Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

nodrošinājumu, būtu jārunā par normām, kas ir iestrādātas Valsts sociālo pabalstu likumā, un,attiecīgi, par to pašu pabalstu lielumu, kas ir noteikti Ministru kabineta noteikumos 1605, un toatbilstību pastāvošam un reāliem sociāli ekonomiskiem rādītājiem Latvijā. Tātad – iztikasminimums, nabadzības slieksnis, inflācija un tā tālāk.Kaut arī minētās likumdošanas normas Latvijā dzīvojošai personai, kurai ir liegtas iespējasbūt sociāli apdrošināšanai, apdrošinātai Sociālās apdrošināšanas likuma, Valsts pensiju likumaietvaros noteiktu sociāli ekonomisku apstākļu dēļ nav iespējams saņemt pensiju, tai ir iespējasaņemt minimālo sociālo nodrošinājumu. Kaut arī tas ir ievērojami zemāks par tādiem rādītājiem kāiztikas minimums Latvijā un viennozīmīgi pakļauj šīs personas dzīvot zem Latvijā definētānabadzības sliekšņa, kas ir aptuveni 40 procenti, kuru šodien iepriekš pieminēju, no vidējās algasvalstī.Attiecīgi var secināt, ka likumdevējs pašlaik nav pilnībā nodrošinājis pienākumu nodrošinātsociālo nodrošinājumu minimālā līmenī, nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci. Tomēr vēlnobeigumā vēlētos atzīmēt, ka jēdziens „cilvēka cienīga eksistence” vai „nabadzības slieksnis” irvisai subjektīvi un relatīvi jēdzieni, jo tie katrai personai absolūtos skaitļos var tikt noteikti undefinēti dažādi.Attiecīgi, kopumā apkopojot apskatītās atziņas, var secināt, ka Latvijas likumdošanā, kasregulē valsts pensiju apdrošināšanas pamatnosacījumus, ir dažas pretrunīgas normas, kas pienoteiktu izmaiņu ieviešanas būtu precizējamas un saskaņojamas.Un tad, attiecīgi noslēdzot savu runu, vēlētos secināt, ka šīs izmaiņas likumā „Par valstssociālo apdrošināšanu” ir atbalstāmas no pensiju sistēmas uzbūves un darbības ilgtspējasnodrošināšanas viedokļa. Jo tās ir vairāk uzskatāmas kā preventīva norma, lai veicinātu sabiedrībaslocekļu iesaistīšanos un līdzdarbošanos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, kā arī līdzdalībusolidaritātes un taisnīguma principu ietvaros, iegūstot pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu noindividuālisma viedokļa. Kā arī šīs izmaiņas ilgtermiņā nodrošina Latvijas Republikas pensijusistēmas darbību ilgtermiņā atbilstoši tās uzbūves pamatprincipiem.G. Kūtris: Paldies. Tiesnešiem būtu kādi jautājumi? Man ir viens jautājums. Sakiet, lūdzu, vaijūs tā vienkārši nevarētu pateikt, kāds risks ir deklarētās iemaksas jeb deklarēto iemaksu principasaglabāšanai?E. Voļskis: Attiecīgi šis risks pastāv tamā, ka šo deklarēto iemaksu pamatā, tātad, tiek grautišie pensiju sistēmas uzbūves pamatprincipi. Tātad, šis te solidaritātes princips un taisnīgumaprincips. Jo, kā es minēju, taisnīguma princips ir, balstās, pirmkārt, uz sociāli apdrošinātās personasveiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī viņa darba stāžu. Tātad, šis te, ja runa ir pardeklarētām, tad, ja tiek deklarēts un tai pašā laikā netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas,tad tiek grauts šis taisnīguma princips, kā arī šis solidaritātes princips, kad… Ja kāds cits sistēmasdalībnieks vienlaicīgi veic iemaksas, bet es tanī pašā laikā neveicu iemaksas, tad mums, iestājotieslīdzvērtīgi šim te sociālās apdrošināšanas riskam, pienākot pensijas vecumam, ja, tad mums iestājasvienādas, pie deklarētā principa – vienādas tiesības saņemt vienādu pensiju.86