiem pašiem sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, valsts ar sociālās apdrošināšanassistēmu nodrošinās sociālo aizsardzību nākotnē darba nespējas gadījumā.83
- Page 1 and 2:
Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4:
viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6:
saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7 and 8:
normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 9 and 10:
neatbilst apstrīdētās tiesību n
- Page 11 and 12:
parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14:
Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16:
nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18:
Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20:
nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22:
G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23 and 24:
iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 25 and 26:
G. Kusiņš: Nē, man, es domāju,
- Page 27 and 28:
darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30:
G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31 and 32: gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 33 and 34: Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstr
- Page 35 and 36: Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38: iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40: valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42: pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44: mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46: sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60: G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61 and 62: B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 63 and 64: Komisija, izskatot pieteikumu un v
- Page 65 and 66: G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu
- Page 67 and 68: uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70: A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72: Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74: mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76: G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78: L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80: tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81: G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 85 and 86: Vēl vēlētos norādīt, ka sociā
- Page 87 and 88: G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90: apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92: ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94: G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96: ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97 and 98: G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 99 and 100: papildus nav jāprasa šos datus, v
- Page 101 and 102: darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103: situācijas, tās nevar būt, prota