savu krustbērnu un tā tālāk, vai arī persona, kurai ir uzkrājumi, un pašreiz viņa nestrādā, viņa arīsevi var apdrošināt privāti.G. Kūtris: Paldies. Bet ja personu apdrošina darba devējs, ieturot no personas pašas algas, unšī jūsu norma ir, šis grozījums šajā apstrīdētajā normā ir vērsts uz ilgu laiku, tas nav uz vienu gadu.Sakiet, lūdzu, vai varētu būt šādas reformas nozīmes pagrieziens likumdošanā izdarīts budžetalikumprojekta paketē steidzamības kārtībā?A. Barča: Tas, protams, ir tāds sāpīgs jautājums. Un, ja likumprojekti ir pievienoti budžetam,viņi tiek izskatīti visi kā viens divos lasījumos, un, protams, ka tādas nopietnas normas, protams, kabūtu labāk, ja tās tiktu izskatītas, pamatīgi izdiskutējot, un trīs lasījumos atbilstoši Saeimas kārtībasrullim. Bet diemžēl likumprojekti, kuri ir budžeta paketē, tiek izskatīti divos lasījumos.G. Kūtris: Tad ir vēl... Jūs minējāt par šo iespēju personai pašai sevi apdrošināt, kā arī,protams, šo otro pensiju līmeni, kaut gan šīs lietas ietvaros mēs neskatām otro līmeni. Sakiet, lūdzu,vai šī situācija, kad persona var, personai... par personu netiek iemaksāts viss... Vai iespējams, kaviņam uz rokas... viņam izmaksā šo daļu. Vai tā nav izdevīgāk? Tad personai maksāt, apdrošināties3. līmenī? Nemaksāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, bet neiemaksāto summu pārskaitīt...?A. Barča: Es domāju, ka pašreiz arī tas, manuprāt, daudzos gadījumos tiek darīts. Jonevienam nav noslēpums par to, ka ne par visu saņemto darba algu Latvijā tiek maksāti nodokļi. Nepar velti ir Ministru kabineta izstrādāti plāni nelegālās nodarbinātības izskaušanai, pelēkās zonasizskaušanai un tā tālāk, un tā joprojām.G. Kūtris: Sakiet, lūdzu, vai no sociālā, speciālā budžeta tiek veiktas vēl kādas citas izmaksas,par kurām nav veiktas sociālās iemaksas? Viens ir šīs piemaksas pie pensijām.A. Barča: Jā.G. Kūtris: Vai vēl kādi citi maksājumi ir?A. Barča: Jā, citi maksājumi... Tie ir saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.Tātad tās ir darba nespējas lapas jebšu slimības lapu apmaksa, tie ir vecāku pabalsti, kas tiekapmaksāti, un tie ir bezdarbnieku pabalsti.G. Kūtris: Bet, teiksim, tiek veiktas šīs iemaksas?A. Barča: Nē.G. Kūtris: Nē?A. Barča: Nē, šo jomu likums pašreiz nav citādi regulējis. Pagaidām tikai pensijuapdrošināšanā ir šī ceturtā daļa, un pārējie tiek maksāti pēc uzskaitītajām darba algām, ko darbadevējs ir uzskaitījis. Bet skaidri un gaiši var redzēt Valsts ieņēmumu dienestā, arī Valsts sociālāsapdrošināšanas aģentūrā, ka sociālās iemaksas nav veiktas, bet izmaksas, iestājoties kādam noiepriekš minētajiem sociālajiem riskiem... Nauda tiek klientam maksāta, kas arīdzan prasa no Valstssociālās apdrošināšanas aģentūras ievērojamus līdzekļus, kuri nav segti ar iemaksām.G. Kūtris: Maksāts tiek proporcionāli no viņu algas, no šo cilvēku algas?A. Barča: Jā, no uzrādītās algas.G. Kūtris: Uzrādītās algas, nevis...?A. Barča: Deklarētās, jā. Bet nesamaksātās. Nesamaksātā nodokļa, citiem vārdiem sakot.64
G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu pieredzi šajā jomā un strādājot ilgstoši šajā “lauciņā”. Sakiet,lūdzu, vai jūs varētu izstāstīt, kāpēc savulaik likumdevējs pārgāja no faktiskajām iemaksām uzdeklarētajām, un tagad atkal no deklarētajām uz faktiskajām? Nu, šobrīd mēs saprotam, bet kāpēcbija šī pārmaiņa? Bija iepriekš?A. Barča: Jā, es jūs saprotu. Šobrīd uz faktiskajām, pēc taisnības... Likumā “Par valsts sociāloapdrošināšanu” ceturtajā daļā pēdējā teikumā, tas attiecas tikai uz personām, kuras vai nu gatavojaspensionēties, jebšu ir strādājoši pensionāri un vēlas pieprasīt pensiju pārrēķinu. Man jums ir grūtitagad uzreiz pateikt, kā tas bija vēsturiski, kurā brīdī... Tiešām, uzreiz nepateikšu.G. Kūtris: Principu, kāpēc?A. Barča: Nu, acīm redzot, ka sociālās apdrošināšanas budžetā līdzekļu bija pietiekami untāds varbūt, nu, tāds jauks žests personām tika dots, kaut gan tas maksā... Tas maksā miljonus, jamēs aprēķinām, un par šīm izmaksām samaksā tie, kuri nodokļus maksā.G. Kūtris: Tiesnesis Ķinis, lūdzu.U. Ķinis: Turpinot priekšpēdējos Kūtra uzdotos jautājumus. Vai jūs varētu paskaidrot, vaiSociālās apdrošināšanas likuma 5. panta ceturtās daļas otrais teikums pēc būtības paredz to, kapersonai piešķirtais vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no faktiski veiktajām sociālāsapdrošināšanas iemaksām?A. Barča: No faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksu... Šī norma likumā ir spēkā no2011. gada 1. janvāra un, piešķirot pensiju, tātad, šīs iemaksas, ja nav nodoklis nomaksāts, netiekņemtas vērā.U. Ķinis: Nu, tas, piemēram, ir... Teiksim, varētu paņemt piemēru, kad, ja persona irnoslēgusi, teiksim, līgumu ar darba devēju par 500 latu darba algu, un nodoklis ir samaksāts,teiksim, par 200 latiem. Vai tas ietekmē pensiju apmēru, teiksim, un, aprēķinot vidējo izpeļņu,teiksim, attiecībā par pēdējiem gadiem?A. Barča: Par vienu, par vienu gadu tas... Es teikšu, ka tur ir daži santīmi, ja darba stāžs ir,teiksim, pietiekams. Jo pamatā, aprēķinot atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”... Pamatupamats ir uzkrātais darba stāžs no 1. janvāra 1996. gadā līdz 31. janvārim 1999. gadā. Tātad līdz2000. gadam. Likumā “Par valsts pensijām” līdz šī gada beigām ir norma, ka personām, kurām ir 30gadu darba stāžs, un tai laikā viņas ir pelnījušas ļoti nelielu darba samaksu, te varētu runāt parapkopējām, medmāsām, bibliotekārēm un tā tālāk, arīdzan par sociālajiem darbiniekiem, tad tiekņemta vērā, aprēķinot pensiju, valstī tai laikā par katru gadu bijusī vidējā darba samaksa. Bet tālāk −par katru gadu rēķinot pensiju pēc formulas, par katru gadu tiek noteikts arī īpašs indekss. Unindekss, tikko tiek celta darba samaksa, indekss valstī, darba samaksa vidējā, indekss tiekpalielināts, un darba samaksa krīt, un indekss pazeminās. Un tādēļ arīdzan, aprēķinot noteikto valstsvecumu pensiju personai... Protams, ka tas tiek darīts individuāli. Bet, ja darba devējs ir samaksājispar 200 latiem, tātad darba devējs ir veicis šīs iemaksas, un pats galvenais šai konkrētajā gadījumāir jautājums, vai šo laika periodu, tas ir tagad, pašreiz 2011. gads, ieskaita darba stāžā.U. Ķinis: Sakiet, lūdzu, vai apstrīdētās normas nepārkāpj solidaritātes principu, uz kurubalstīts sociālais budžets un līdz ar to pakalpojumu piešķiršana?65
- Page 1 and 2:
Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4:
viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6:
saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7 and 8:
normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 9 and 10:
neatbilst apstrīdētās tiesību n
- Page 11 and 12:
parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14: Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16: nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18: Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20: nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22: G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23 and 24: iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 25 and 26: G. Kusiņš: Nē, man, es domāju,
- Page 27 and 28: darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30: G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31 and 32: gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 33 and 34: Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstr
- Page 35 and 36: Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38: iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40: valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42: pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44: mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46: sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60: G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61 and 62: B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 63: Komisija, izskatot pieteikumu un v
- Page 67 and 68: uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70: A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72: Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74: mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76: G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78: L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80: tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81 and 82: G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 83 and 84: G. Kūtris: … (nav skaņas) … u
- Page 85 and 86: Vēl vēlētos norādīt, ka sociā
- Page 87 and 88: G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90: apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92: ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94: G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96: ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97 and 98: G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 99 and 100: papildus nav jāprasa šos datus, v
- Page 101 and 102: darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103: situācijas, tās nevar būt, prota