kad likumprojekti tiek izskatīti vienotā paketē ar budžeta likumu, Saeimas namā tas notiek visaistraujā tempā, un līdz ar to grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pirmajā lasījumābija izskatīti, kad nākošajā dienā tos skatīja Sociālo un darba lietu komisija.Tieši jautājumā par ceturto daļu. Es vēlos vērst <strong>tiesa</strong>s uzmanību, ka ceturtā daļa iesniedzējurakstā ir lūgta noraidīt pilnībā. Manuprāt, un arī komisijā, kad šo jautājumu lūkojām... Mēsuzskatām, ka tas nebūtu pareizi, jo līdz ar to... Kārtība, pieņemot likumus, ir tāda, ka labotā likumanorma stājas pilnībā spēkā visā ceturtās daļas tekstā. Pēc taisnības, iepriekšējā reizē, ļoti uzmanīgiklausoties gan iesniedzēja pārstāvja, gan Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gunāru Kusiņa kungu,ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir par ceturtās daļas pēdējo teikumu.Vienlaikus vēlos vērst augstās <strong>tiesa</strong>s uzmanību, ka Latvijā tikai ar 1996. gada 1. janvāri visinodokļu maksājumi tiek uzskaitīti personificēti. Otrkārt, Sociālo un darba lietu komisijā vairākkārtir skatīti jautājumi par to, kāda ir iekasējuma bilance Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Šaiskonkrētajos gadījumos mēs uzaicinām komisijas sēdē gan Finanšu ministriju, gan Valsis ieņēmumudienestu, un katrā konkrētā gadījumā mēs konstatējam, kas tad pašreiz Latvijā notiek, cik maksā,kādā veidā, kādas ir darba algas un tā tālāk.Un, lūk, komisijas sēdēs mēs konstatējām vēl vienu lietu, kas nav šeit mūsu vēstulē uzrakstīts,bet, pārrunājot ar komisijas deputātiem, nākot šurp uz <strong>tiesa</strong>s sēdi, mēs gribētu vērst uzmanību vēl uzto, ka darba devējs, kā tas ir noteikts likumdošanā, aprēķinot darbinieka algu, vispirms atskaita nodarba samaksas valsts sociālās apdrošināšanas darbinieka daļu. Līdz šī gada 1. janvārim, tātad −vispārējā kārtībā 9 procentus sākot no 2011. gada 1. janvāra − 11 procentus. Mūs satrauc situācija,un es domāju, ka Latvijā noteikti būtu par to nopietni un plaši jārunā, ka, ja šī daļa darbiniekasociālās apdrošināšanas iemaksas no darbinieka ir iekasēta, tad diez kādēļ bieži vien un, cik mumsir zināms, lielākajā daļā, netiek iemaksāta šī konkrētā naudas summa valsts sociālās apdrošināšanasiemaksās.Domāju, ka šeit uzmanību būtu jāvērš Valsts ieņēmumu dienestam. Jo tādā gadījumā arī parkonkrētām personām, šai gadījumā... Par ko notiek <strong>tiesa</strong>s sēde? Par cilvēkiem, kuri ir apdrošinātiarīdzan pensiju apdrošināšanai. Un par viņiem tad vismaz būtu kaut daļēji samaksātas valstssociālās apdrošināšanas iemaksas. Es vēlos vērst augstās <strong>tiesa</strong>s uzmanību, ka Latvijā ļoti daudz unprecīzi dati, protams, ir pieejami... Cilvēki, kuri strādā, oficiāli saņemot minimālo algu. Un turpat6 procenti Latvijā pašreiz strādā, kuriem alga mēnesī ir 0,00 latu. Tātad algas netiek aprēķinātasvispār. Ja es varētu ar pilnu pārliecību teikt, ka blēdīties ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksāmun vienlaikus arī ar iedzīvotāju ienākumu nodokli nevar valsts un pašvaldību iestādēs, tad privātajāsektorā... Uzskatu, ka tur kontrole no Valsts ieņēmumu dienesta būtu nepieciešama daudz stingrāka.Mēs arīdzan ar Valsts ieņēmumu dienestu komisijas sēdēs un arī 2011. gadā esam tikušies. Unsummas, kas nav iekasētas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, maija mēnesī bija vairāk nekā130 miljoni, bet Valsts ieņēm... Finanšu ministrijas jaunā valsts sekretāre mūsu komisijā oficiālāvēstulē parādīja un vēstīja, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās ir novirzīti līdzekļi nopriekšapmaksas nodokļiem, un arī vairāk nekā 30 miljoni iekasēti, papildus veicot dažāda veidapārbaudes. Tas, protams, priecē. Un mēs esam izteikuši arī pateicību un atzinību Valsts ieņēmumudienestam par to.62
Komisija, izskatot pieteikumu un vēršot jūsu uzmanību uz jautājumiem, kurus es tikkopaudu... Komisijasprāt, <strong>Satversmes</strong> gars un burts, arīdzan neteikumi, manuprāt, šeit nav pārkāpti. Japavisam, kā personai, kura ļoti ilgstoši stādā sociālajā jomā, un tas ir no pagājušā gadsimta86. gada. Balstoties uz likumu “Par sociālo drošību”, es arī gan kā deputāte, gan arī kā Latvijaspilsone uzskatu, ka, pēc taisnības, sociālos pakalpojumus sniedz tad, kad ir veiktas sociālāsapdrošināšanas iemaksas.Vienīgi, ko es vēl pašās beigās varētu, vēlētos piebilst. Ka uz šodiendienu mums ir diezgangrūti pateikt, un to varbūt varēs konstatēt tikai nākošajā gadā, cik personas būs veikušas iemaksaspar sevi pensiju apdrošināšanā atbilstoši šī likuma, izskatāmā likuma ceturtajai daļai, jo, manuprāt...Ne sevišķi man ir saprotams, ka likums stājās spēkā 1. janvārī, bet Ministru kabineta noteikumi šaijautājumā tapa izdoti tikai maija mēnesī. Es domāju, ka tas valstī nebūtu pieļaujams.G. Kūtris: Viss būtu, ja?A. Barča: Viss.G. Kūtris: Paldies. Varbūt sāksim tieši to ar pēdējo momentu, ko jūs minējāt, par personastiesībām iemaksāt šo sociālo nodokli pašam. Sakiet, lūdzu, vai jūs komisijā vērtējāt situāciju, kadšim cilvēkam, kā jūs šodien arī savā viedoklī sākumā teicāt, sākumā darba devējs jau no viņa algasietur šo summu, tātad neizmaksā. Un gala rezultātā valsts viņam saka, ja vēlies saņemt pensiju,darba devējs nav samaksājis, tad nu samaksā vēlreiz to pašu nodokli, kuru no algas jau ieturēja, plusvēl darba devēju daļu. Vai tas ir samērīgi priekš šī cilvēka?A. Barča: Redziet, arīdzan Darba likums un pārējā sociālā likumdošana dod tiesībasdarbiniekam sarunāties ar darba devēju un jautājumus risināt sarunu ceļā. Un es domāju, ka tādāgadījumā, ja darba devējs, un tā tam būtu jābūt, ja darba samaksa ir aprēķināta, ir no darba algasatskaitīta jau darbinieka daļa, tad sarunu rezultātā būtu iespējams panākt, ka darba devējs šos, šogad11 procentus, sedz no savas puses. Un pēc tam notiek šī diskusija, kas būs tālāk. Jo, pilnīgiiespējams, ka tad, kad darba devējs varēs samaksāt... Ja tur ir objektīvi iemesli, noteikti šimcilvēkam naudu ir iespējams atgūt. Kaut vai civiltiesiskā kārtībā.G. Kūtris: Otrs jautājums. Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmu ir runāts par to, kašai sistēmai jābūt stabilai ilgtermiņā.A. Barča: Jā.G. Kūtris: Sakiet, lūdzu, vai šajā gadījumā šis grozījums, 5. panta ceturtajā daļā otraisteikums... Vai šis ir īstermiņa vai ilgtermiņa grozījums?A. Barča: Godātā <strong>tiesa</strong>, gluži, šodien stāvot jūsu priekšā, to es pilnībā izvērtēt nevarēšu. Bet,jāņem vērā, ka pašreiz mēs runājam par pensiju pirmo līmeni, un ilgtermiņā cilvēki, kuri ir gadosjaunāki un, sākot darboties pensiju otrajam līmenim jebšu fondētajām pensijām, cilvēki, ejotpensijā, saņems savu ienākumu aizvietojumu gan no pirmā, gan no otrā, un arīdzan trešā līmeņa.Vienlaikus vēlos teikt, ka jau uz šodiendienu, atbilstoši spēkā esošajiem likumiem, jebkuraipersonai, kura pašreiz netiek nodarbināta, bet ir vecumā no 15 ... līdz pilnajam pensijas vecumam,kas Latvijā pašreiz ir noteikts − 62 gadi, ir iespējas apdrošināt sevi. Un šāda apdrošināšana notiekValsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Tā kā persona var apdrošināt arī savu bērnu, apdrošināt63
- Page 1 and 2:
Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4:
viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6:
saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7 and 8:
normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 9 and 10:
neatbilst apstrīdētās tiesību n
- Page 11 and 12: parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14: Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16: nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18: Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20: nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22: G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23 and 24: iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 25 and 26: G. Kusiņš: Nē, man, es domāju,
- Page 27 and 28: darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30: G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31 and 32: gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 33 and 34: Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstr
- Page 35 and 36: Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38: iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40: valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42: pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44: mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46: sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60: G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61: B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 65 and 66: G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu
- Page 67 and 68: uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70: A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72: Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74: mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76: G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78: L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80: tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81 and 82: G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 83 and 84: G. Kūtris: … (nav skaņas) … u
- Page 85 and 86: Vēl vēlētos norādīt, ka sociā
- Page 87 and 88: G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90: apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92: ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94: G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96: ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97 and 98: G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 99 and 100: papildus nav jāprasa šos datus, v
- Page 101 and 102: darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103: situācijas, tās nevar būt, prota